Skaistuma klātbūtnē mēs maināmies uz labu, gribam to vai nē – ir pārliecināta māksliniece Aiga Kalniņa. Skaistums ir klātesošs arī viņas darbos, kam viņa iedvesmojas no dažādām dzīves situācijām, dabas motīviem, bet visvairāk no ziediem. Lilijas, orhidejas, rozes un citas puķes ir arī viņas jaunās izstādes galvenās varones. Izstādei dots nosaukums ”Mūžīgais pavasaris Nr.3. Mīlestība pāri visam”, un tā tikko sākusi ceļu pie skatītājiem mākslas telpā ”Aminori”. 

Jau otro gadu Latvijā strādā jauna dīzeļautomašīnu atgāzu pārbaudes sistēma, kas precīzāk nosaka to, vai automašīnas atgāzes atbilst prasībām. Ja pērn sistēma darbojās pārejas režīmā un nepilnību gadījumā tehnisko apskati tik un tā varēja iziet, tad šogad gan atlaides netiks dotas un, ja tiks fiksēts defekts, mašīnu nāksies remontēt. 

Ir tikai deviņas piktogrammas, kas atrodamas uz sadzīves ķīmijas iepakojuma un signalizē pircējam par tajā esošās vielas vai maisījuma kaitīgumu, bet dažādu produktu - tūkstošiem. Par sadzīves ķīmijas kaitīgumu un nekaitīgumu saruna raidījumā.

Cilvēku migrācija uz pasaules lielajām pilsētām un metropolēm rada jautājumu - cik šaurs ir par šauru, lai dažādi cilvēki spētu mierīgi sadzīvot līdzās, bet pilsētas iestādes varētu nodrošināt drošību un sakārtotību? Ko pieprasa mūsu labsajūta un labklājība un kā to sniegt pārapdzīvotībā?

Saruna ar ukraiņu dokumentālisti Oļhu Žurbu par viņas godalgoto filmu „Lēni degošās zemes dziesmas” un par mākslas nozīmi skarbos laikos.

Kas turpmāk notiks ar Latgales vēstniecību "Gors"? Ko par Kultūras ministrijas piedāvājumu – pārņemt "Gora" ēkas infrastruktūru valsts īpašumā un 75 procentu apjomā iesaistīties tās kapitālsabiedrības darbībā domā pārējo reģionālo koncertzāļu īpašnieki? Un vai Latgales vēstniecības "Gors" nedienas ir nopietns signāls, lai domātu, kā pasargāt arī citu koncertzāļu darbību no iespējamiem vietējo politiķu neapdomātiem lēmumiem?

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju un siltināšanu runājam gadiem ilgi, tomēr arvien nonākam pie secinājuma, ka šis process stipri iepaliek. Tikmēr dzīvojamais fonds noveco arvien vairāk. Kādēļ ar to nesokas, par to diskusija Krustpunktā.

Jauniešu karjeras izvēles nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, vēsta Latvijas Izglītības akseleratora aptaujas dati. Kāpēc tā? Kā atrast pareizo samēru starp paša vēlmēm un talantiem, un sabiedrības vajadzībām?

Kas turpmāk notiks ar Latgales vēstniecību "Gors"? Ko par Kultūras ministrijas piedāvājumu – pārņemt "Gora" ēkas infrastruktūru valsts īpašumā un 75 procentu apjomā iesaistīties tās kapitālsabiedrības darbībā domā pārējo reģionālo koncertzāļu īpašnieki? Un vai Latgales vēstniecības "Gors" nedienas ir nopietns signāls, lai domātu, kā pasargāt arī citu koncertzāļu darbību no iespējamiem vietējo politiķu neapdomātiem lēmumiem?

Jaunie vokālisti no visas Latvijas tiek aicināti pieteikties konkursam "Ceļā uz Lielo skatuvi". Konkursa ideja ir atklāt spilgtus talantus Latvijas reģionos, sniedzot bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem profesionālu platformu pašizpausmei.

