Milzīgais Hudzona līcis Kanādas ziemeļaustrumu daļā nosaukts par godu tā pirmatklājējam angļu kapteinim Henrijam Hudzonam. Viņa vadītā ekspedīcija 17. gs. sākumā pamatīgi izpētīja līča austrumu piekrasti, taču tad uz kuģa izcēlās dumpis. 1611. gada 23. jūnijā dumpinieki iesēdināja Hudzonu līdz ar dažiem citiem airu laivā un pameta līča ūdeņos, pēc kam par viņu likteni vairs nekas nav zināms.

Dabas aizsardzība pārvalde atgādina, ka aizsargājamus augus pīt Jāņu vainagos ir aizliegts. Starp aizsargājamām sugām ir Latvijā sastopamās orhidejas - naktsvijoles, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, Sibīrijas skalbes, jumstiņu gladiolas un citi krāšņi pļavu augi. To ievākšana ziedēšanas laikā ir īpaši nevēlama, jo novērš jauno sēklu izsēšanās iespējas un auga saglabāšanos.
*
Mūsu kolēģi no radio Klasika ievākuši interesantus materiālus par dažādiem vēsturiskiem notikumiem, no kuriem daudzi plašākai sabiedrībai nemaz nav zināmi. Daļu no rubrikas Vai zini? piedāvājam klausīties arī programmā Labrīt. Vai zināt, kas Latvijas vēsturē bija tā sauktais operas vilciens?

Būšana ceļā, aizvien jaunu pasaules valstu apskatīšana, citu kultūru un tautu izzināšana un galu galā sevis iepazīšana tāds ir pasaules apceļotāja Nila Alekša Lipstova aicinājums.

Šodien Jāņa un Inas Mičuļu zemnieku saimniecībā „Pumpuri, kas atrodas Riebiņu novadā, svētkos noskaņa mijas ar ierasto darba dienas ritmu, jo saimnieki audzē piena lopus un katru rītu no jaunuzbūvētās fermas ganībās dodas 70 slaucamas govis. Saimnieki pienu nodod tuvējam piena pārstrādes uzņēmumam, taču kādu daļu izmanto arī mājas sieru gatavošanai, kas nonāk gan vietējos, gan galvaspilsētas tirdziņos.
*
Latvijā pēdējos desmit gados sakuplojušas amatalus jeb craft alus darītavas. To skaits jau mērāms vairākos desmitos. Tendence ir ļoti pozitīva un Latvijā mazās alus darītavas attīstās dažādās pilsētās un ciemos. Turklāt teju visas ir dzīvotspējīgas, jo amatalus saimi pamet vien retais brūzis. Linda Zalāne skaidro, kad sākās mazo alus darītavu attīstības vilnis un vai nākotnē amatalus kustība Latvijā vēl uzņem apgriezienus.

Priekš manis tā ir Bezgalība, kurā visu laiku var kaut ko jaunu atrast un ieraudzīt – tā par Jāņu svinēšanu saka bioloģe, filozofe un praktizējoša folkloriste Aīda Rancāne. Tautas tradīciju kopšana viņai ielikta gluži vai šūpulī, bet viņa savas zināšanas aizvien pilnveido un dāsni dalās tajās ar citiem.

Pirms vairākiem gadiem Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņkalna īpašnieki nolēma daļu no savas teritorijas uzdāvināt valstij, lai tas būtu visas sabiedrības īpašums. Vienošanās vēl joprojām nav panākta, jo nosacījumi, ko noteikuši saimnieki, valstij ir neizdevīgi. Tāpēc ilgi gaidītā skatu torņa darbi tā arī nav sākušies. Gaiziņkalna apkārtējie uzņēmēji uzskata, ka šī vilcināšanās negatīvi ietekmē visu novadu.

Kādas Jāņu zāles varam droši plūkt un kādas tomēr atstāt augam mežā vai pļavā, noskaidrosim Zāļu dienas rītā raidījumā.

“Skroderdienas Silmačos” pirmsākuma meklējumos Kultūras rondo “Brakos” kopā ar  R. Blaumaņa memoriālā muzeja vadītāju Zintu Saulīti sajuta arī vasaras Saulgriežu ritu. Raidījumā ieskanās arī Latvijas Radio arhīva bagātības.

