Par Valsts Kontroli un ausgtāko izglītību, IKEA, Eiroklipi, SDV

Jautājums, kas vēl aizvien tā īsti valstī nav sakārtots, ir atskurbtuves jeb vieta, kur nogādāt pārmēru iereibušos. Skaidrības nav arī par to, kurai ministrijai par šo jautājumu būtu jāatbild un vai tas ir jādara pašvaldībām? Kamēr šīs skaidrības nav, Cēsu novada pašvaldība izšķīrās par soli ierīkot savu atskurbtuvi. Tā tagad tapusi kopējās telpās ar naktspatversmi, tādējādi ietaupot arī līdzekļus.

LDDK eksperts Andris Alksnis par zemessargu slogu viņu darbavietās.

Latvijas māksla Staļina valdīšanas laikā

Terorisms pret mākslu – tā var dēvēt situāciju Latvijas mākslā Staļina valdīšanas gados. Šis posms bijis ļoti skarbs un nepatīkams dažādās nozīmēs, līdz ar to daudzus gadus palicis kā „baltais plankums” Latvijas mākslas pētniecībā.

Moderēšana

Eiropas Savienība (ES) ir satraukta, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iecerētā nodokļu reforma var apdraudēt transatlantisko tirdzniecību un investīcijas un kaitēt Eiropas uzņēmumiem. Gan Eiropas Komisija, gan dalībvalstis nosūtījušās oficiālas vēstules Vašingtonai, paužot bažas par atsevišķiem reformas punktiem un aicinot tos pārskatīt. 

Valdošās politiskās partijas šovasar pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām vienojās par apjomīgākajām izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā pēdējā laikā, kas jau no nākamā gada sākuma ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju. Nodokļu reformas galvenie mērķi ir paātrināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un mazināt nevienlīdzību. 

par veloinfrastruktūru

Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma bez lielas publicitātes tapis valsts līmeņa velosatiksmes attīstības plāns nākamajiem trim gadiem. Tā saturs gan ir visai pieticīgs: trīsdesmit septiņas lappuses garajā dokumentā lielākoties aprakstīta esošā situācija un citu valstu pieredze, bet plāna izpildei papildu nauda nav paredzēta. 

Pēc  raidījuma, kurā viesojās latviešu valodas speciālisti Dite Liepa un Andrejs Veisbergs, palika ļoti daudz  klausītāju iesūtītu, bet laika limita dēļ neatbildētu jautājumu. Otrdienas raidījumu veltām šiem un arī citiem klausītāju uzdotajiem jautājumiem, par to, kā runāt labā latviešu valodā.

Viena no zooloģisko dārzu funkcijām ir pavairot sugas, kuras pasaulē iet zudībā. Eiropas apdraudēto sugu vairošanas programmā ir iesaistījies arī Rīgas Zooloģiskais dārzs, no kura nesen uz Franču Polinēziju sūtītas pavairotas apdraudētās gliemežu sugas. Kāpēc šāda pavairošana nepieciešama un vai tas ir tik vienkārši - nebrīvē veicināt vairošanos? 

"Par patiesu dāvanu var tikai tur runāt, kur dāvinātājs tikpat laimīgs, kā dāvanu saņēmējs, kur robeža starp došanu un ņemšanu izdzēsta," raksta Zenta Mauriņa.

"Par dāvināšanas prieku es varu teikt daudz laba, jo gan savā trimdas posmā, kad dzīvoju Kanādā, gan Latvijā man nācies būt lieciniecei daudziem cēliem dāvināšanas piemēriem. Kaut vai Vītola fonds ar stipendijām, kas ar katru gadu aug skaitā. Tā ir dāvināšana bez personīgā labuma. Priecājos, ka ir daudz ļaudis Latvijā, kas prot dāvināt. Lai viņiem veselība un spēks!" bilst Vaira Vīķe-Freiberga.

ASV izmanto veto tiesības, lai bloķētu ANO Drošības padomes rezolūciju par Jeruzalemi. Tajā Vašingtona tika aicināta atturēties no tās vēstniecības pārvietošanu uz Jeruzalemi. Savienotās Valstis šo rezolūciju nosauca par apvainojumu gan ASV, gan miera procesam Tuvajos Austrumos. 

Bezpajumtnieks ir persona bez pastāvīgas dzīves vietas. Ziemas mēnešos Rīgā ik dienu nakts patversmēs mitinās ap 700 cilvēku. Dati liecina, ka, piemēram, Rīgā šo personu skaits 15 gados ir krietni pieaudzis. Skaidrojam, kas slēpjas aiz bezpajumtnieka definīcijas, kādi ir šo cilvēku portreti, pajumtes pazaudēšanas stāsti un iemesli, kādēļ lielākā daļa šo ļaužu ir ilgstoši patversmju klienti.

Studijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Ģimenes studija atgriežas pie Leišavnieku ģimenes Jēkabpils pusē, pie rīdziniekiem, kas pārcēlušies uz dzīvi laukos, mēs ciemojāmies pirms trim gadiem. Toreiz Maija un Māris stāstīja par savu dzīves pieredzi, kopā ar bērniem Eleonoru un Otto pārceļoties uz dzīvi laukos. Šajā viesošanās reizē sarunā par to, kā mainījusies viņu rāmi rimtā lauku dzīve, ģimenē ienākot priekšlaikus dzimušām dvīnītēm.

Raidījums Latvijas stāsti Latvijas simtgadei šoreiz devies uz Daugavpils novada Ambeļu pagastu pie biedrības "Jubra vadītājas Jutas Valaines. Juta uzrakstīja projektu, lai Ambeļos rekonstruētu vecu koka guļbūves ēku, kur tagad izveidota latgalisko tradīciju un prasmju māja "Ambeļu skreine".

