Krāslavas novada robežkontroles punkts "Pāternieki" kļūs par pirmo un eksperimentālo kravu loģistikas centra jeb parka vietu, kurā līdz ar termināļiem preču pārkraušanai, papildus kravas automašīnu stāvvietām ieplānotas arī ražošanas zonas, tādējādi pierobežā attīstot arī uzņēmējdarbību.

Pulkvežleitnants Aivis Mirbahs par tikšanos ar vidusskolu vadībām sakarā ar aizsardzības mācības ieviešanu.

Jūtu nepieciešamību savu muzikālo darbību attīstīt arī labdarības jomā – atzīst izcilā operdziedātāja Maija Kovaļevska, kura piektdien Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē aicina uz koncertu „Ar siltu sirdi”.

 

LR korespondente Māra Rozenberga un Kultūras ministre Dace Melbārde par okupācijas muzeju.

Sākas Stenlija kausa finālsērija.

Periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim gan mērena klimata, gan arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu drīkst pārdot tikai, pievienojot biodegvielu vismaz 4,5 % apjomā. Taču latvietim nepatīk biodīzelis, un viņš ir gatavs braukt ar ziemas dīzeli arī vasarā. Ko ikdienā braucējiem dos šīs izmaiņas un kādēļ tās nepieciešamas, un kāpēc cilvēkiem ir šādi aizspriedumi pret biodegvielas pievienošanu?

Periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim gan mērena klimata, gan arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu drīkst pārdot tikai, pievienojot biodegvielu vismaz 4,5 % apjomā. Taču latvietim nepatīk biodīzelis, un viņš ir gatavs braukt ar ziemas dīzeli arī vasarā. Ko ikdienā braucējiem dos šīs izmaiņas un kādēļ tās nepieciešamas, un kāpēc cilvēkiem ir šādi aizspriedumi pret biodegvielas pievienošanu?

Viena no Latvijas skaistākajām ainavām, ar kuru nez vai var lepoties katrs pagasts un ciems, ir senās koku alejas. Senās ozolu, liepu, kastaņu un citu koku alejas nereti ir svarīga daļa no muižu ēku kompleksiem vai cita veida kultūrvēsturiskā mantojuma. Kādā stāvoklī šobrīd Latvijā ir senās alejas un kādi koki tajās aug?

Viena no Latvijas skaistākajām ainavām, ar kuru nez vai var lepoties katrs pagasts un ciems, ir senās koku alejas. Senās ozolu, liepu, kastaņu un citu koku alejas nereti ir svarīga daļa no muižu ēku kompleksiem vai cita veida kultūrvēsturiskā mantojuma. Kādā stāvoklī šobrīd Latvijā ir senās alejas un kādi koki tajās aug?

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Arsenālā, Artilērijas zālē atklāts Latvijas paviljons “Together and Apart” (“Kopā un atsevišķi”),  kas apskata to, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūras projekti un ar tiem saistītie procesi iemiesojuši dažādas idejas par sadzīvi un nācijas veidošanu.

No 2. līdz 6. jūnijam Rīgā notiks ikgadējais starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls “Laiks dejot”. Festivāla ietvaros norisināsies Latvijas laikmetīgās dejas izrāžu platforma, kas ir pirmā šāda veida skate Latvijas laikmetīgās dejas vēsturē.

Lai arī kopš piektdienas sākusies Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošana, ne visos bērnudārzos ir skaidrība par tās īstenošanu praksē. Piemēram, kādā pirmsskolā vecākus informē, ka turpmāk uz skapīšiem vairs nedrīkstēšot būt uzrakstīti bērnu vārdi un arī uz zīmējumiem nē. Tikmēr Privāto pirmsskolu biedrība izstrādā vadlīnijas par turpmāku darbu ar datiem. 

20 gadus Latvijas finanšu izlūkdienests sabiedrības acīs bija kā indīgā ābolā iekodusies, dusoša Sniegbaltīte. Kā jau izlūkiem pienākas, dienests sabiedrības redzeslokā nonāca reti. No 1.jūnijs šo dienestu vadīs advokāte Ilze Znotiņa.

