Strauji iestājoties salam, putniem Latvijā nācies ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Ornitologi uzsver, ka pēkšņais sals putniem ir nopietns pārbaudījums.
*
Rīgā pavasarī plāno atjaunot nakts transporta kustību. Salīdzinot ar pagājušo gadu, maršrutu skaitu varētu pat trīskāršot. Lai arī gala lēmums vēl nav pieņemts, komitejā uzskata, ka nakts autobusiem jākursē cauru gadu kā tas bija līdz 2020. gadam, kad covid-19 pandēmijas laikā nakts autobusu satiksmi slēdza. Un šādu pakalpojumu atbalsta arī 80% aptaujāto rīdzinieku.
*
Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzīto pērnā gada zinātnes sasniegumu vidū arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta atklājumi diabēta medikamentu jomā. Zinātnieku komandas jaunatklātajai zāļvielai ir lielas izredzes kļūt par efektīvu un drošu medikamentu cukura diabēta un arī aptaukošanās ārstēšanai. Jaunās vielas pamatā ir laboratorijā izstrādāts savienojums, kas samazina cukura līmeni, bet neizraisa pārmērīgu sirds stimulāciju – kas bieži ir galvenais riska faktors šāda tipa vielām.
*
Organizācija viena cilvēka ego apmierināšanai - tā par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa izloloto Miera padomi domā starptautiskās politikas analītiķi.

Eiropas Komisija ir uzsākusi izmeklēšanu pret miljardierim Īlonam Maskam piederošo platformu „X. Iemesls – tajā iekļautā mākslīgā intelekta rīka „Grok ģenerētie seksuāla rakstura attēli un to tālāka izplatīšana. Attēlos bija redzami gan sievietes, gan pat bērni.
*
Lai bērni un pusaudži vairāk uzzinātu par higiēnista un zobārsta darbu, pārvarētu bailes un droši dotos vizītē pie mediķiem, Rēzeknē, Medicīnas centra 36,6 paspārnē, sākusi darboties „Zobiņa skola.

Tieši šodien aprit pieci gadi, kopš Mjanmā bruņotie spēki gāza demokrātiski noskaņoto Aunas Sunas Su Či valdību. Drīz pēc tam sākās pilsoņu karš, kurā pret armiju cīnījās plašs opozīcijas spēku loks. Militārais režīms šajā laikā centies rast izeju no starptautiskās izolācijas, meklējot palīdzību arī mūsu abās kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā.
*
Skaistuma klātbūtnē mēs maināmies uz labu, gribam to vai nē – ir pārliecināta māksliniece Aiga Kalniņa. Skaistums ir klātesošs arī viņas darbos, kam viņa iedvesmojas no dažādām dzīves situācijām, dabas motīviem, bet visvairāk no ziediem. Lilijas, orhidejas, rozes un citas puķes ir arī viņas jaunās izstādes galvenās varones.

Latvijā vienīgajā mēbeļu koku audzētavā, Meža dizaina dārzā februārī „ievāks ražu - izaudzis pirmais lampas abažūrs un krēsls. Latvijas Radio pie Meža dizaina dārza izveidotājiem viesojās pirms aptuveni pieciem gadiem, tagad jau redzami ieguldītā darba augļi un iegūta vērtīga pieredze Portugālē.
*
Klāt februāris, kuru mūsu senči dēvēja Sveču mēnesi, bet 2.februāri par sveču dienu, no kuras tad arī visticamāk nosaukumu ieguvis arī viss mēnesis.
Šajā dienā lēja sveces no aitu taukiem vai vaska. Latvijā sveces lej arī no bišu vaska, tāpēc Latvijas radio devās pie biškopja Rimanta Gaidamoviča, kuram šajā arodā jau 50 gadu pieredze.

Sarunā ar aktieri Janusu Johansonu lūkojam viņa igaunisko mantojumu dzīvē, teātrī un dzejā. Bet viesošanās laikā Rīgas Igauņu pamatskolā kopā ar skolotāju Iviku Keiseli un viņas audzēkņiem izzinām ko vairāk par igauņu tradīcijām, dziesmām un ēdieniem.

Kas ir mūsu lielākie ienaidnieki un kāpēc ar tiem ir jāsadzīvo? Un kas atrodas tur, kur mūsu nav? Par to domājam ar Grētu. Lasām Alises Melvinas "Peli un upi" ("Jāņa Rozes apgāds") un Sāras Kekeleienas "Pēnelopi un lielo drēbju haosu" ("Latvijas Mediji").

Elvina Brūksa Vaita grāmatas "Mazais Stjuarts" dramatizējuma 2. daļa. Dramatizējuma autors Juris Zvirgzdiņš. Režisors Harijs Gerhards, teicējs Guntis Skrastiņš. 1992. gada ieraksts.

