Vakardienas notikumi.
*
Šī diena vēturē.

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, ir samazinājies par 3,1 procentu. Un tas ir straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Tādu ainu rāda nule publicētie statistikas biroja «Eurostat» dati par 24 bloka dalībvalstīm. Ir gan valstis, kur pircēji kļuvuši vēl kūtrāki nekā Latvijā.
*Ļoti dzīva, aktuāla un emocionāli uzrunājoša māksla - tā tēlnieks Igors Dobičins raksturo aizvadītajā nedēļā atklāto izstādi Mēs uzvarēsim!, kas atceļojusi no Ukrainas un kuru veido aptuveni 60 laikmetīgās mākslas darbi. Gan metāla skulptūras, gan gleznas.
Izstādes autori ir Ukrainas mākslinieku grupa TIGOIS project, kas savos abstraktajos darbos atspoguļo gan kara nežēlību, gan pārlaicīgas un filozofiskas tēmas.
Ņemot vērā izstādes vērienīgumu, tā eksponēta divās Rīgas vietās - Nacionālajā bibliotēkā un Mākslinieku Savienības galerijā.

Kopš Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma vairāk nekā 19 tūkstoši ukraiņu bērnu nelikumīgi pārvietoti uz Krieviju vai tās kontrolētajām Ukrainas teritorijām un tikai nelielu daļu no viņiem līdz šim izdevies atgriezt dzimtenē. Kā notiek šo bērnu izvešana atpakaļ uz Ukrainu?

Šis stāsts būs par kādu delikatesi, kuru alūksnieši dēvē par savu valūtu un brendu, un runa ir par Alūksnes ezera zušiem. Bet vai tie ezerā būs arī nākotnē? Alūksnes ezerā zuši dabiskā ceļā nevairojas un arī nokļūt uz nārsta vietu tālajā Sargasu jūrā, pat gribēdami nevarētu, jo ceļā ir daudz šķēršļu. Savukārt, mākslīgi tagad tos pavairot arī ir problemātiski, jo vietās, kur zutim nav iespējama migrācija uz jūru, Eiropas savienības regula šim mērķim liedz piesaistīt publisko finansējumu.
*
Atlikušas vēl dažās nedēļas līdz dziesmu un deju svētkiem un tāpēc turpinām mūsu audio dienasgrāmatu, kurā stāstām, kā svētkiem gatavojas Pāvilostas vidējās paaudzes deju kolektīvs "Mārsils" Zanes Kalniņas vadībā. Šajā reizē par gatavošanos svētkiem stāsta Rota Uzare. Viņa pati sāka dejot tikai 40 gadu vecumā un, viņasprāt, vecums nav šķērslis, ja vien patīk deja un ir liela vēlme apgūt deju soļus

Svētrīts. Studijā Rīgas Vīlandes baptistu draudzes sludinātājs Raimonds Logins.

Kopā ar Latvijas Okupācijas muzeja galveno krājuma glabātāju Taigu Koknēviču izzinām Līvānu ārsta Jāņa Šneidera likteni izsūtījumā, lapojam viņa piezīmes uz papirosu ietinamā papīra un pētām, ko šifrētā vēstulē savai līgavai Ursulai rakstījis Rīgā ieslodzītais vācu karagūsteknis Hanss Joahims Gacka.

Vai atvilktnēs dzīvo noslēpumi? Un vai par drēbju pakaramo var uzrakstīt dzejoli? Varbūt dzejoļus izgudro, nevis raksta? Par to šo pļāpājam ar Teodēziju. Lasām Janno Peldmā "Izgudrotaju ciema stāstus" un Pētera Brūvera, Indras Brūveres un Zanes Brūveres dzejoļu grāmatu "Brūveri brūvē".

Džīnas Vebsteres  stāsta "Garkājtētiņš" dramatizējums. Tajā stāstīts par meiteni, kurai kāds bagāts, nezināms labvēlis apmaksā mācības koledžā. Bet kas gan viņš ir - šis noslēpumainais Garkājtētiņš? Lomās: Aija Uzulēna – Džeroša Abote, Voldemārs Šoriņš – Teicējs un arī Garkājtētiņš. Komponists Māris Lasmanis, režisore Irēna Cērmane, skaņu režisors Ventis Sēlis. 1990. gada ieraksts. 

"Dirty Deal Teatro" šajā sezonā tapuši iestudējumi "Mantojums" un "Pārcēlāja", kas izstāsta ļoti personiskus stāstus. Kas pamudināja to autores runāt ar skatītāju pirmajā personā? Vai šādām izrādēm vairs var likt klāt teātra kritikas mērauklu?

Lingvistisks trilleris – šāda žanra grāmata Radio mazās lasītavasredzeslokā nonāk pirmoreiz. Tas ir Viktara Marcinoviča romāns "Mova". Antiutopija, kura sarakstīta 2014. gadā.

