Rakstu meklēšana

Vācijā Eiropas Parlamenta vēlēšanām būs arī iekšpolitiska ietekme. Tas būs pirmais lielais sabiedrības noskaņojuma mērījums kopš 2017. gada Bundestāga vēlēšanām. Un šo vēlēšanu rezultāti varētu izšķirt pat Vācijas valdības likteni. Iedzīvotāju acīs gan Eiropas vēlēšanas netiek uzskatītas par sevišķi būtisku notikumu. Vismaz tā tas bijis līdz šim. Bet varbūt šoreiz, Eiropai tik trauksmainos laikos, viss būs gluži citādi?

Stāsts par Vācijas sociāldemokrātu reformu plāniem, kurus kritiķi dēvē par naudas laistīšanu no lejkannas. Arī par to, kāpēc vienā no Eiropas turīgākajām valstīm miljoniem pensionāru saņem tik niecīgas pensijas, ka izdzīvošanai spiesti lūgt sociālos pabalstus, un kādēļ, atšķirībā no daudzām citām valstīm, Vācijā joprojām nav minimālās pensijas.

Vācijai ekonomiski klājas tik labi kā vēl nekad. Bezdarba tikpat kā nav. Algas aug. Tajā pašā īres cenas lielpilsētās pieaugušas līdz nesamaksājamiem apmēriem. Tās maina pilsētu ainavas, padzen cilvēkus no kvartāliem, kuros pavadījuši bērnību un jaunību, nošķir draugus un radiniekus. Citiem vārdiem sakot, tas apdraud Vācijas sociālo saliedētību.

Vai tiešām pasauli valda reptiloīdi? Un vai patlaban, kādas slepenas grupas vadīts, Eiropā patiesi norisinās lielais tautu apmaiņas process, migrantiem pārņemot un islamizējot Vakarzemi? Toms Ancītis pēta, kā rodas sazvērestības teorijas un kādas bīstamas sekas tās var radīt.

Eiropas Savienībai ir jāveido jauna alianse ar Āfriku, kas palīdzētu piesaistīt investīcijas un turpmākajos piecos gados kaimiņu kontinentā radītu 10 miljonus jaunu darbavietu. Par šādu ambiciozu plānu uzrunā Eiropas Parlamentam nesen paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.

Mehānisms, kā efektīvi apkarot musināšanu uz naidu internetā. Tā to slavēja aizstāvji. Cenzūra un uzbrukums vārda brīvībai. Tā to dēvēja kritiķi. 

Vācijas policijai joprojām nav izdevies noskaidrot motīvus, kādēļ kāds 49 gadus vecs Vācijas pilsonis sestdien Minsterē ar mikroautobusu ietriecās pūlī, 2 cilvēkus nogalinot un 20 ievainojot. Tieši par motīviem, it sevišķi, vai tie ir islamistiski vai citādi, Vācijā un arī citās valstīs sākās spekulācijas jau pirmajās minūtēs, kopš kļuva zināms par uzbrukumu. Kā traģēdiju utzver Minsterē un kāpēc tik svarīgi ir motīvi, plašāk stāsta Toms Ancītis.

Vācija ir viena no Eiropas bagātākajām valstīm, turklāt ar labu sociālās drošības sistēmu. Tomēr tas nenozīmē, ka visiem Vācijā klājas labi. Apmēram 1,5 miljoni iedzīvotāju spiesti stāvēt rindās pēc brāķētas bezmaksas pārtikas. Līdz ar bēgļu pieplūdumu konkurence uz labdarības pakalpojumiem saasinājusies, liekot saasināties attiecībām starp sociāli mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Vairāk par situāciju Vācijā stāsta Toms Ancītis.

Vācijas sociāldemokrāti vakar partijas kongresā Bonnā atbalstīja oficiālu koalīcijas sarunu uzsākšanu ar kancleres Angelas Merkeles konservatīvo bloku. Tas nozīmē: ilgstošajai nenoteiktības situācijai Vācijas politikā varētu būt pielikts punkts. Visticamāk, šopavasar Vācijā tiks izveidota valdība ar Angelu Merkeli priekšgalā. Ar šo lēmumu izglābts ir arī sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs, kuram nāktos pamest partijas vadību, ja lēmums būtu bijis negatīvs. Par to, cik grūti un negribīgi nāca šis lēmums, plašāk Toms Ancītis reportāžā no Bonnas.

Vairāk nekā 50 tūkstoši - tik liels varētu būt cilvēku skaits, kuri dzīvo uz ielas Vācijas lielpilsētās. Pēdējos gados šis skaits pieaug. Turklāt lielākā daļa šo cilvēku ir iebraucēji no Austrumeiropas. Lielākoties no Rumānijas, Bulgārijas, Polijas, bet arī no Baltijas. Ja vien iepriekš nav strādājuši vai pietiekami ilgu laiku dzīvojuši Vācijā, viņu tiesības uz sociālo palīdzību ir ierobežotas.

Reformācijas kustības 500. gadadienu šogad visvērienīgāk atzīmēs Vācijā. Svinot reformācijas jubileju, Vācijā šogad jau norisinājušies un vēl notiks tūkstošiem diskusiju, izstāžu, sarīkojumu. Dižais reformators Martins Luters tajos bieži tiek cildināts un apjūsmots. Tomēr nereti arī: bargi kritizēts.

Eiropa un visa pasaule šogad atzīmē Reformācijas kustības 500. gadadienu. Par galveno svinamo datumu šajā gadā tiek uzskatīts 31. oktobris. Diena, kad Martins Luters 1517. gadā pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas slavenās 95 tēzes. Toms Ancītis viesojas vietā, kur Lutera tēzes pirmoreiz ieraudzīja dienasgaismu – Vitenbergā. Šai mazajai Vācijas pilsētiņai reiz bija lemts kļūt par reformācijas kustības impulsa sākumpunktu.

Vācijas parlamenta jeb Bundestāga vēlēšanās, kā jau prognozēja, uzvarējuši kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie. Tā liecina šorīt publiskotie provizoriskie galīgie vēlēšanu rezultāti.

Pēc visu balsu saskaitīšanas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība - ieguvuši 33% balsu, sociāldemokrāti - 20,5% balsu, bet trešajā vietā - pret eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" jeb AfD ar 12,6% balsu. AfD pirmo reizi iekļūs Bundestāgā.

Bundestāgā atgriezīsies arī Brīvo demokrātu partija, kas saņēmusi 10,7% balsu. Kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" atbalstīja 9,2% vēlētāju, bet "zaļos" - 8,9% balsotāju.

Sociāldemokrāti, kas ir pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņoja, ka pāries opozīcijā. Vācijas kanclere Angela Merkele izslēdz iespēju veidot mazākuma valdību un prognozē smagas sarunas par jaunās valdības veidošanu.

Vairāk par to pastāstīs Toms Ancītis telefonsarunā no Vācijas.

Šogad aprit 500 gadu kopš Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas 95 tēzes. Ar tām sākās reformācija - plaši pārmaiņu procesi baznīcā un sabiedrībā visā pasaulē. Taču kāda mūsdienās ir kristietības loma zemē, no kuras tas viss sākās – Vācijā?

Ir pagājis tieši gads kopš vardarbīgās Jaungada nakts Ķelnē, kas pievērsa visas Eiropas uzmanību. oms Ancītis meklē atbildes uz jautājumiem: kas pa šo laiku mainījies Ķelnē, cik tālu pavirzījusies izmeklēšana un kā šie notikumi pērn ietekmējuši kāda Diseldorfas ziemeļafrikāņu kvartāla dzīvi.

Daudzviet pasaulē arvien nopietnāk tiek apspriesta ideja par beznosacījumu ienākumi ieviešanu. Ar to varēšot atrisināt nabadzības un nevienlīdzības problēmas. Skeptiķi savukārt šo ieceri dēvē par utopisku fantāziju. Kā šo ideju uztver Vācijā?

Vācija tiek dēvēta par Eiropas ekonomikas motoru, “eksporta lielmeistaru” un “paraugu, no kura mācīties”. Un nereti arī tiek nosodīta, saucot to par “hegemonu” jeb valsti, kura egoistiski izmanto savas priekšrocības eirozonā, iedzenot parādos Eiropas dienvidus. Kas ir Vācijas veiksmes stāsta pamatā? Un varbūt tik liels eksports patiesībā ir bīstams? 

Vēlēšanās Berlīnes federālajā zemē Vācijā pēc provizoriskiem datiem ar 23% balsu uzvarējusi pilsētas mēra Mihaela Millera pārstāvētā Sociāldemokrātu partija. Kancleres Angelas Merkeles vadītā Kristīgo Demokrātu savienība ierindojusies otrajā vietā ar 18% vēlētāju atbalstu.

Kopš Eiropā saasinājusies migrācijas krīze, Vācijas vārds bieži tiek locīts sakarā ar sociālajiem pabalstiem. Tie Vācijā esot dāsni un pievelkot migrantus kā magnēts. Par tā saucamo “pabalstu tūrismu” jeb nabadzīgāku valstu iedzīvotāju migrāciju uz Vāciju, lai tur pretendētu uz sociālajiem labumiem, mēdz raizēties arī politiķi Vācijā.

Krievijas centieni ar propagandu mobilizēt tautiešus ārzemēs ir temats, kas jau kopš Ukrainas konflikta sākuma tiek apspriests arī Vācijā. No kā baidās Vācijas krievvalodīgie, vai viņus var ietekmēt ar Krievijas televīzijas kanāliem un cik lielā mērā viņu naidīgums pret migrantiem skaidrojams ar pašu nestabilo identitāti?

Ņemcova slepkavība, bēgļi un Vācijas nacisma pagātne, kailās statujas Itālijā