Ārzemju ziņas.
*
Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzīto pērnā gada zinātnes sasniegumu vidū ir arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta atklājumi diabēta medikamentu jomā. Zinātnieku komandas jaunatklātajai zāļvielai ir lielas izredzes kļūt par efektīvu un drošu medikamentu cukura diabēta un arī aptaukošanās ārstēšanai.
Jaunās vielas pamatā ir laboratorijā izstrādāts savienojums, kas samazina cukura līmeni, bet neizraisa pārmērīgu sirds stimulāciju – kas bie˛i ir galvenais riska faktors šāda tipa vielām.
*
Latvija ir viena no purviem bagātākajām valstīm Eiropā – tie aizņem aptuveni 10 procentus valsts teritorijas. Bet, diem˛ēl, ir daļa purvu, kuros padomju gados ir veikta intensīva kūdras ieguve un šīs teritorijas atstātas nesakoptas.
Aizvadītajā gadā projektā „Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai tika uzsākta šo teritoriju apzināšana, kā arī šo zemju īpašniekiem būs iespēja iegūt finansējumu degradēto teritoriju sakārtošanai. Bet tagad februārī visos reģionos sāksies apmācību semināri par vēsturisko kūdras ieguves vietu apsaimniekošanu.

Skaistuma klātbūtnē mēs maināmies uz labu, gribam to vai nē – ir pārliecināta māksliniece Aiga Kalniņa. Skaistums ir klātesošs arī viņas darbos, kam viņa iedvesmojas no dažādām dzīves situācijām, dabas motīviem, bet visvairāk no ziediem. Lilijas, orhidejas, rozes un citas puķes ir arī viņas jaunās izstādes galvenās varones. Izstādei dots nosaukums ”Mūžīgais pavasaris Nr.3. Mīlestība pāri visam”, un tā tikko sākusi ceļu pie skatītājiem mākslas telpā ”Aminori”. 

Lēta darbaspēka ievešana lielos apjomos Latvijas ekonomikai nekādu labumu nesniedz, bet tieši pretēji – darbinieki, kas neprot valsts valodu un strādā mazapmaksātus darbus, palielina drošības riskus. To intervijā Latvijas Radio apgalvoja opozīcijā strādājošās Nacionālās apvienības līdere Ilze Indriksone.

Laika ziņas.
*
Ekonomikas ziņas.
*
Latvija ir viena no purviem bagātākajām valstīm Eiropā – tie aizņem aptuveni 10 procentus valsts teritorijas. Bet, diem˛ēl, ir daļa purvu, kuros padomju gados veikta intensīva kūdras ieguve un šīs teritorijas atstātas nesakoptas. Aizvadītajā gadā projektā „Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai tika uzsākta šo teritoriju apzināšana, kā arī šo zemju īpašniekiem būs iespēja iegūt finansējumu degradēto teritoriju sakārtošanai.
Taču tagad februārī visos reģionos sāksies apmācību semināri par vēsturisko kūdras ieguves vietu apsaimniekošanu.
*
Skaistuma klātbūtnē mēs maināmies uz labu, gribam to vai nē – ir pārliecināta māksliniece Aiga Kalniņa. Skaistums ir klātesošs arī viņas darbos, kam viņa iedvesmojas no da˛ādām dzīves situācijām, dabas motīviem, bet visvairāk no ziediem. Lilijas, orhidejas, rozes un citas puķes ir arī viņas jaunās izstādes galvenās varones.
Izstādei dots nosaukums Mū˛īgais pavasaris Nr.3. Mīlestība pāri visam, un tā tikko sākusi ceļu pie skatītājiem mākslas telpā Aminori.

Jau otro gadu Latvijā strādā jauna dīzeļautomašīnu atgāzu pārbaudes sistēma, kas precīzāk nosaka to, vai automašīnas atgāzes atbilst prasībām. Ja pērn sistēma darbojās pārejas režīmā un nepilnību gadījumā tehnisko apskati tik un tā varēja iziet, tad šogad gan atlaides netiks dotas un, ja tiks fiksēts defekts, mašīnu nāksies remontēt. 

Laika ziņas.
*
Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzīto pērnā gada zinātnes sasniegumu vidū arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta atklājumi diabēta medikamentu jomā. Zinātnieku komandas jaunatklātajai zāļvielai ir lielas izredzes kļūt par efektīvu un drošu medikamentu cukura diabēta un arī aptaukošanās ārstēšanai.
Jaunās vielas pamatā ir laboratorijā izstrādāts savienojums, kas samazina cukura līmeni, bet neizraisa pārmērīgu sirds stimulāciju – kas bie˛i ir galvenais riska faktors šāda tipa vielām.
*
Kultūras aktualitātes - koncertu jaunumi.
*
Nepalaid garām Latvijas Sabiedriskajā medijā - Jaunākā "Uz visiem 100 pēc 40" epizode - par olšūnu sasaldēšanu.

