No reklāmām 20. gadsimta 20. - 30. gados, kas tika publicētas radiofona programmās, līdz pagājušā gadsimta 50. - 60. gadiem, kad cilvēki rakstīja sūdzības par pārraižu skanējuma laiku maiņu. Kopā ar Latvijas Radio bibliotekāri Sarmu Indzeri lapoja senākās radio programmas, savukārt Latvijas Universitātes doktorants un žurnālists Raivis Vilūns stāsta par "Rīgas Viļņu" pirmsākumiem.
 

Kāpēc mums patīk grāmatas, kurās kaut ko glābj un izglābj? Par to domājam ar Kārli. Runājam arī par pasakām, kuras nekad nebeidzas. Lasām Dainas Ozoliņas "Izglābt vasaras brīvlaiku" ("Zvaigzne ABC") un Andre Snaija Magnasona "Laika lādi" ("Liels un mazs")

Radioiestudējums "Mērijas Popinsas dzimšanas diena". Pamelas Treversas stāstu tulkojusi Vizma Belševica, dramatizējuma autore Amanda Aizpuriete, mūzikas autors Ivars Davidovičs, režisors Andrejs Migla. Lomās Ilze Rūdolfa, Velta Skurstene, Pēteris Liepiņš, Elita Krastiņa, Māris Finks, Helēna Laukmane, Ilze Vazdika, Gundars Āboliņš, Vaironis Jakāns, Imants Adermanis, Miervaldis Ozoliņš, Jānis Kaijaks, Dina Kvelde, Rolands Zagorskis, Zigurds Neimanis, Vera Singajevska, Antra Liedskalniņa.

Iznācis Daces Rukšānes jaunākais romāns “Sarkanais un melnais, un baltais”. Grāmata noslēdz rakstnieces četru romānu ciklu – “Krieva āda”, “Džikī”, “Lu- Lū un Eņģelis” – kas dzimtas sieviešu stāstos, kam netveramu dimensiju sniedz arī grāmatu nosaukumos iešifrētie smaržu nosaukumi, aptver Latvijas vēsturi no pēckara gadiem līdz mūsdienām.

Tajā pilsētā cilvēki dzīvo bez ēnām. Tajā bibliotēkā lasa senus sapņus ar īpašajām sapņu lasītāja acīm. Tā vismaz notiek Haruki Murakami fantāzijā "Pilsēta un tās nedrošie mūri". Sarunā ar tulkotājum Ingūnu Beķeri ir mazliet arī par japāņu valodas gramatiku, jo tas šeit svarīgi… Galu galā - kāds cilvēkam labums no ēnas un sapņiem?

Ir sācies brīnišķīgais Ziemassvētku gaidīšanas laiks, un šajā brīnumainajā laikā skaistu jubileju atzīmējusi daudzpusīgā un krāšņā dziedātāja Ieva Kerēvica, kurai pa spēkam viss - no popmūzikas līdz džezam. Bet šīsdienas raidījumā mazāk par Ziemassvētkiem, vairāk par Ievu pašu.

Spēlē piedalās: Jānis Novicāns, Roberts Morics Mūrnieks, Edijs Začs un Artūrs Pauļukēvičs.

Ostfoldas muzejā Norvēģijā nupat izveidots piparkūku Doma laukums - ar baznīcu, radio māju un pat svētku egli. Tas tapis jaundibinātā Latviešu amatnieku un mājražotāju apvienībā, kur ļaudis ne tikai cep, bet pin, tamborē, ada un  mīca mālu. Kas ārvalstīs mītošos latviešus motivē kopt latviskās amatniecības un mājražošanas tradīcijas?

Fokusā ivi darbi, kas aplūko varoņus eksistenciālas krīzes priekšā, taču variē starp nostaļģiskas kino pasakas un kino šausmu stāsta modalitātēm – proti, amerikāņu neatkarīgā un Holivudas kinematogrāfa kustcelēs stāvošā Noa Baumbaha filmu "Džejs Kellijs" un Berlīnes kinofestivālā pirmizrādīto amerikānietes Mērijas Bronstīnas darbu “Ja varētu, es tev spertu”.

Mazais ūdensvīriņš. Otfrīda Preislera pasakas dramatizējums. 

