Svētā mise Otrajās Lieldienās no Sv. Jēkaba katedrāles.

Ja kristīgajā pasaulē par gada skaistākajiem svētkiem tiek uzskatīti Ziemassvētki, tad lielākie svētki ir - Lieldienas, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp mūsu ēras 27. un 33. gadu.

Pēc Lieldienām, dienām paliekot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo gaismas uzvaru pār tumsu senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām, kas mūsdienās ir zināmas kā Lieldienas. Svētku nosaukums - Lieldienas - tieši izsaka šī notikuma būtību un jēgu, proti, to, ka diena nu ir kļuvusi lielāka par nakti.

 

Uz lielo interviju ir aicināta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes un sociālā darba dienesta vadītāja Dana Kalniņa – Zaķe.

Viesojamies aktrises Aurēlijas Anužītes-Lauciņas un viņas vīra Andra Lauciņa ģimenē, kurā aug seši bērni – Mikus, Agate, Jāzeps, Marija un dvīņu brālīši Teodors un Alberts. Aurēlija uzsver, ka, saimniekojot virtuvē, viņa nevar atļauties būt lēna, nekārtīga vai neprecīza, visam jānotiek izcili un ar "5. ātrumu". Kopā ar bērniem aktrise gatavo gardu biezpiena kūku un neskopojas nedz ar padomiem kulinārijā, nedz trikiem, kas palīdz taupīt laiku, spēku un nervus daudzbērnu ģimenes ikdienā.

Raidījums "Stiprie stāsti" šoreiz devies uz Madonas novada Mētrienas pagastu pie jaunā uzņēmēja Laura Mitenieka. Lauris 22 gadu vecumā devās strādāt uz Zviedriju. Pirms 4 gadiem viņš kopā ar brāli Aivi izveidoja uzņēmumu, kas dod darbu Latvijas puišiem Zviedrijā, bet pirms 2 gadiem izveidoja uzņēmumu MittHus Mētrienas pagastā. Uzņēmumā būvē koka karkasa paneļu mājas, un Lauris dod darbu trīs pagasta puišiem, kas pirms tam strādāja ārzemēs. Lauris kopā ar draudzeni Helēnu audzina dēlu Aleksi.

Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta centrā Rogovkā atrodas zvans kuram ir vārds - Antons. Turpat arī apskatāmi vargaņi (ērģeles) ar 1542 stabulēm, kur visas ir saglabājušās. Šis lietas ir apskatāmas Nautrēnu Romas katoļu baznīcā. Dievnama vēsturi pētām kopā ar biedrības “Sovim ļaudim” vadītāju Andra Zubko-Melni.

Viņš bija spilgta personība Latvijas kino – scenārists, režisors, operators, sportists,rakstnieks, ceļotājs – un arī šīs vēl nebūt nav visas darbības jomas, kas raksturo Ansi Epneru. Raidījumā iepazīstam Anša Epnera dzimtu, tiekoties ar viņa dzīvesbiedri - rakstnieci Aldu Darbiņu-Epneri, Anša dēlu mākslinieku Kristapu un viņa sievu Ievu Epneri. Tiekamies arī ar Anša meitu Dagniju Tuču un trim mazbērniem – Matīsu un Laumu Tučiem.

Ar sveicienu Lieldienās Radioteātris piedāvā - "Kad pūpoli zied" - fragmentus no Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas "Dievs, daba, darbs" lasa Zane Daudziņa. Režisore Irēna Cērmane. Ierakstīts 2000. gadā.

Tas kaļ kā dzenis, bet nav dzenis. Tas lokās kā tārps, bet nav tārps. Tam vēderā desmitiem mušiņu, kas nav mušiņas. Kā šo Madaras Mazapšas un citu klausītāju atsūtītās mīklas minēs Šteinbergu ģimene no Bolderājas.

Esmu novērojis, ka tieši šobrīd ienāk nākamā paaudze, kuriem atkal sāk interesēt mūzika kā jēgas nesēja un dzīves sastāvdaļa. Mūzika, kas piepildīta ar sajūtu. Mūsu viesis ir šīs domas autors – mūziķis, kurš nebaidās būt dažāds – dziesminieks Imants Daksis.

Pavasaris ir tas laiks gadā, kad vairums dzīvnieku gādā par mazuļu nākšanu pasaulē. Liela daļa mums līdzās esošo dzīvnieku to dara dējot olas un interesanti - nebūt ne visi ir putni. Pasaulē lielākās, mazākās, izturīgākās un neparastākās olas, kādi dzīvnieki ir šo olu dējēji un perētāji. Sstāsts par olām, kuras nav radījuši putni, bet gan rāpuļi un pat zīdītāji.

Kā Lieldienu olas kļuva raibas . Pasaku stāsta Pēteris Šogolovs

Uz lielo interviju ir aicināta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes un sociālā darba dienesta vadītāja Dana Kalniņa – Zaķe.

Ja kristīgajā pasaulē par gada skaistākajiem svētkiem tiek uzskatīti Ziemassvētki, tad lielākie svētki ir - Lieldienas, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp mūsu ēras 27. un 33. gadu.

Pēc Lieldienām, dienām paliekot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo gaismas uzvaru pār tumsu senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām, kas mūsdienās ir zināmas kā Lieldienas. Svētku nosaukums - Lieldienas - tieši izsaka šī notikuma būtību un jēgu, proti, to, ka diena nu ir kļuvusi lielāka par nakti.

 

Esmu novērojis, ka tieši šobrīd ienāk nākamā paaudze, kuriem atkal sāk interesēt mūzika kā jēgas nesēja un dzīves sastāvdaļa. Mūzika, kas piepildīta ar sajūtu. Mūsu viesis ir šīs domas autors – mūziķis, kurš nebaidās būt dažāds – dziesminieks Imants Daksis.

Viesojamies aktrises Aurēlijas Anužītes-Lauciņas un viņas vīra Andra Lauciņa ģimenē, kurā aug seši bērni – Mikus, Agate, Jāzeps, Marija un dvīņu brālīši Teodors un Alberts. Aurēlija uzsver, ka, saimniekojot virtuvē, viņa nevar atļauties būt lēna, nekārtīga vai neprecīza, visam jānotiek izcili un ar "5. ātrumu". Kopā ar bērniem aktrise gatavo gardu biezpiena kūku un neskopojas nedz ar padomiem kulinārijā, nedz trikiem, kas palīdz taupīt laiku, spēku un nervus daudzbērnu ģimenes ikdienā.