Uzkrājošā apdrošināšana un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksa - vai jāmaina sistēma?

Eirobarometrs: Vismazākā interese par gaidāmajām EP vēlēšanām Baltijas valstīs ir Latvijas iedzīvotājiem. Kāpēc?

Skaistums prasa upurus, šo teicienu zina ikkatrs no mums, bet vai un kā šo sakāmo attiecināt uz bērniem? Saruna ar ausu caurduršanu zīdaiņiem, par dekoratīvo kosmētiku mazajām dāmām, par tetovējumu un pīrsinga plusiem un mīnusiem pusaudžiem un arī skaļo diskusiju par un pret saules aizsargkrēmiem mūsu atvasēm.

Skaistums prasa upurus, šo teicienu zina ikkatrs no mums, bet vai un kā šo sakāmo attiecināt uz bērniem? Saruna ar ausu caurduršanu zīdaiņiem, par dekoratīvo kosmētiku mazajām dāmām, par tetovējumu un pīrsinga plusiem un mīnusiem pusaudžiem un arī skaļo diskusiju par un pret saules aizsargkrēmiem mūsu atvasēm.

Jānis Ozoliņš ir literatūrzinātnieks un literatūras kritiķis, savulaik bijis vispirms kritikas nodaļas un tad arī galvenais redaktors žurnālam „Latviju teksti”. Strādājis par literatūras skolotāju Rīgas Puškina licejā
un šobrīd kopā ar dzejnieci Annu Auziņu gatavojas pasniegt kursu dzimtes studijās Latvijas Kultūras akadēmijā.
Līdztekus akadēmiskajam darbam Jānis ir mūziķis.

Pērles lūkojam Ilūkstes novada divās baznīcās - Subates luterāņu dievnamā, kura interjers ir unikāls ar saviem daudzajiem un krāšņajiem kokgriezumiem, kurus 17. gs. beigās ir veidojusi Subates koktēlnieku grupa. Bebrenes Romas katoļu baznīcā lūkojam, kādas savulaik  bija apustuļu sejas, kas uzgleznotas uz baznīcas priekšējas fasādes, kāds neparasts Jāņa Kristītāja attēls te redzams un kas tika atrasts dievnama  pagrabā.

Ministru kabinets 29. maijā atbalstīja jaunos Veselības ministrijas izstrādātos noteikumus par veselības aprūpes pakalpojumiem reto slimību jomā.

Tādi esam

Saules parku Priekuļos jau astoto gadu veido ainavu tehniķis un Priekuļu novada pašvaldības labiekārtošanas nodaļas vadītājs Jānis Sirlaks. Parkā, kas atrodas Priekuļu centrā, izveidots Saules pulkstenis un Veselības taka, top koka skulptūru un rododendru dārzs. Saules parku izstaigāja Daina Zalamane.

Kultūras afiša - kino

"Gribētos būt aplim" -Roberta Rubīna dokumentālā filma par dejotāju Alekseju Avečkinu.

Šī diena vēsturē

1453. gada 29. maijs noslēdza veselu laikmetu Eiropas vēsturē. Šajā dienā beidza pastāvēt Austrumromas jeb Bizantijas impērija, kad tās seno galvaspilsētu Konstantinopoli ieņēma Osmaņu sultāna Mehmeda II armija.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) izskatīt iespēju noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad pāvests Francisks vadīs Svēto Misi Aglonas bazilikā.

Sākoties diskusijām par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020.tā gada, apcirpšana draud arī Eiropas Sociālajam fondam. Tas ir vecākais blokā. Fonda galvenais mērķis ir veicināt nodarbinātību Eiropas Savienībā, bet ieguldīts tiek arī izglītībā un citās sociālajās jomās. Latvija fonda finansējumu saņem kops iestāšanās blokā, un saskaņā ar aprēķiniem tas palīdzējis iegūt darbavietas tūkstošiem cilvēku. Vairāk stāsta Gints Amoliņš.

