Atkārtojums. Raidījumā "Stiprie stāsti" tiksimies ar Elizabeti un Māri Bendikiem, kas pirms 6 gadiem sāka saimniekot Valmieras novada Vaidavas pagasta "Ozolos". Viņi audzē 100 piena un gaļas šķirnes aitas un no aitu piena ar zīmolu "Bendiku piena aitas" ražo saldējumu, jogurtu, sieru un kefīru. Ganāmpulku sargā 4 īpaši apmācīti sargsuņi. Saimnieki audzē arī zilās govis un gaļas liellopus. Māris ir jūrnieks un tikai šogad beidza braukt jūrā, un viņa nopelnītais ieguldīts saimniecības attīstībā. Saimniekiem ir trīs meitas.

Celies, brālīt, aunies kājas, līgo, līgo, / Iesim Jānīti padaudzināt, līgo, līgo. Līgotnes skandina folkloras kopa "Putni", tradicionālās dziedāšanas kopa "Burdons", folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači" un "Pērkonvīri".

Vakardienas notikumi.
*
Šī diena vēsturē.
*

Likvidējot sociālās korekcijas izglītības iestādi „Naukšēni, aktuāls ir ne vien jautājums, kā turpmāk noritēs sociālā korekcija tiem jauniešiem, kuri ir pārkāpuši likumu, bet arī, kāda būs muižas kompleksa nākotne, kur atradās šī iestāde. Šobrīd ēkas un zeme ir nodota Valmieras novada pašvaldībai un, lai lemtu, ko darīt ar šo apjomīgo īpašumu, novadā izveidota darba grupa un notikusi arī Naukšēnu iedzīvotāju aptauja.
*Latviešu tautastērpi, kas atceļojuši no Austrālijas, no Ziemeļ - un Dienvidamerikas, pat no Baškīrijas un Omskas. Bēgļu gaitās izdzīvojuši, ar radošu izdomu veidoti mājas apstākļos, nodoti no paaudzes paaudzē - tādi ir eksponāti, kas apskatāmi Muzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē izstādē „Uzvelc Latviju - Latvieša tautastērps pasaulē. To atklāja šajā nedēļa un izstāde iekļauta arī Dziesmu un deju svētku programmā.

Nedēļas svarīgāko notikumu apskats.

Karostu šonedēļ ir pārņēmuši māksla. Savu darbību ir uzsākusi Karostas ūdens torņa mākslinieku rezidence, kur visas vasaras garumā atvērtajās darbnīcās strādās Latvijas mākslinieki, savukārt, dažādās vietās šajā nedēļas nogalē turpināsies Karostas festivāls, kas šogad uzrunā ar saukli - Mākslas ir tik daudz, kā nekad! Karostas festivālu rīko Karostas glābšanas biedrība un to finansiāli atbalsta Liepājas pilsētas pašvaldība. Jāpiebilst, ka visi festivāla pasākumi apmeklētājiem ir pieejami bezmaksas.
*
Atjaunota vēsturiskā Hāmaņa muižiņa Āgenskalnā. Ēku kompleksā turpmāk atradīsies kopstrādes telpas un bērnu dārzs. Muižas jaunie īpašnieki kopumā četrus gadus pavadījuši atjaunošanas darbos, lai no daļēji sadegušās ēkas to atgrieztu vēsturiskajā veidolā. Lai arī muižas saimnieki gandarīti par paveikto, tomēr atzīst, ka nav trūcis arī izaicinājumu ēkas atjaunošanā.

Augstāk nav kur kāpt – Latvijas alpīnists, zemessargs un profesors Juris Ulmanis pirms dažām nedēļām uzkāpis pasaules augstākajā kalnā – Everestā. Turklāt viņš to paveica kopā ar latvieti Andri Balodi. Līdz tam Ulmanis bija uzkāpis katra kontinenta augstākajā punktā. Tagad ir sasniegts arī septītais un pēdējais. Tādējādi viņš kļuvis par vienu no retajiem latviešiem, kuram tas izdevies. No Āzijas smagā un izaicinājumiem bagātā piedzīvojuma, kas ir atstājis arī rētas, viņš nesen atgriezies Latvijā.

Mazs, kluss kucēniņš sargā māju. Šo Nagliņu ģimenes un citu ģimeņu šī gada izgudrotās mīklas min Dombrovsku ģimene Smiltenē: mamma Jeļena, tētis Mareks ar bērniem Unu un Mārtiņu.

„Rīgas nākotnes vēsture” – Jāņa Lejnieka grāmata par neīstenotajiem projektiem Rīgā iedvesmo sarunas ar arhitektu Andri Kronbergu Ķīpsalā un arhitektūras kritiķi Arti Zvirgzdiņu studijā.

Kad Savienotajās Valstīs uzlēca Elvisa Preslija zvaigzne, Francija varēja atbildēt – mums ir Džonijs Halidejs (Johnny Hallyday (1943. – 2017.)). Tā kā Džonijs bija patriots un rokenrolu dziedāja franču valodā, ārpus Francijas viņš bija pazīstams nosacīti maz, bet dzimtenē bija pirmā lieluma zvaigzne.

Dailes teātra izcilā aktrise, Latvijas kino leģenda, ar ziemeļniecisko šarmu apveltītā Lilita Ozoliņa, pateicoties Martas lomai – daudziem arī Latvijas simbols. Vēl nesen uz Dailes skatuves viņu redzējām iestudējumā „Brands”, un jau notika gatavošanās  nākamajam jauniestudējumam. Taču garais aktrises lomu saraksts vairs nepapildināsies – šonedēļ Lilita Ozoliņa negaidīti aizsaukta mūžībā.