Jāņi! Katru gadu vasaras pirmā mēneša beigās kārtīgs latvietis pamet pilsētas dzīvokli, lai dotos pie dabas un svinētu populārākos latviešu svētkus - Līgo un Jāņus. Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visi. Jāņi ir dainās visvairāk apdziedātā gadskārtu svinību norise. Ap 200 dainu stāsta par Jāni pašu, bet dainu skaits, kas aptver visu Jāņu laiku, svinību norisi, apdziedāšanos un līgošanu, mērāms tūkstošos.

Pirms nu jau gandrīz diviem gadiem, 2017. gada vasarā, Mičuļu, Niguļu un Zalānu ģimenes nolēma līdz Latvijas simtgadei apceļot 100 Latvijas pilskalnus, aicinot līdzbraucējus arī soctīklos. Šobrīd jau izskatās, ka pilskalnu meklēšanas kaislība domubiedru pulkā iemājojusi uz ilgāku laiku, jo Latgales pilskalniem pievienojušies Vidzemes. Ar savām zināšanām, arī novērotajām problēmsituācijām un skaistāko pilskalnu ieteikumiem, ceļotāji dalās raidījumā „Augstāk par zemi”.

Līgo dienā tiekamies ar Šternbergu ģimeni no Baldones - Inguna ir ainavu arhitekte, Mārtiņš sevi pieticīgi sauc par dārznieku, abi audzina trīs meitas un kalna galā iekopuši skaistu mājvietu. Viņa spēlē kokli, viņš pūš dūdas un ik gadus Šternbergi pie sevis pulcē līgotājus, kam tuvas latviskās svinību tradīcijas.

Raidījumā saruna par Latvijas pašvaldību zīmoliem - kā tie ir veidojušies un kāda ir to funkcionēšana mūsu zīmolvedības, komunikācijas un droši vien arī zināmā mērā politiskajā telpā. Stāsta zīmolvedības un pakalpojumu dizaina stratēģe Liene Kupča un komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis.

Roberto Bolanjo (1953-2003) mūsu lasītājam ir pazīstams ar diviem lielformāta vēstījumiem - jo nosaukt šos izdevumus par romāniem šķiet pārāk pieticīgi. Daces Meieres tulkotais darbs "Mežonīgie detektīvi" (1998) ieaicina lasītāju teju bezgalīgā tēlu galerijā.

Ciemojamies Skrīveru novada Skrīveru pagasta zemnieku saimniecībā "Ragāres" pie bioloģiskā zemnieka Jāņa Vaivara. Jānis 7,5 ha audzē tējas un garšaugus, dažādas ogas un augļus. Jānis uzrakstījis vairākus LEADER projektus un nopircis dažādas iekārtas, lai tēju un garšaugu ražošanā būtu mazāk roku darba.

Raimonda Paula jaunā programma "Vasaras noskaņās". Pirmo reizi skan deviņas Maestro komponētās dziesmas ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem.

Ģirts mācījies filozofos un viņa gala tēze bijusi, ka filozofija ir ceļš un ceļa beigas. Krietnu laiku dzīves viņš aktīvi nodarbojies ar snovbordu, lielā mērā ieviesis arī frīstaila jeb brīvā stila ābeci. Tagad Ģirts Laube no Madonas novada ir kokļu meistars un vislabprātāk izgatavo kokli konkrētam cilvēkam.

Kādas Jāņu zāles varam droši plūkt un kādas tomēr atstāt augam mežā vai pļavā, noskaidrosim Zāļu dienas rītā raidījumā.

Naktsvijole. Pasaku stāsta Z.Daudziņa un A.Keišs

Kādi svarīgākie vasaras saulgriežu svētku brīži ir tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībniekiem, atklājam raidījumā Laika Ritu Raksti.

Latvijas Radio ciemojas Liepājas teātris. Rūdolfa Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" iestudējums trīs daļās. Režisors Ivars Lūsis. 2008.gada ieraksts.

Jāņi! Katru gadu vasaras pirmā mēneša beigās kārtīgs latvietis pamet pilsētas dzīvokli, lai dotos pie dabas un svinētu populārākos latviešu svētkus - Līgo un Jāņus. Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visi. Jāņi ir dainās visvairāk apdziedātā gadskārtu svinību norise. Ap 200 dainu stāsta par Jāni pašu, bet dainu skaits, kas aptver visu Jāņu laiku, svinību norisi, apdziedāšanos un līgošanu, mērāms tūkstošos.