Vakardienas notikumi.
*
Šī diena vēsturē. 1871. gada 26. decembrī Londonā savu pirmizrādi piedzīvoja operetes bur-leska „Tespīds jeb Dievu vecumdienas ar Viljama Švenka Gilberta libretu un Artura Seimora Salivana mūziku. Tā pirmoreiz sastapās slavenais Viktorijas laika britu komiskās operas tandēms Gilberts un Salivans.

Mūzikas akadēmijā pēta komponista, muzikologa Oļģerta Grāvīša mūža laikā veidoto latviešu mūzikas vēstures arhīvu.
Muzikologs veidoja kolekcijas par personībām, organizācijām un notikumiem, bet 90. gados dažādus materiālus profesoram nodeva arī trimdā esošās personas. Projektā plānots sistematizēt apjomīgo arhīvu, kā arī ar laiku padarīt to elektroniski pieejamu ikvienam interesentam.
*
Šajā decembrī izdota filoloģijas zinātņu doktora Jura Millera grāmata par Torņakalna kapiem. Jaunākais izdevums turpina pagājušajā gadā aizsākto sēriju par Rīgas kultūrvēsturiskajām kapsētām. Pērn autors izdeva biezu grāmatu Lielie kapi Rīgā. Ko interesantu Juris Millers atklāja pētot Torņakalna kapsētu un kāpēc daudzi pieminekļi laika gaitā tur ir pazuduši?

Nākamgad kreditēšana varētu atdzīvoties straujāk, taču jārēķinās, ka vēl priekšā ir citi izaicinājumi, un viens no tiem – demogrāfija. Tā intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Sarunā viņš arī vērtē, kāds bijis šis gads ekonomikā un kā kaimiņi lietuvieši spējuši panākt lielāku izrāvienu un apsteigt abas kaimiņvalstis ekonomikas izaugsmē.

Šis gads Nasdaq Rīgas biržai ir bijis veiksmīgs – akcijas sāka kotēt divi jauni uzņēmumi, kas ņemot vērā ekonomisko aspektu un ģeopolitisko situāciju, ir vērtējams kā pozitīvs sasniegums. Tomēr lielākā rosība šogad notika ap obligācijām un šajā ziņā šis varētu būt rekorda gads.

Nav cita ceļa, kā katram savā vietā darīt labus darbus – saka rakstniece Laima Kota, atbildot uz jautājumu, kādas ir viņas domas par mūsdienu globālajiem satricinājumiem pasaulē un kā mums pret tiem attiekties.

Šobrīd viņa ir Turcijā, Stambulā, kur dzīvo jau vairāk nekā 10 gadu, bet decembra sākumā uz neilgu laiku bija ieradusies Latvijā, lai piedalītos Prozas lasījumos

Laikā kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē un lauku viensētā. Tādi ir arī jaunā Latvijas Radio podkāsta Es izvēlos dzīvi laukos piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido laukos.
Iemesli dažādi – brīvības alkas, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Tomēr ar motivāciju vien nepietiek, dzīve laukos atklāj arī dažādus izaicinājumus. Ūdens ar spaini no akas, jauna biznesa uzsākšana un iepriekšējās dzīves atstāšana aiz muguras ir tas ar ko nācās saskarties fotomāksliniecei Ingai Greiškānei un viņas dzīvesbiedram Ritvaram, kas nu kopā ar savu gandrīz divus gadus veco meitu uzsāk dzīvi savā lauku viensētā.
*
Atskats uz 2024. gadu teātros!

Dzīvā daba ir unikāla spējā pielāgoties un taupīt resursus. No tās varam mācīties, kā izdzīvot ekstrēmos apstākļos, tostarp, kā sasildīties. Laikā, kad energoresursu cenas kāpj un Eiropā meklē veidus, kā lētāk uzturēt siltumu, palīgā nāk idejas no biomimikrijas.

"Dabīgais intelekts jeb literatūras filozofija" – grāmata, ar kuras autori filozofi Skaidrīti Lasmani meklējam saskares punktus tēlainai poētikai un filozofiskai domāšanai. Saruna par domāšanas piepūli, jaunām idejām un realitāti.

Pasaules kārtība mainās gluži vai ik katru stundu, bet nekas nav nemainīgāks kā tradīcijas, kas pārdzīvojušas gadu simtus. Tas attiecas arī uz Ziemassvētkiem. Svētki visiem vieni, un ļoti daudzas Ziemassvētku tradīcijas dažādām tautām ir līdzīgas.

Ir nepatīkami, kas tagad notiek Amerikā, bet tad mums vēl vairāk jācīnās nevis jābrauc prom – domā godalgotā komponiste Lolita Ritmane. Par basģitāru bērnībā un saviļņojuma asarām dziesmu svētkos, par vecāku mīlasstāstu un 11.tramvaju, un kāpēc tagad filmu mūziku ieraksta Latvijā – saruna ar Lolitu Ritmani.

Teju aprit divi gadi, kopš pasaule iepazina mākslīgā intelekta rīkus. Kāda ir mākslīgā intelekta līdzšinējā ietekme uz izglītības vidi un procesu? Kas par mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām jāzina un jāsaprot vecākiem un skolotājiem? Vai un kā mākslīgā intelekta rīkus šodienas skolā pielieto skolēni?

Caurlūkojot pagājušā gadā cikla Kas būs ar Krieviju? raidījumos ievākto viedokļu ražu, pievēršamies raidījuma viesu teiktajam Krievijas nākotnes pozitīvās attīstības iespēju sakarā, fiksējot gan visumā drūmo kopainas redzējumu, gan atsevišķus cerību starus šai ainā.

Sasniedzot raidījumu cikla Grāmatai pa pēdām finiša taisni, šo sēriju veltīsim latviešu trimdas literatūrai Zviedrijā. Kādu ietekmi uz grāmatniecību atstāja ziemeļnieciskā vide un Zviedrijas sabiedrība? Runāsim par apgādiem, kas savu darbību izvērsa tieši šajā zemē - tas bija Dagnijas un Jura Šleieru apgāds “Daugava” un Jāņa Abuča “Ziemeļblāzma”.

Saruna ar gleznotāju Imantu Lancmani par laikmetu un vēstures posmiem, un pēckara pasaules variantiem.