Ir tikai deviņas piktogrammas, kas atrodamas uz sadzīves ķīmijas iepakojuma un signalizē pircējam par tajā esošās vielas vai maisījuma kaitīgumu, bet dažādu produktu - tūkstošiem. Par sadzīves ķīmijas kaitīgumu un nekaitīgumu saruna raidījumā.

Cilvēku migrācija uz pasaules lielajām pilsētām un metropolēm rada jautājumu - cik šaurs ir par šauru, lai dažādi cilvēki spētu mierīgi sadzīvot līdzās, bet pilsētas iestādes varētu nodrošināt drošību un sakārtotību? Ko pieprasa mūsu labsajūta un labklājība un kā to sniegt pārapdzīvotībā?

Saruna ar ukraiņu dokumentālisti Oļhu Žurbu par viņas godalgoto filmu „Lēni degošās zemes dziesmas” un par mākslas nozīmi skarbos laikos.

Kas turpmāk notiks ar Latgales vēstniecību "Gors"? Ko par Kultūras ministrijas piedāvājumu – pārņemt "Gora" ēkas infrastruktūru valsts īpašumā un 75 procentu apjomā iesaistīties tās kapitālsabiedrības darbībā domā pārējo reģionālo koncertzāļu īpašnieki? Un vai Latgales vēstniecības "Gors" nedienas ir nopietns signāls, lai domātu, kā pasargāt arī citu koncertzāļu darbību no iespējamiem vietējo politiķu neapdomātiem lēmumiem?

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju un siltināšanu runājam gadiem ilgi, tomēr arvien nonākam pie secinājuma, ka šis process stipri iepaliek. Tikmēr dzīvojamais fonds noveco arvien vairāk. Kādēļ ar to nesokas, par to diskusija Krustpunktā.

Jauniešu karjeras izvēles nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, vēsta Latvijas Izglītības akseleratora aptaujas dati. Kāpēc tā? Kā atrast pareizo samēru starp paša vēlmēm un talantiem, un sabiedrības vajadzībām?

Šīs nedēļas pasaules notikumu apskatā runājam par spriedzi, kas pēdējās dienās strauji ir pieaugusi ASV, un arī par notiekošo Ukrainā.

NMPD tuvākajos piecos gados plāno stiprināt sabiedrības iesaisti dzīvību glābšanā un uzlabot veselības nozares gatavību krīzēm.

Lai mazinātu bailes no balsošanas un izglītotu jauniešus par politiskajiem procesiem – otro reizi Latvijā rīkos Signālvēlēšanas.

Rēzeknes novadā kopsapulcē izskata jautājumu par amatierkolektīvu vadītāju samazināšanu.

Nacionālajā teātrī šodien izziņos, kuri sportisti februārī, ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Itālijā, nesīs Latvijas karogu.

 

Kas turpmāk notiks ar Latgales vēstniecību "Gors"? Ko par Kultūras ministrijas piedāvājumu – pārņemt "Gora" ēkas infrastruktūru valsts īpašumā un 75 procentu apjomā iesaistīties tās kapitālsabiedrības darbībā domā pārējo reģionālo koncertzāļu īpašnieki? Un vai Latgales vēstniecības "Gors" nedienas ir nopietns signāls, lai domātu, kā pasargāt arī citu koncertzāļu darbību no iespējamiem vietējo politiķu neapdomātiem lēmumiem?

Jaunie vokālisti no visas Latvijas tiek aicināti pieteikties konkursam "Ceļā uz Lielo skatuvi". Konkursa ideja ir atklāt spilgtus talantus Latvijas reģionos, sniedzot bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem profesionālu platformu pašizpausmei.

Jaunie vokālisti no visas Latvijas tiek aicināti pieteikties konkursam "Ceļā uz Lielo skatuvi". Konkursa ideja ir atklāt spilgtus talantus Latvijas reģionos, sniedzot bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem profesionālu platformu pašizpausmei.

Jaunie vokālisti no visas Latvijas tiek aicināti pieteikties konkursam "Ceļā uz Lielo skatuvi". Konkursa ideja ir atklāt spilgtus talantus Latvijas reģionos, sniedzot bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem profesionālu platformu pašizpausmei.