Jaunie vokālisti no visas Latvijas tiek aicināti pieteikties konkursam "Ceļā uz Lielo skatuvi". Konkursa ideja ir atklāt spilgtus talantus Latvijas reģionos, sniedzot bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem profesionālu platformu pašizpausmei.

Jaunie vokālisti no visas Latvijas tiek aicināti pieteikties konkursam "Ceļā uz Lielo skatuvi". Konkursa ideja ir atklāt spilgtus talantus Latvijas reģionos, sniedzot bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem profesionālu platformu pašizpausmei.

Saruna ar vēsturnieci, Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani par jauno nenoteiktību pasaules politikā, ASV un Eiropas attiecībām, lielvaru noteikto dienaskārtību un mazo un vidējā lieluma valstu stratēģiju ietekmēt to.

Andris Dzenītis ir viens no talantīgākajiem, daudzpusīgākajiem un starptautiski veiksmīgākajiem latviešu komponistiem. Viņš aktīvi strādā arī mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. Lai arī Andris visu savu radošo mūžu ir saistīts arī ar vizuālo mākslu un rakstniecību, šajās jomās viņš sevi uzskata par pašmācības ceļā attīstījušos entuziastu, nevis profesionāli.

Ir tikai deviņas piktogrammas, kas atrodamas uz sadzīves ķīmijas iepakojuma un signalizē pircējam par tajā esošās vielas vai maisījuma kaitīgumu, bet dažādu produktu - tūkstošiem. Par sadzīves ķīmijas kaitīgumu un nekaitīgumu saruna raidījumā.

Latviešu tautas pasaku "Puisis un ķēniņa meita" lasa Māra Zālīte. 2019.gada ieraksts.

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju un siltināšanu runājam gadiem ilgi, tomēr arvien nonākam pie secinājuma, ka šis process stipri iepaliek. Tikmēr dzīvojamais fonds noveco arvien vairāk. Kādēļ ar to nesokas, par to diskusija Krustpunktā.

GREGRĪ jeb Valdis Grēviņš un Jānis Grīns "Latvijas karalis jeb Cilvēks, kam visi parādā". 1. daļa. Radiovarianta autors Kārlis Pamše. Režisors Harijs Gerhards. 1988. gada ieraksts.

Kas turpmāk notiks ar Latgales vēstniecību "Gors"? Ko par Kultūras ministrijas piedāvājumu – pārņemt "Gora" ēkas infrastruktūru valsts īpašumā un 75 procentu apjomā iesaistīties tās kapitālsabiedrības darbībā domā pārējo reģionālo koncertzāļu īpašnieki? Un vai Latgales vēstniecības "Gors" nedienas ir nopietns signāls, lai domātu, kā pasargāt arī citu koncertzāļu darbību no iespējamiem vietējo politiķu neapdomātiem lēmumiem?

Saruna ar ukraiņu dokumentālisti Oļhu Žurbu par viņas godalgoto filmu „Lēni degošās zemes dziesmas” un par mākslas nozīmi skarbos laikos.

Andris Dzenītis ir viens no talantīgākajiem, daudzpusīgākajiem un starptautiski veiksmīgākajiem latviešu komponistiem. Viņš aktīvi strādā arī mūzikas kritikā, publicistikā un pedagoģijā. Lai arī Andris visu savu radošo mūžu ir saistīts arī ar vizuālo mākslu un rakstniecību, šajās jomās viņš sevi uzskata par pašmācības ceļā attīstījušos entuziastu, nevis profesionāli.

Jauniešu karjeras izvēles nesakrīt ar tautsaimniecības attīstības vajadzībām, vēsta Latvijas Izglītības akseleratora aptaujas dati. Kāpēc tā? Kā atrast pareizo samēru starp paša vēlmēm un talantiem, un sabiedrības vajadzībām?

Cilvēku migrācija uz pasaules lielajām pilsētām un metropolēm rada jautājumu - cik šaurs ir par šauru, lai dažādi cilvēki spētu mierīgi sadzīvot līdzās, bet pilsētas iestādes varētu nodrošināt drošību un sakārtotību? Ko pieprasa mūsu labsajūta un labklājība un kā to sniegt pārapdzīvotībā?