Valkas novada muzejs piedāvā izzināt tos laikus, kad šajā vēsturiskajā ēkā atradās Jāņa Cimzes vadītais Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs. Kā tolaik izskatījās klases telpas un kāda bija dienaskārtība seminārā un kādus mācību priekšmetu apguva topošie skolotāji?

 

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 19. decembrī notika ceturtā dizaina domāšanai veltītā Kultūras ministrijas un tās sadarbības partneru rīkota diskusija "Dizains. Valsts. Reputācija".

Tādi esam

Reizi nedēļā Aizkraukles dienas centrā pulcējas seniores, lai nodarbotos nevis ar tamborēšanu vai adīšanu, bet, kā pašas saka, ar mūsdienu rokdarbiem - stikla apgleznošanu. Aizkrauklietes arī dejo līnijdejas un nūjo, tātad - vecumdienas pavada aktīvi. Aizkrauklē bija Daina Zalamane.

Kultūras afiša - kino

Ungāru režisores Ildiko Eņedi filma "Par miesu un dvēseli" (On Body and Soul, 2017) - bikls un baisi skaists attiecību stāsts Budapeštas lopkautuvē.

Jaunākā no balvām - Eiropas kinoakadēmijas balva aktrisei Aleksandrai Borbējai.

Šī diena vēsturē

1863.gada 19.decembrī anglis Frederiks Voltons patentē linoleja ražošanu. Lai arī Voltons nav pirmais, kurš izgudrojis linolejam līdzīgo materiālu, viņa uzraudzībā to sāk ražot kā pilnvērtīgu grīdas segumu. Lai arī daudzi uzskata, ka linolejs ir sliktas gaumes grīdas segums, tā pielietojums pasaulē ir ļoti plašs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē 19. decembrī iztaujāja Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvjus par Latvijas sportistu gatavību Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Tostarp plašas diskusijas raisīja iespēja, ka izglītības un zinātnes ministru spēlēs varētu pavadīt ministra biroja vadītājs.

Par upuri robotiem un automatizācijai var krist 800-it miljoni jeb piektā daļa darbavietu pasaulē. Tā secināts tikko publicētā pētījumā par automatizācijas ietekmi uz darbatirgu līdz 2030.-tajam gadam. Nozīmīgo pārmaiņu dēļ daudzi būs spiesti pārkvalificēties. Tomēr tādām valstīm kā Latvija, kur darbaspēks var pietrūkt, automatizācija arī rada potenciālus risinājumus un jaunas iespējas. Vienlaikus darba automatizācija arvien plašākos mērogos atjaunojusi diskusijas par universālā pamata ienākuma ideju. Vairāk stāsta Gints Amoliņš.

Šodien Berlīne piemin pirms gada nogalinātos Ziemassvētku tirdziņa apmeklētājus, kad terorists ar kravas auto iebrauca cilvēku pūlī, nogalinot 12-mit cilvēkus. Lai arī Vācijas kanclere Angele Merkele norādīja, ka ir sirsnīgi izrunājusies ar cietušajiem, tomēr daudzi ir kritizējuši Vācijas varasiestādes par attieksmi pēc notikušā. Politiķi sola, ka pieļautās kļūdas tiks novērstas.

Bezpajumtnieks ir persona bez pastāvīgas dzīves vietas. Ziemas mēnešos Rīgā ik dienu nakts patversmēs mitinās ap 700 cilvēku. Dati liecina, ka, piemēram, Rīgā šo personu skaits 15 gados ir krietni pieaudzis. Skaidrojam, kas slēpjas aiz bezpajumtnieka definīcijas, kādi ir šo cilvēku portreti, pajumtes pazaudēšanas stāsti un iemesli, kādēļ lielākā daļa šo ļaužu ir ilgstoši patversmju klienti.

Mūzika Ziemassvētku laikā ir teju viena no pašām skaistākajām mākslas emociju sajūtām. Monopolā šo prieku mēģināsim arī izprast, jo šovakar mums paredzētas "Klusas sarunas ar Tevi". Mūsu viesis nu jau daudzus gadus tiek pieteikts, kā kristīgais mūziķis - komponists, dziedātājs, ģitārists Valdis Indrišonoks.

Pēc  raidījuma, kurā viesojās latviešu valodas speciālisti Dite Liepa un Andrejs Veisbergs, palika ļoti daudz  klausītāju iesūtītu, bet laika limita dēļ neatbildētu jautājumu. Otrdienas raidījumu veltām šiem un arī citiem klausītāju uzdotajiem jautājumiem, par to, kā runāt labā latviešu valodā.

Kā saulīti aiz ausīm vilka. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Studijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Inga Ābele. Romāna Klūgu mūks radiolasījums. Lasījuma autori Anta Rugāte un Juris Kalniņš. Piedalās: Anta Rugāte, Ainārs Ančevskis, Gints Grāvelis, Juris Kalniņš. Komponists Juris Vaivods, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, režisors Juris Kalniņš. 10. daļa.

Bezpajumtnieks ir persona bez pastāvīgas dzīves vietas. Ziemas mēnešos Rīgā ik dienu nakts patversmēs mitinās ap 700 cilvēku. Dati liecina, ka, piemēram, Rīgā šo personu skaits 15 gados ir krietni pieaudzis. Skaidrojam, kas slēpjas aiz bezpajumtnieka definīcijas, kādi ir šo cilvēku portreti, pajumtes pazaudēšanas stāsti un iemesli, kādēļ lielākā daļa šo ļaužu ir ilgstoši patversmju klienti.