Stjuarts Mazais nav parasta pele. Viņš ir piedzimis cilvēku ģimenē un dzīvo Ņujorkā kopā ar vecākiem, vecāko brāli Džordžu un kaķi Sniedziņu. Kaut arī pelēns ir kautrīgs un nopietns, viņš ļoti mīl piedzīvojumus. Īsti satraukumi sākas tad, kad Stjuarta labākā draudzene – skaistais putniņš vārdā Margalo – pazūd no ligzdas. Nolēmis viņu sameklēt, peļu zēns pirmoreiz dzīvē aiziet no mājām. Viņu sagaida daudz piedzīvojumu…

Itālijas dienvidiem ir īpaša vēsture, problēmas un paradumi, taču aiz Eboli, šķiet, pat Kristus nav ieskatījies… Karlo Levi romāns "Kristus apstājās pie Eboli" ir teksts, ko Ilmārs Zvirgzds ļoti gribējis tulkot, un tagad tas arī izdarīts, publicēts izdevniecībā „Aminori”.

Ielūkojamies divos kardināli atšķirīgos darbos, kas vēsta par ģimenēm. Vienu no tiem ir radījis amerikāņu neatkarīgā kino meistars Džims Džārmušs – viņa īsstāstu anotoloģijā “Tēvs māte māsa brālis” radu lomās spurdz Ādams Draivers, Toms Veits, Keita Blanšeta un citi. Savukārt otras ģimenes centrā ir Šekspīri un viņu sēras – tās tiek izvērstas Hlojas Žao dziedinošajā drāmā “Hamnets”.

Janvāra vidū uz 65 dzīves gadiem atskatījās kāds vīrs, bez kura klātbūtnes nav iedomājama mūsdienu latviešu populārās mūzikas skatuve – tas ir Raimonds Macats – multiinstrumentālists, komponists, aranžētājs, producents un reizēm arī dziedātājs. Raidījums veltīts nelielam atskatam uz to, ko tad Raimonds pa šiem gadiem mūzikā paveicis.

Vai diasporas studentus interesē iespēja iegūt augstāko izglītību Latvijā? Un vai mūsu augstskolām ir, ko piedāvāt jauniešiem, kas apsver iespēju braukt studēt uz savu vai vecāku, pat vecvecāku dzimteni?

13. janvārī apritēja 150 gadi, kopš nācis pasaulē Jānis Akuraters - dzejnieks, rakstnieks, politiķis, viens no aktīviem Latvijas valstiskuma tapšanas procesa dalībniekiem. Četrus gadus viņš bija arī Latvijas Radiofona direktors. Par Jāni Akurateru mūsu saruna ar literatūrvēsturnieku, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru Raimondu Briedi.

Ir jāņem viena balta zoss. Leona Brieža un Raimonda Paula mūzikls. Režisors Viktors Zvaigzne. Galvenajās lomās Imants Skrastiņš un Edgars Liepiņš.

Raimondam Macatam – 65 !!!
Janvāra mēnesis vienmēr bijis bagāts ar daudzām skaistām jubilejām. Mēneša vidū uz jau sešdesmit pieciem dzīves gadiem atskatījās vēl kāds vīrs, bez kura klātbūtnes nav iedomājama mūsdienu latviešu populārās mūzikas skatuve – tas ir Raimonds Macats – multiinstrumentālists, komponists, aranžētājs, producents un reizēm arī dziedātājs. Spilgts un talantīgs mūziķis, kurš joprojām nemēdz sevi izvirzīt priekšplānā, bet par dzīves moto izvēlējies lozungu – „Vienmēr var labāk. Šīsdienas raidījums veltīts nelielam atskatam uz to, ko tad Raimonds pa šiem gadiem mūzikā paveicis.

Liene Dambiņa vispirms kā brīvprātīgā sāka darboties Bērnu slimnīcas fondā, bet kopš 2009. gada ir tā vadītāja. Tā tapa Vecāku māja – vieta, kur apmesties mammām un tētiem, kad viņu mazuļi ilgstoši ārstējas slimnīcā, Autisma kabinets un arī Pusaudžu resursu centrs. Savulaik studējusi politikas zinātni, bet īsto aicinājumu atradusi sabiedrības veselības, jo īpaši bērnu veselības aprūpes jomā.

Cilvēku migrācija uz pasaules lielajām pilsētām un metropolēm rada jautājumu - cik šaurs ir par šauru, lai dažādi cilvēki spētu mierīgi sadzīvot līdzās, bet pilsētas iestādes varētu nodrošināt drošību un sakārtotību? Ko pieprasa mūsu labsajūta un labklājība un kā to sniegt pārapdzīvotībā?

Latviešu tautas pasaku "Ezītis" lasa Romāns Bargais. 2005.gada ieraksts.

Ko var gūt no darba terapeitiskā grupā, ko no tās sagaidīt un cik dažādas ir iespējas, ko izmantot, noskaidrosim raidījumā. Plašāk stāsta Mg. psych, lektore, psihodrāmas psihoterapeite un supervizore Jolanta Baltiņa.