Mūsdienu populārās mūzikas vai džeza orķestrī pie ritma grupas pieder ne tikai sitamie instrumenti, bet arī kontrabass, ģitāra un arī klavieres. Šiem instrumentiem vēl ir kas kopīgs – tos visus lieliski pārvalda mūsu džeza vecmeistars, sitaminstrumentu mūziķis un pianists, komponists, aranžētājs un ansambļu vadītājs Zigurds Rezevskis, kurš jūnijā nosvinēja 85 gadu jubileju.

Pasaules hokeja čempionāta bronzas medaļas emocijām pamazām noplokot, šoreiz pievēršamies autosportam. Jau nākamajā nedēļas nogalē, no 16. līdz 18. jūnijam, notiks Eiropas rallija čempionāta posms - rallijs “Liepāja”. Tieši tāpēc raidījuma viesis ir Latvijas labākais rallija pilots - liepājnieks Mārtiņš Sesks.

Spēlē piedalās: Viktors Insbergs, Ēvalds Krievs, Māris Romanovskis un Sandis Saulītis.

Latvijas valsts tēla stratēģija “missionLatvia” ir izstrādāta. Kas ir šīs stratēģijas stūrakmeņi un kādi virzieni attīstami, lai misijas pieeja darbotos? Un visbeidzot, kā tajā iekļaujas diaspora? To skaidrojam raidījumā, interesējoties arī, kas ir “missionLatvia” vēstnešu kopiena.

Maija nogalē apritēja simts gadi, kopš nācis pasaulē Pēteris Pētersons (1923.-). Režisors, dramaturgs, drāmas un teātra teorētiķis, viena no spilgtākajām personībām pagājušā gadsimta otrās puses latviešu teātrī. Par viņu saruna ar teātra zinātnieci Pētera Pētersona biogrāfijas un daiļrades pētnieci Ievu Struku.

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 šoreiz iepazīstam „nepareizo aristokrātu” – grāfu Ludvigu Augustu Mellīnu. Skaidrojam, kāpēc latviešu zemnieki viņam vēlējušies uzcelt pieminekli, un šķirstām Mellīna būtiskāko dzīves veikumu – Vidzemes un Igaunijas atlantu.

Jāņa Jurkāna lugas " Jāzepiņš" iestudējums. Režisore Irēna Cērmane. Lomās: Antra Liedskalniņa, Dainis Porgants, Lāsma Kugrēna, Voldemārs Šoriņš, Zane Jančevska un Andris Morkāns. Skaņu režisore Ināra Meirovica. 1987.gada ieraksts. 3., noslēguma daļa.

Regīna Deičmane - tēlniece, uzņēmēja, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja

Kas nosaka to, ka milzu debeskrāpis spēs noturēt savu svaru, bet simtgadīga būdiņa sabruks zem sava svara? Kā būvkonstruktori aprēķina ēku slodzes un kā dažādas tehnoloģijas ļauj monitorēt ēku drošību?

Režisorei Irēnai Cērmanei 85!
Poļu tautas pasaku Zalkša Pateicība stāsta Artūrs Skrastiņš

Būdami bērni, mēs bieži reaģējam emocionāli. Tomēr mēs pieaugam un spējam labāk pārvaldīt emocijas. Kā attīstīt emocionālo inteliģenci un ko tas dod? Vai mēs patiesi atpazīstam emocijas un protam ar tām sadzīvot?

1940. gada okupācijas vara sāka represijas arī pret baznīcu un, protams, īpaši pret garīdzniekiem. Jau pēc dažām dienām būs 14. jūnijs, kad mēs atcerēsimies, ka 1941. gadā vairāk nekā 15000 Latvijas pilsoņu tika deportēti no Latvijas. Arī garīdznieki bija pakļauti šai mehānisma struktūrai, šīm represijām. Bet ko mēs zinām par garīdzniekiem Latvijā, kādi ir bijuši šie represiju ceļi?

Mūsdienu populārās mūzikas vai džeza orķestrī pie ritma grupas pieder ne tikai sitamie instrumenti, bet arī kontrabass, ģitāra un arī klavieres. Šiem instrumentiem vēl ir kas kopīgs – tos visus lieliski pārvalda mūsu džeza vecmeistars, sitaminstrumentu mūziķis un pianists, komponists, aranžētājs un ansambļu vadītājs Zigurds Rezevskis, kurš jūnijā nosvinēja 85 gadu jubileju.

"Dirty Deal Teatro" šajā sezonā tapuši iestudējumi "Mantojums" un "Pārcēlāja", kas izstāsta ļoti personiskus stāstus. Kas pamudināja to autores runāt ar skatītāju pirmajā personā? Vai šādām izrādēm vairs var likt klāt teātra kritikas mērauklu?

Lingvistisks trilleris – šāda žanra grāmata Radio mazās lasītavasredzeslokā nonāk pirmoreiz. Tas ir Viktara Marcinoviča romāns "Mova". Antiutopija, kura sarakstīta 2014. gadā.

Regīna Deičmane - tēlniece, uzņēmēja, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja