Daugavpils pilsētas domes deputāti ar balsu vairākumu atbalstījuši 670 000 eiro piešķiršanu Daugavpils Reģionālajai slimnīcai. No šiem līdzekļiem 370 000 eiro plānots izmantot ārstniecības iestādes darbinieku prēmēšanai. Līdzīgas prēmijas līdz šim izmaksātas arī pārējo pašvaldības kapitālsabiedrību darbiniekiem. Pārējie 300 000 eiro tiks novirzīti slimnīcas darbības nodrošināšanai.

''Zemnieku saeimas'' pārstāvis Mārtiņš Trons par Baltijas lauksaimnieku protestu Briselē.

Atklāj Latvijas pēdējo mohikāņu grāmatu par Latgales ciemu iedzīvotājiem. Grāmata tapusi vairāku ekspedīciju rezultātā, kurās folkloriste Rūta Šmite kopā ar antropoloģi Elīnu Kursīti savākušas 52 stāstus. Šis ir turpinājums pirms diviem gadiem iznākušajai grāmatai "Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi".

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja vakar vēlu vakarā ir izturējusi partijas neuzticības balsojumu un turpinās vadīt valdību. Pēc likuma jaunu neuzticības balsojumu nedrīkstēs rīkot agrāk kā pēc gada.

Pati Meja ir paziņojusi, ka konservatīvo līdera amatu pametīs vēl pirms 2022.gadā paredzētajām parlamenta vēlēšanām.

Taču balsojums nepadara vieglāku premjerministres situāciju, kuras "Brexit plānu arvien kritizē liels skaits parlamentāriešu, kādēļ viņa arī atcēla otrdien Parlamentā paredzēto balsojumu

Lai uzzinātu jaunāko esam sazvanījuši Inu Strazdiņu, kura seko līdzi notikumiem.

LR korespondente Ina Strazdiņa par uzticības balsojumu Terēzai Mejai.

FIBA Eirolīgas spēlē šovakar TTT uzņems Turcijas slavenāko sporta klubu “Fenerbahče”. Komanda ir trīskārtēja Eirolīgas vicečempione, 13 reizes uzvarējusi Turcijas čempionātā, pa 11 reizēm izcīnījusi Turcijas kausu un Superkausu – pēdējās 20 sezonās iegūti 35 tituli. Klubā spēlē septiņas leģionāres, tai skaitā divas ASV spēlētājas ar Čehijas un Francijas pilsonību.

Nesaudzīga dabas resursu izšķērdēšana un patērētāju domāšana apdraud gan klimatu, gan dzīves kvalitāti nākamajām paaudzēm. Kā mainīt attieksmi un ko darīt, lai novērstu iepriekšējo paaudžu radīto postu un bezatbildības sekas – par to visu vairāk raidījumā.

Ieslodzījumu vietu sadzīve, šķiet, ir kas tāds, par ko maz zina un interesējas pasaule ārpus cietuma nožogojuma, taču ieslodzīto dzīve ir ritējusi ne mazāk pilnasinīgi, arī izciešot sodu. Ar ko nodarbojās cietumnieki Latvijas cietumos 20. gadsimta sākumā? Kāda bija ieslodzījuma vietu ikdiena?

Gunars Saliņš (1924 - 2010) bija gatavs apmežot Ņujorku un to arī izdarīja - vismaz savā dzejā noteikti. "Elles ķēķa" īstenais biedrs, prasmīgs atdzejotājs un novatorisks dzejnieks četrdesmit gadus veltīja akadēmiskajam darbam, pasniedzot psiholoģiju un socioloģiju Unionas koledžā Ņujorkā. Viņa darbi ietekmēja veselu jauno dzejnieku paaudzi gan ASV, gan Latvijā.

Rīgas Porcelāna muzejā no 14. decembra varēs aplūkot Valdas Podkalnes sociālo projektu izstādē “Ideju kolekcijas”. Tiks eksponētas divas darbu sērijas – krūzīšu kolekcija, kas tapusi 1993. gadā un porcelāna bloki, kas radīti 2017./2018. gadā speciāli izstādei muzejā.