ASV protestē pret Sīrijas valsts prezidentūru Atbruņošanās konferencē, kura ir starptautiska daudzpusējās sarunu platforma atbruņošanās jautājumos. ASV sūtnis norādīja, ka tas ir pielīdzināms „farsam”, jo Damaska uzņemas prezidentūru laikā, kad to apsūdz par ķīmisko ieroču izmantošanu pret nemierniekiem un civiliedzīvotājiem. Vašingtonas viedoklim piekrīt arī daudzas citas valstis.  

20 gadus Latvijas finanšu izlūkdienests sabiedrības acīs bija kā indīgā ābolā iekodusies, dusoša Sniegbaltīte. Kā jau izlūkiem pienākas, dienests sabiedrības redzeslokā nonāca reti. No 1.jūnijs šo dienestu vadīs advokāte Ilze Znotiņa.

Jānis Vimba ir aktieris, kurš daudz domā un reflektē savās lomās, apzinoties teātra gaistošo dabu. Jānis arī veidojis režijas darbus kopš 2009. gada. Tagad Kultūras ministrija par Latvijas Nacionālā teātra valdes locekli izraudzījusies aktieri un režisoru Jāni Vimbu, kurš amata pienākumus sāks pildīt 27. jūnijā.

Periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim gan mērena klimata, gan arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu drīkst pārdot tikai, pievienojot biodegvielu vismaz 4,5 % apjomā. Taču latvietim nepatīk biodīzelis, un viņš ir gatavs braukt ar ziemas dīzeli arī vasarā. Ko ikdienā braucējiem dos šīs izmaiņas un kādēļ tās nepieciešamas, un kāpēc cilvēkiem ir šādi aizspriedumi pret biodegvielas pievienošanu?

Sveicam Pēteri Liepiņu 75.dzimšanas dienā!

Herbe ar lielo cepuri. 9.vakars. Nobeigums - Cik labi ir atgriezties mājās!

Teicēja lomā Pēteris Liepņš

Uzkrājošā apdrošināšana un iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksa - vai jāmaina sistēma?

"Pirmā grēka līcis". Pēc Ērika Hānberga darbiem iestudējumu Dailes teātrī veidojis režisors Kārlis Auškāps. Izrādē piedalās: Venta Vecumniece, Gunārs Placēns, Lidija Pupure, Leons Krivāns, Ilze Vazdika, Juris Strenga, Olga Dreģe, Aivars Siliņš. 2012. gada ieraksts 2 daļās.

20 gadus Latvijas finanšu izlūkdienests sabiedrības acīs bija kā indīgā ābolā iekodusies, dusoša Sniegbaltīte. Kā jau izlūkiem pienākas, dienests sabiedrības redzeslokā nonāca reti. No 1.jūnijs šo dienestu vadīs advokāte Ilze Znotiņa.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Arsenālā, Artilērijas zālē atklāts Latvijas paviljons “Together and Apart” (“Kopā un atsevišķi”),  kas apskata to, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūras projekti un ar tiem saistītie procesi iemiesojuši dažādas idejas par sadzīvi un nācijas veidošanu.

Jānis Vimba ir aktieris, kurš daudz domā un reflektē savās lomās, apzinoties teātra gaistošo dabu. Jānis arī veidojis režijas darbus kopš 2009. gada. Tagad Kultūras ministrija par Latvijas Nacionālā teātra valdes locekli izraudzījusies aktieri un režisoru Jāni Vimbu, kurš amata pienākumus sāks pildīt 27. jūnijā.

Skaistums prasa upurus, šo teicienu zina ikkatrs no mums, bet vai un kā šo sakāmo attiecināt uz bērniem? Saruna ar ausu caurduršanu zīdaiņiem, par dekoratīvo kosmētiku mazajām dāmām, par tetovējumu un pīrsinga plusiem un mīnusiem pusaudžiem un arī skaļo diskusiju par un pret saules aizsargkrēmiem mūsu atvasēm.

Viena no Latvijas skaistākajām ainavām, ar kuru nez vai var lepoties katrs pagasts un ciems, ir senās koku alejas. Senās ozolu, liepu, kastaņu un citu koku alejas nereti ir svarīga daļa no muižu ēku kompleksiem vai cita veida kultūrvēsturiskā mantojuma. Kādā stāvoklī šobrīd Latvijā ir senās alejas un kādi koki tajās aug?