Kādu dienu, kad ūdensvīrs pārnāca mājās, ūdenssieva viņam sacīja: "Šodien tev jāuzvedas pavisam klusu. Mums ir piedzimis mazs puisītis!" "Ko tu neteiksi!" ūdensvīrs priecīgi iesaucās. "Īsts, mazs puisītis?" "Jā, īsts, mazs ūdensvīriņš," sieva atbildēja. Viņš uzaug zivju, gliemežu un gliemežvāku pasaulē. Viņam ir zaļi mati, niedru zaļi svārki, brūnas bikses no spīdīgas zivju ādas un spilgti sarkana cepure ar pušķi galā. Diendienā viņš piedzīvo dažādas dēkas, iegūst jaunus draugus un iepazīst plašo pasauli.

No mājražošanas savā virtuvē līdz Bricēnu ceptuvei Lēdmanes pagastā un beķerejai Lielvārdē - tāds bijis Purvinsku ģimenes ceļš. Tētis Valdis cep rupjmaizi, konditorejas cehā top dažādi saldumi, bet meita Liene kopā ar vīru vada beķereju Lielvardē. Mammas Ārijas sapnis bija izveidot aitu ganāmpulku, bet visi kopā saimniecībā uzņem tūristus, stāsta par maizes ceļu no miltiem līdz maizei un cienā ar picām.

Rīgas domes balva „Gada rīdzinieks 2025” šogad piešķirta Aigaram Nordam - par izciliem panākumiem starptautisku skriešanas svētku organizēšanā 35 gadu garumā, veicinot veselīgu dzīvesveidu un Rīgas vārda atpazīstamību pasaulē. Aigars Nords ir viens no Latvijas ievērojamākajiem sporta pasākumu organizatoriem, kurš vairāk nekā trīsdesmit gadus ir veidojis Rīgas maratonu par starptautiski atpazītu skriešanas svētku zīmolu.

Tik tāla un mītiska, mūs šķir tūkstoši gadu - tā var domāt par sengrieķu kultūras mantojumu. Vai šodienas lasītājam sengrieķu lugas un eposi vēl ir saistoši? Kas ir kopīgie pieturas punkti šodienas un tā laika cilvēka dzīvē un sabiedrībā?

Supervīzijas ir lielisks resurss, lai atrastu paņēmienus, kā labāk veidot attiecības darba vidē, līdzsvarotu dzīvi un iepazītu sevi. Par supervīzijām runājam raidījumā Vai tas ir normāli? ar psiholoģi un supervizori Ilzi Dreifeldi.

Ir sācies brīnišķīgais Ziemassvētku gaidīšanas laiks, un šajā brīnumainajā laikā skaistu jubileju atzīmējusi daudzpusīgā un krāšņā dziedātāja Ieva Kerēvica, kurai pa spēkam viss - no popmūzikas līdz džezam. Bet šīsdienas raidījumā mazāk par Ziemassvētkiem, vairāk par Ievu pašu.

Iznācis Daces Rukšānes jaunākais romāns “Sarkanais un melnais, un baltais”. Grāmata noslēdz rakstnieces četru romānu ciklu – “Krieva āda”, “Džikī”, “Lu- Lū un Eņģelis” – kas dzimtas sieviešu stāstos, kam netveramu dimensiju sniedz arī grāmatu nosaukumos iešifrētie smaržu nosaukumi, aptver Latvijas vēsturi no pēckara gadiem līdz mūsdienām.

Tajā pilsētā cilvēki dzīvo bez ēnām. Tajā bibliotēkā lasa senus sapņus ar īpašajām sapņu lasītāja acīm. Tā vismaz notiek Haruki Murakami fantāzijā "Pilsēta un tās nedrošie mūri". Sarunā ar tulkotājum Ingūnu Beķeri ir mazliet arī par japāņu valodas gramatiku, jo tas šeit svarīgi… Galu galā - kāds cilvēkam labums no ēnas un sapņiem?

Spēlē piedalās: Jānis Novicāns, Roberts Morics Mūrnieks, Edijs Začs un Artūrs Pauļukēvičs.

Kāpēc mums patīk grāmatas, kurās kaut ko glābj un izglābj? Par to domājam ar Kārli. Runājam arī par pasakām, kuras nekad nebeidzas. Lasām Dainas Ozoliņas "Izglābt vasaras brīvlaiku" ("Zvaigzne ABC") un Andre Snaija Magnasona "Laika lādi" ("Liels un mazs")