Rīgas dome ir atlikusi ieceri no nākamā gada izpildīt varas partiju pirms pašvaldību vēlēšanām doto solījumu, ka turpmāk visi pirmsskolu bērni galvaspilsētā varēs ēst bez maksas. Mērija skaidro, ka bērnudārzniekiem ēdināšanu nevarēs apmaksāt, jo valsts nav pieņēmusi budžetu, kā dēļ arī Rīga savu tēriņu plānu ar līdz šim nebijušiem izdevumiem nevarot pieņemt.

Kā ir būt nedzirdīgu vecāku dzirdīgajam bērnam, vecāku ausīm un logam uz pasauli, kurā cilvēki komunicē lietojot balsi? Vai bērniem ir jābūt vecāku dzīves starpniekiem un jāzina viss par savu vecāku dzīvēm? Par to saruna ar četrām dzirdīgām sievietēm – nedzirdīgu vecāku meitām – Brigitu Lazdu, Lauru Zeltiņu, Anželiku Bruži un Rotu Gulbi.

Ir pagājuši jau divi mēneši pēc 13. Saeimas vēlēšanām, bet valdība arvien vēl nav izveidota. Kā vērtēt šo valdības veidošanas procesu, ko kuras partijas dara pareizi, kādas ir kļūdas? Studijā valdības veidošanas gaitu vērtē politologi un sabiedrisko attiecību speciālisti, ar kuriem tikāmies arī drīz pēc Saeimas vēlēšanām.

Latvijā vienmēr bijušas mazas ģimenes, neskatoties uz stāstiem, ka "manai vecvecmammai bija septiņi bērni". Kā mainījusies ģimene Latvijā simts gados? Pāršķirstām fotogrāfiju albumu „Latvijai 100” kopā ar tā autoru Pēteri Apini un sociālantropologu Robertu Ķīli.

Par notikumiem pasaulē:Joprojām par "Brexit", Ukrainas un Eiropas Savienības attiecības, Saharova balva Ukrainas režisoram Seņcovam.

Starptautiskās sarunas ANO klimata konferencē Katovicē iegājušas kritiskā fāzē un prasa lielāku atdevi no visām iesaistītajām pusēm. Savukārt Latvijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts plāna projekts “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām. Plāns laika posmam līdz 2030. gadam.

Rīgas pilsētas būvvalde 13. decembra rītā ar smago tehniku nojauc patvaļīgi uzbūvētu privātmāju Ormaņu ielā 41A. Būvvalde šādu soli sper, jo nama saimnieks ilgstoši ignorēja tās norādījumus, bet pati ēka ir izpuvusi un apdraud apkārtējos iedzīvotājus.

Eiro fokuss

Ir jāceļ profesionālās izglītības prestižs

Tā secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un uzņēmējvides pārstāvji. Arvien biežāk uzņēmēji saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, tādēļ aicina meklēt efektīvus, ilgtermiņa risinājumus, padarot attiecīgo nozari profesionālās izglītības jomā jauniešiem pievilcīgu. Eksperti uzskata, ka svarīgs virziens ir nozaru cieša sadarbība ar izglītības iestādēm, tostarp profesionālajām, lai darba tirgus saņemtu tādus profesionāļus, pēc kuriem ir pieprasījums, kā arī mācības notiktu darba vidē, apgūstot praksē nepieciešamās iemaņas. Šī situācija nesen pārrunāta Daugavpilī, kur notika profesionālajai izglītībai veltīta konference. No Daugavpils plašāk Silvijas Smagares ierakstā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākta “Rīgas Satiksmes” lieta saistīta ar Polijas un Čehijas uzņēmumu vienošanos ar Rīgas domes un pašvaldības transporta uzņēmuma pārstāvjiem par kukuļu nodošanu un personu piesaistīšanu naudas atmazgāšanai, liecina KNAB paziņojums medijiem.

Kā ir būt nedzirdīgu vecāku dzirdīgajam bērnam, vecāku ausīm un logam uz pasauli, kurā cilvēki komunicē lietojot balsi? Vai bērniem ir jābūt vecāku dzīves starpniekiem un jāzina viss par savu vecāku dzīvēm? Par to saruna ar četrām dzirdīgām sievietēm – nedzirdīgu vecāku meitām – Brigitu Lazdu, Lauru Zeltiņu, Anželiku Bruži un Rotu Gulbi.

Rāmkalni uzņēmējam, “Rāmkalni Nordeco” īpašniekam Viktoram Grūtupam ir gan biznesa projekts, gan dzīvesveids. Skaistā vietā blakus Gaujai un Valmieras šosejai izaudzis ne tikai atpūtas un ēdināšanas komplekss, bet arī Baltijā lielākā sukāžu ražotne.

Nesaudzīga dabas resursu izšķērdēšana un patērētāju domāšana apdraud gan klimatu, gan dzīves kvalitāti nākamajām paaudzēm. Kā mainīt attieksmi un ko darīt, lai novērstu iepriekšējo paaudžu radīto postu un bezatbildības sekas – par to visu vairāk raidījumā.

Lielā vēja pasaka. Pasaku stāsta Santa Didžus un Edgars Lipors

Ir pagājuši jau divi mēneši pēc 13. Saeimas vēlēšanām, bet valdība arvien vēl nav izveidota. Kā vērtēt šo valdības veidošanas procesu, ko kuras partijas dara pareizi, kādas ir kļūdas? Studijā valdības veidošanas gaitu vērtē politologi un sabiedrisko attiecību speciālisti, ar kuriem tikāmies arī drīz pēc Saeimas vēlēšanām.

"Portrets šampānietī". Marisa Vētras tēlojums. Piedalās aktieri Mirdza Martinsone, Imants Adermanis un Juris Kalniņš. Ierakstīts 1991. gadā.

Kā ir būt nedzirdīgu vecāku dzirdīgajam bērnam, vecāku ausīm un logam uz pasauli, kurā cilvēki komunicē lietojot balsi? Vai bērniem ir jābūt vecāku dzīves starpniekiem un jāzina viss par savu vecāku dzīvēm? Par to saruna ar četrām dzirdīgām sievietēm – nedzirdīgu vecāku meitām – Brigitu Lazdu, Lauru Zeltiņu, Anželiku Bruži un Rotu Gulbi.

Gunars Saliņš (1924 - 2010) bija gatavs apmežot Ņujorku un to arī izdarīja - vismaz savā dzejā noteikti. "Elles ķēķa" īstenais biedrs, prasmīgs atdzejotājs un novatorisks dzejnieks četrdesmit gadus veltīja akadēmiskajam darbam, pasniedzot psiholoģiju un socioloģiju Unionas koledžā Ņujorkā. Viņa darbi ietekmēja veselu jauno dzejnieku paaudzi gan ASV, gan Latvijā.

Rāmkalni uzņēmējam, “Rāmkalni Nordeco” īpašniekam Viktoram Grūtupam ir gan biznesa projekts, gan dzīvesveids. Skaistā vietā blakus Gaujai un Valmieras šosejai izaudzis ne tikai atpūtas un ēdināšanas komplekss, bet arī Baltijā lielākā sukāžu ražotne.

Latvijā vienmēr bijušas mazas ģimenes, neskatoties uz stāstiem, ka "manai vecvecmammai bija septiņi bērni". Kā mainījusies ģimene Latvijā simts gados? Pāršķirstām fotogrāfiju albumu „Latvijai 100” kopā ar tā autoru Pēteri Apini un sociālantropologu Robertu Ķīli.

Ieslodzījumu vietu sadzīve, šķiet, ir kas tāds, par ko maz zina un interesējas pasaule ārpus cietuma nožogojuma, taču ieslodzīto dzīve ir ritējusi ne mazāk pilnasinīgi, arī izciešot sodu. Ar ko nodarbojās cietumnieki Latvijas cietumos 20. gadsimta sākumā? Kāda bija ieslodzījuma vietu ikdiena?