Vakardienas nozīmīgākie notikumi.
*
Šī diena vēsturē.

Atgriežoties Latvijā, pēc dzīvošanas citās valstīs, mājup atbraucējiem ir ne vien rūpes, lai sameklētu dzīvokli un darbu, bērniem skolu, vai bērnudārzu, bet arī kā iejusties vietējā sabiedrībā, jo laiks, kamēr esi bijis prom, ir mainījis ne vien tevi pašu, bet arī draugu un paziņu loku.
Lai remigrantiem palīdzētu atkal iejusties Latvijā, Vidzemē aizvadītajā gadā aizsākās pasākumu cikls „Manas mājas Vidzemē, kas bija došanās pārgājienos dabā un iespēja tikties neformālā vidē. Bet tagad, rudens un ziemas periodā, aizsācies jauns tikšanās cikls - „Remigrantu stāstu pēcpusdienas. Pirmā stāstu pēcpusdiena aizvadīta Cēsīs.
*
Brūkošajai Kaucmindes muižai ir jauns saimnieks. Latvijas Radio noskaidroja, ka 18. gadsimta ēku Bauskas novadā iegādājusies kāda būvniecības speciāliste, kuras rokās nonākusi četrus hektārus liela teritorija, ko iepriekšējie saimnieki daudzus gadus neapsaimniekoja.
Kādas ir jaunās īpašnieces apņemšanās? Un vai muiža, kas tagad ir pirmsavārijas stāvoklī, varētu atgūst kādreizējo pērles statusu?

Ik gadu vairāk nekā 300 cilvēku ar kritiskām un akūtām veselības problēmām vēršas pie "Ziedot.lv", lūdzot tūlītēju palīdzību medikamentu iegādei, izmeklējumiem un citiem veselības pakalpojumiem, kurus neapmaksā valsts. Visbiežāk palīdzība nepieciešama onkoloģijas pacientiem.
Šajās situācijās nereti nonāk arī Latvijā mītoši citu valstu iedzīvotāji, kuriem bieži ir dažādi un sarežģīti uzturēšanās statusi. Kāda veida valsts atbalsts akūtu slimību gadījumā tiek nodrošināts šiem cilvēkiem un ar kādiem veselības aprūpes sistēmas izaicinājumiem viņiem nākas saskarties?

27. oktobrī, pieminot dzejnieku Aleksandru Čaku 123. dzimšanas dienā, viesosimies viņa muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48. Tur uzklausām stāstus par A. Čaka tēvu, šuvēju Jāni Čadaraini, un viņa darinātajām drēbēm dēlam, par viņa draugu, mākslinieku biedrības „Zaļā vārna" dibinātāju, gleznotāju Jāni Plasi un par dzejnieka darbistabas mēbelēm.

Ar Hermani runājam paši par sevi, par mūsu domām. Lasām Evelinas Dacjūtes grāmatu "Bedre", kas ir stāsts par meiteni, kura zaudējusi vectēvu. Bet otra grāmata ir Ilzes Meisteres "Baseina pārvaldnieks medī pīles" un tas ir stāsts par bērnu piedzīvojumiem vasaras nometnē.

Žaka Frīnsa stāsta "Skolotājs Jāps var visu" radiolasījums. Radošā komanda: režisors Juris Rijnieks, kompozīcijas autore Laima Matuzāle, komponists, skaņu režisors Ungars Savickis. Lomās Dita Lūriņa-Egliena, Rūdolfs Plēpis un Edgars Lipors. 2011. gada ieraksts. 7. daļa. 

“Baltijas māsas” ir trīs mūziķu apvienība, kas spontāni piedzima pirms diviem gadiem pasaules mūzikas gadatirgū Portugālē. Šo divu gadu laikā pasaules mūzikas festivālos dziedātājas kļuvušas par Baltijas folkloras vēstniecēm, gan dziedot, gan arī meistarklasēs skaidrojot latviešu, igauņu un lietuviešu folkloras bagātību.

Tulkotāja Dace Meiere Danutes Kalinauskaites romānu „Baltie pret melnajiem” uzskata par savu sarežģītāko tulkojumu no lietuviešu valodas. „Baltie pret melnajiem” nav romāns par šahu, drīzāk par to sarežģīto spēli, kuru mēs spēlējam ar atmiņu, arī tad, kad atmiņa ar mums spēlē nevis šahu, bet paslēpes...

Kurš atceras, kas svarīgs notika pie mums pirms pusgadsimta? Viens no notikumiem - 1974. gadā tika dibināta Liepājas grupa "Credo", un kopš tā laika šie mūziķi demonstrējuši patiesa talanta un spēlētprieka apvienojumu, pelnīti iegūstot nedalītu klausītāju mīlestību. 2024. gadā ansamblis atzīmē pastāvēšanas pusgadsimta jubileju.

Lai arī Latvijai ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir ļoti spēcīgas kulturālās atšķirības, tomēr tieši šī tuvo Austrumu valsts vilina latviešus. Var teikt, ka tur jau izveidojusies sava unikālā un saulainā Latvija.  Cik vienkārši vai sarežģīti ir iejusties vietā ar pavisam citu kultūru, reliģiju un uzskatiem, skaidrojam raidījumā.

16. oktobrī Rīgas pilsētas vadība lēma par dažām izmaiņām Rīgas pilsētvidē, proti, runa ir par vairākiem pieminekļiem, kas vai nu pazudīs, vai, stipri izmainīti turpmāk varētu būt Rīgas vidē skatāmi. Par visu šo pieminekļu situāciju un ko mums no tā būs mācīties un secināt saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Analizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.

Turpinot izzināt Latvijas 20.gadsimta pirmās puses ietekmīgākos grāmatu apgādus, šoreiz uzmanības centrā – „Valters un Rapa”, kas izdevumu apjoma ziņā bija nepārspēts un kura monumentālie izdevumi joprojām ir goda vietā daudzos grāmatplauktos.

 Marijas Augustas Trapas autobiogrāfiskās grāmatas "Mūzikas skaņas" fragmenti Esmeraldas Ermales lasījumā. Režisore Antonija Apele. 2007. gada ieraksts.

Ciemojamies pie smiltsērkšķu audzētāja Andreja Nikas Smiltenes novada Variņu pagastā. Andrejs 20 gadus dzīvoja Rīgā, bet pirms pieciem gadiem vectēva īpašumā sāka audzēt smiltsērkšķus un ražot no tiem jaunus produktus

Rēzija Kalniņa - režisore, aktrise

Miljons dolāru jautājums, kāpēc viena valsts kārpās nabadzībā, kamēr cita aug bagātībā? Uz šo atbildes snieguši šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāti un atbilde slēpjas valsts institūciju attiecībās ar iedzīvotājiem.