Turpinām diskusiju par problēmām saskarsmes tiesību joma. Vai tiešām nav iespēju novērst samilzušās nebūšanas, lai nodrošinātu, ka bērni var satikties ar saviem šķirtajiem vecākiem.

Ko teikt bērnam, kurš prasa nopirkt sunīti? Kā saprast, vai ģimene ar bērniem ir gatava sunim? Kādus pienākumus suņa aprūpē var uzticēt bērnam un pusaudzim, raidījumā Ķepa uz sirds analizē kinoloģe Laine Kupča.

Raimonds Trūps jau astoņus gadus saimnieko Grēperu purvā Ogres novada Lēdmanes pagastā. Raimonds kūdru eksportē uz Itāliju, kur pats dzīvoja 11 gadus. Raimonds bija katoļu priesteris, studēja Vatikānā, bet jutās vientuļš. Atgriežoties Latvijā, viņš kļuva par pašnodarbināto, vēlāk par uzņēmēju, izveidoja ģimeni un savam dēlam uzrakstīja grāmatu par pirātiem.

Celies, brālīt, aunies kājas, līgo, līgo, / Iesim Jānīti padaudzināt, līgo, līgo. Līgotnes skandina folkloras kopa "Putni", tradicionālās dziedāšanas kopa "Burdons", folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači" un "Pērkonvīri".

Sveicam jubilejā ilggadējo Radioteātra režisori Irēnu Cērmani! Piedāvājam noklausīties Jāņa Jurkāna lugas "Jāzepiņš" iestudējumu, kas ierakstīts 1987.gadā. Režisore Irēna Cērmane. 1. daļa.

 

*
Ugunsdzēsēji brīdina par ļoti augstu ugunsbīstamību
*
Plūdi, Ukrainā, Hersonas apgabalā pamazām atkāpjas;
frontē pretuzbrukumi ar būtiskiem panākumiem
*
Vācijas kalclers Šolcs plāno drīzumā runāt ar Putinu
*
Starptautiska žūrija noslēdz Rīgas Filharmonijas metu konkursa darbu izvērtēšanu*

 

Šūreiz iz sarunu asam aicynuojuši Kruoslovys Kulturys noma deju kūpys „Rūtoj” vadeituoju, vītejuos kulturys dzeivis ilggadejū aktivistu Jāzepu Ornicānu, kab apsarunuotu par juo „dejis ceļu”, doncuošonys tradicejom Kruoslovys pusē i Dzīšmu i Deju svātkim niu i iz prīšku.

 

Kolnasātas muzikālais pielikums

Viktorija Prituļaka - etnomuzikoloģe, tulce

Lielbritānijā dzimis mazulis, kuram ir trīs vecāku DNS. Šī mākslīgas apaugļošanas metode palīdz izvairīties no mitohondriālo slimību pārnešanas no mātes bērnam. Kā vērtējama šī un citas reproduktīvās tehnoloģijas?

Režisorei Irēnai Cērmanei 85!
Vācu tautas pasaku Zilā Liesmiņa stāsta Irēna Cērmane

LTV raidījuma atkārtojums

Literāri muzikāls iestudējums "Sveiks, Marģeri!". Marģera Zariņa grāmatas "Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi" dramatizējums. Kompozīcijā izmantota Marģera Zariņa komponētā mūzika un dziesmas no kinofilmām un izrādēm.

Kad Savienotajās Valstīs uzlēca Elvisa Preslija zvaigzne, Francija varēja atbildēt – mums ir Džonijs Halidejs (Johnny Hallyday (1943. – 2017.)). Tā kā Džonijs bija patriots un rokenrolu dziedāja franču valodā, ārpus Francijas viņš bija pazīstams nosacīti maz, bet dzimtenē bija pirmā lieluma zvaigzne.

„Rīgas nākotnes vēsture” – Jāņa Lejnieka grāmata par neīstenotajiem projektiem Rīgā iedvesmo sarunas ar arhitektu Andri Kronbergu Ķīpsalā un arhitektūras kritiķi Arti Zvirgzdiņu studijā.

Apskaut, piespiest sev klāt un varbūt tā dot spēku - tādas sajūtas ir aktrisei Lilitai Ozoliņai, kura kādai ukraiņu bēglei ir bijusi visas Latvijas simbols. Par lomām teātrī un kino, popularitāti bijušajā Padomju Savienībā un kādēļ Harijs Liepiņš viņu sauca par Vinniju - saruna ar Lilitu Ozoliņu.

Viktorija Prituļaka - etnomuzikoloģe, tulce

Mazs, kluss kucēniņš sargā māju. Šo Nagliņu ģimenes un citu ģimeņu šī gada izgudrotās mīklas min Dombrovsku ģimene Smiltenē: mamma Jeļena, tētis Mareks ar bērniem Unu un Mārtiņu.

Šūreiz iz sarunu asam aicynuojuši Kruoslovys Kulturys noma deju kūpys „Rūtoj” vadeituoju, vītejuos kulturys dzeivis ilggadejū aktivistu Jāzepu Ornicānu, kab apsarunuotu par juo „dejis ceļu”, doncuošonys tradicejom Kruoslovys pusē i Dzīšmu i Deju svātkim niu i iz prīšku.