Uz bijušās 7. pamatskolas ēkas un apkārtējās teritorijas iegādi Daugavpils Forštates apkaimē interesi šobrīd izrāda divi pretendenti - Latvijas uzņēmēji un investori no Turcijas. Latvijas pārstāvji vēlas bijušajā skolas ēkā, kas izvietota netālu no Šūņu ezera, veidot trīszvaigžņu viesnīcu un attīstīt bērnu nometņu darbību. Savukārt Turcijas investori vēlas veidot viesnīcu un darījumu kompleksu.

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Gints Amoliņš par pāvesta Franciska preses konferenci.

Riharda Vāgnera operai „Klīstošais holandietis” vienmēr bijusi īpaša loma mūsu Baltā nama vēsturē. Vāgners to radīja saistībā ar Rīgas periodu, un tā kļuva par pašu pirmo Latvijā iestudēto operu - 1918.gadā ar tās pirmizrādi darbu sāka jaundibinātā Latvju operas trupa. 

Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, sākam ciklu „Vēlēšanu studija”. Līdz pat 6. oktobrim katru darba dienas rītu pēc pulksten 8 raidījuma „Labrīt” laikā diskutēsim par dažādiem jautājumiem, kas jo aktuāli kļūst priekšvēlēšanu kontekstā. Šorīt saruna par nodokļiem un fiskālo politiku valstī.

Latvijas sieviešu basketbola izlase savā pēdējā šī pasaules čempionāta spēlē ar 76:102 atzina turnīra galvenās favorītes ASV izlases pārākumu, grupā ieņēma 4.vietu un šodien atgriežas mājās. Kādi secinājumi tūdaļ pēc spēles mūsējām, ar treneri un spēlētājām aprunājās Inita Kresa Katkovska.

Katru gadu Latvijā ar leikēmiju diemžēl saslimst vairāk nekā 600 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tomēr, ja asins šūnu vēzis tiek savlaicīgi atklāts un ārstēts, ar ligu var sadzīvot.

Katru gadu Latvijā ar leikēmiju diemžēl saslimst vairāk nekā 600 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tomēr, ja asins šūnu vēzis tiek savlaicīgi atklāts un ārstēts, ar ligu var sadzīvot.

Autonoma braukšana, e-veselība, e-mācības - 5G tīkls sola uzlabot un radīt vidi aizvien jaunām tehnoloģijām un labākiem sakariem. Kas sagaidāms nākotnē datu pārraides jomā?

Autonoma braukšana, e-veselība, e-mācības - 5G tīkls sola uzlabot un radīt vidi aizvien jaunām tehnoloģijām un labākiem sakariem. Kas sagaidāms nākotnē datu pārraides jomā?

Turpinām stāstu ciklu par popkultūru. Vakar skanēja atmiņu stāsti par to, kā dažādas Rietumu popkultūras druskas baudīja cilvēki padomju laikos. Šoreiz par to, kā lietas no Rietumiem nonāca šaipus Dzelzs priekškaram un ko tas varēja maksāt tiem, kuri tās ieveda.

30.gadu gaisotne Rīgā un jauna mākslinieka ambīcijas, iekarot vietu mākslas pasaulē. Pēc Anšlava Eglīša romāna „Homo Novus” motīviem tapusi spēlfilma. Studijā filmas „Homo Novus” režisore Anna Viduleja un mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Viens no izplatītākajiem noziegumiem Latvijā ir narkotiku nelikumīga aprite. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas dati rāda, šogad strauji pieaudzis gadījumu skaits, kad aizliegtās vielas sūta pa pastu. Ja pērn par to sākti 100 kriminālprocesi, tad šogad nepilna gada laikā jau teju 500.

Latvijā pietrūkst darbaspēka, to atzīst visi. Piemēram, Rīgā visās slimnīcās ir izteikts personāla trūkums. Bet kur meklēt darbarokas – valsts iekšienē vai ārpusē, viedokļi atšķiras. Vieni vēlas piesaistīt viesstrādniekus, citi norāda, ka primāri jānodarbina savas valsts iedzīvotāji.

Raidījumā „Krustpunktā” šodien saruna par tiem cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši no Latvijas, kā arī tiem, kuri domā to darīt. Kā atsaukt atpakaļ aizbraukušos un kā nepieļaut masveida emigrāciju no mūsu valsts?

Raidījumā „Krustpunktā” šodien saruna par tiem cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši no Latvijas, kā arī tiem, kuri domā to darīt. Kā atsaukt atpakaļ aizbraukušos un kā nepieļaut masveida emigrāciju no mūsu valsts?

Matemātikas un eksakto zinātņu loma ikdienas dzīvē pieaug ar katru brīdi. Programmēšana kļūst par pamatu pat tādā nodarbē kā izšūšana. Kā radīt bērnos, īpaši meitenēs, lielāku interesi par šo jomu?

Matemātikas un eksakto zinātņu loma ikdienas dzīvē pieaug ar katru brīdi. Programmēšana kļūst par pamatu pat tādā nodarbē kā izšūšana. Kā radīt bērnos, īpaši meitenēs, lielāku interesi par šo jomu?

