Veicinot literāro procesu Latgalē un latgaliski rakstītu darbu radīšanu Latvijā, sesto gadu latgaliešu kultūras kustība „Volūda” rīko konkursu „Latgolys prozys skaitejumi 2025” (Latgales prozas lasījumi), kurā piedalās Latgales kultūrtelpai piederīgi prozas autori. Līdz finālam no 15 iesniegtajiem darbiem ir nonākuši seši labākie, starp tiem gan jau pazīstamu, gan jaunu autoru vārdi.

Baltijas valstu iedzīvotāji arvien biežāk lieto uztura bagātinātājus, patēriņa dati rāda, ka Latvijā gada laikā tos lieto aptuveni 60% iedzīvotāju. Ievērojams ir arī šo produktu piedāvājums – katru gadu Latvijā tiek reģistrēti vidēji tūkstoš jauni uztura bagātinātāji. Vai kāds pārbauda to, kādi produkti nonāk tirdzniecībā, un ko iespējams atrast nelegālajā tirgū?

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka ir saskāries ar elektroierīču izraisītu negadījumu vai arī zina kādu, kas tādu ir pieredzējis. Tomēr vecas un bojātas elektroierīces turpina krāties teju katrā Latvijas mājsaimniecībā. Kā pārstāt veidot nevajadzīgu krāmu kolekciju?

Nereti runājam par izzūdošām sugām un izskatās, ka tuvākajā nākotnē tādu būs aizvien vairāk. Kā varam nosargāt tos dārgumus, kas vēl palikuši dabā vai nebrīvē, un kā varam tos pavairot, lai atgūtu reiz piedzīvoto sugu daudzveidību? Vai tas maz ir iespējams?

Šogad darbu uzsākusi jauna mākslas grāmatu izdevniecība "Entropy.press", ko dibinājušas vizuālā māksliniece Katrīna Marta Riņķe un grafikas dizainere un tēlniece Anna Priede. Par laikmetīgās mākslas dokumentēšanu un aktīvu līdzdalību procesos Kultūras rondo saruna ar Katrīnu Martu Riņķi.

Raidījumā šoreiz runājam par kaut ko ļoti ikdienišķu, gandrīz banālu, bet patiesībā – dziļi politisku, par atkritumiem. Mēģinām saprast, kāpēc atkritumi ir problēma, kā globālā sistēma tos “regulē”, kā valstis tirgojas ar atkritumiem un kāda vara patiesībā ir valstu rokās?

Pagaidām ir apturēts Satiksmes ministrijas plāns par aptuveni 16% samazināt to reģionālo autobusu maršrutu tīklu, ko dotē valsts. Tiks meklēti citi risinājumi. Kādi tie varētu būt?

Iedzimti kustību traucējumi: kā un kāpēc tie rodas? Un kā var situāciju uzlabot?

"Katrs par sevi, un Dievs pret visiem" ir slavenas vācu režisora Vernera Hercoga filmas nosaukums. Tas ir arī viņa biogrāfiskās grāmatas nosaukums. Verners Hercogs jau cienījamā vecumā (dzimis 1942.) turpina radīt idejas, tekstus un filmas, tagad gan vairāk nodarbojoties ar dokumentālo kino.

Raidījumā šoreiz runājam par kaut ko ļoti ikdienišķu, gandrīz banālu, bet patiesībā – dziļi politisku, par atkritumiem. Mēģinām saprast, kāpēc atkritumi ir problēma, kā globālā sistēma tos “regulē”, kā valstis tirgojas ar atkritumiem un kāda vara patiesībā ir valstu rokās?

Rīgas domes balva „Gada rīdzinieks 2025” šogad piešķirta Aigaram Nordam - par izciliem panākumiem starptautisku skriešanas svētku organizēšanā 35 gadu garumā, veicinot veselīgu dzīvesveidu un Rīgas vārda atpazīstamību pasaulē. Aigars Nords ir viens no Latvijas ievērojamākajiem sporta pasākumu organizatoriem, kurš vairāk nekā trīsdesmit gadus ir veidojis Rīgas maratonu par starptautiski atpazītu skriešanas svētku zīmolu.

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka ir saskāries ar elektroierīču izraisītu negadījumu vai arī zina kādu, kas tādu ir pieredzējis. Tomēr vecas un bojātas elektroierīces turpina krāties teju katrā Latvijas mājsaimniecībā. Kā pārstāt veidot nevajadzīgu krāmu kolekciju?

Pagaidām ir apturēts Satiksmes ministrijas plāns par aptuveni 16% samazināt to reģionālo autobusu maršrutu tīklu, ko dotē valsts. Tiks meklēti citi risinājumi. Kādi tie varētu būt?

Zanes Zustas romāna "Nepieradināts putns" dramatizējums. 1.daļa.

Romāns vēsta par uzticēšanos dzīvei un kļūdām, no kurām nav pasargāts neviens. Taču tās var labot... Vai vismaz mēģināt labot. Mazā Linda no skolas pārnāk vien mirkli par vēlu – nekad nesatiktais tētis jau ir aizgājis. Ilgu laiku arī pieaugusī Linda lolo cerību tēvu reiz satikt, taču, kad tāda iespēja rodas, nav pārliecināta, vai to vēlas. Linda, viņas māte un citi pieredz negaidītus likteņa pavērsienus un izdzīvo plašu emociju spektru. Tomēr katrs kritiens dāvā iespēju izplest spārnus un lidot.

Raidījumā šoreiz runājam par kaut ko ļoti ikdienišķu, gandrīz banālu, bet patiesībā – dziļi politisku, par atkritumiem. Mēģinām saprast, kāpēc atkritumi ir problēma, kā globālā sistēma tos “regulē”, kā valstis tirgojas ar atkritumiem un kāda vara patiesībā ir valstu rokās?

Šogad darbu uzsākusi jauna mākslas grāmatu izdevniecība "Entropy.press", ko dibinājušas vizuālā māksliniece Katrīna Marta Riņķe un grafikas dizainere un tēlniece Anna Priede. Par laikmetīgās mākslas dokumentēšanu un aktīvu līdzdalību procesos Kultūras rondo saruna ar Katrīnu Martu Riņķi.

Rīgas domes balva „Gada rīdzinieks 2025” šogad piešķirta Aigaram Nordam - par izciliem panākumiem starptautisku skriešanas svētku organizēšanā 35 gadu garumā, veicinot veselīgu dzīvesveidu un Rīgas vārda atpazīstamību pasaulē. Aigars Nords ir viens no Latvijas ievērojamākajiem sporta pasākumu organizatoriem, kurš vairāk nekā trīsdesmit gadus ir veidojis Rīgas maratonu par starptautiski atpazītu skriešanas svētku zīmolu.

Iedzimti kustību traucējumi: kā un kāpēc tie rodas? Un kā var situāciju uzlabot?

Nereti runājam par izzūdošām sugām un izskatās, ka tuvākajā nākotnē tādu būs aizvien vairāk. Kā varam nosargāt tos dārgumus, kas vēl palikuši dabā vai nebrīvē, un kā varam tos pavairot, lai atgūtu reiz piedzīvoto sugu daudzveidību? Vai tas maz ir iespējams?