Turpinām sarunu par samērā nesenu posma ekonomikas vēsturē.Tas ir laiks posms 20. gadsimta pēdējiem gadiem un līdz 21. gadsimta sākumam, no Padomju Savienības un visas padomju sistēmas sabrukuma līdz lielajai recesijai 2007.-2008.gadā. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs un piesātināts laika posms tieši no ekonomiskā viedokļa raugoties.

Jaunā konservatīvā partija

Politiskā partija No sirds Latvijai

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot otrajā lasījumā grozījumus Darba likumā, atbalstīja priekšlikumu darba sludinājumā norādīt algu. Šis priekšlikums komisijā nonāca jau otro reizi - pirms diviem gadiem priekšlikumu komisija noraidīja, jo toreiz to neatbalstīja valdības sociālie partneri.

Tādi esam

Dara pats un iedvesmo citus nepadoties grūtību priekšā, tāds ir mājturības skolotājs, sabiedriski aktīvs liepājnieks Jānis Rudzītis. Dzīves laikā viņam nācies pārvarēt nopietnas veselības problēmas, taču arī tagad, neraugoties uz grūtībām pārvietoties, no viņa staro ne tikai dzīves spars, bet vēlme radoši darboties dažādās jomās, dalīties ar savu pieredzi zināšanām un prasmēm.

Britu leiboristi otrdienas vakarā ar lielu balsu vairākumu atbalstījuši rezolūciju, kas pieļauj atkārtota referenduma rīkošanu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Viens no Latvijas unikālajiem dabas resursiem ir jūras piekraste. Tradicionāli piekrasti izmantojam zivsaimniecībā un zvejniecībā, ostas veic kravu pārvadājumus, bet kādus ekonomiskos labumus vēl varētu iegūt? Piemēram, jūras piekrastē varētu ne tikai attīstīt tūrismu, bet arī audzēt gliemenes un izmantot izskalotās jūras aļģes. Plašāk stāsta Daina Zalamane.

Saeimas Juridiskā komisija šodien pabeidza darbu pie Satversmes grozījumiem, kas paredz turpmāk Valsts prezidentu izraudzīties atklātā balsojumā. Grozījumiem uz galīgo lasījumu nebija iesniegts neviens priekšlikums.

Latvijā pietrūkst darbaspēka, to atzīst visi. Piemēram, Rīgā visās slimnīcās ir izteikts personāla trūkums. Bet kur meklēt darbarokas – valsts iekšienē vai ārpusē, viedokļi atšķiras. Vieni vēlas piesaistīt viesstrādniekus, citi norāda, ka primāri jānodarbina savas valsts iedzīvotāji.

Šis ir Eiropas Kultūras mantojuma gads. Nepieredzēts pasākumu daudzums, kas veltīti Eiropas daudzveidīgajam kultūras mantojumam. Par 2018. gada Eiropas Kultūras mantojuma gada notikumiem Latvijā saruna ar mantojuma gada nacionālo koordinatori, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāju Baibu Mūrnieci.

Katru gadu Latvijā ar leikēmiju diemžēl saslimst vairāk nekā 600 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tomēr, ja asins šūnu vēzis tiek savlaicīgi atklāts un ārstēts, ar ligu var sadzīvot.

Ugunskaralis. Pasaku stāsta Vilma Lasmane

Raidījumā „Krustpunktā” šodien saruna par tiem cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši no Latvijas, kā arī tiem, kuri domā to darīt. Kā atsaukt atpakaļ aizbraukušos un kā nepieļaut masveida emigrāciju no mūsu valsts?

Igauņu rakstnieka Jiri Tūlika īsā romāna Vārna radiolasījums. To veidojusi Biruta Krone. Romānu tulkojusi Anna Žīgure. Piedalās: Aija Uzulēna, Vera Singajevska, Indra Briķe, Voldemārs Šoriņš. 1991. gada ieraksts 3 daļās.

 

 

Latvijā pietrūkst darbaspēka, to atzīst visi. Piemēram, Rīgā visās slimnīcās ir izteikts personāla trūkums. Bet kur meklēt darbarokas – valsts iekšienē vai ārpusē, viedokļi atšķiras. Vieni vēlas piesaistīt viesstrādniekus, citi norāda, ka primāri jānodarbina savas valsts iedzīvotāji.

Turpinām stāstu ciklu par popkultūru. Vakar skanēja atmiņu stāsti par to, kā dažādas Rietumu popkultūras druskas baudīja cilvēki padomju laikos. Šoreiz par to, kā lietas no Rietumiem nonāca šaipus Dzelzs priekškaram un ko tas varēja maksāt tiem, kuri tās ieveda.

Šis ir Eiropas Kultūras mantojuma gads. Nepieredzēts pasākumu daudzums, kas veltīti Eiropas daudzveidīgajam kultūras mantojumam. Par 2018. gada Eiropas Kultūras mantojuma gada notikumiem Latvijā saruna ar mantojuma gada nacionālo koordinatori, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāju Baibu Mūrnieci.

Matemātikas un eksakto zinātņu loma ikdienas dzīvē pieaug ar katru brīdi. Programmēšana kļūst par pamatu pat tādā nodarbē kā izšūšana. Kā radīt bērnos, īpaši meitenēs, lielāku interesi par šo jomu?

Autonoma braukšana, e-veselība, e-mācības - 5G tīkls sola uzlabot un radīt vidi aizvien jaunām tehnoloģijām un labākiem sakariem. Kas sagaidāms nākotnē datu pārraides jomā?