Šī diena vēsturē.
*
Eiropas Savienība ir vienojusies par jaunu tirdzniecības aizsardzības rīku, kas ļaus tai vērsties pret trešajām valstīm, kuras izmanto tā dēvētos ekonomiskās piespiešanas pasākumus pret bloku vai atsevišķām tā dalībvalstīm. Plašāk zināmais piemērs šādai rīcībai ir Ķīnas īstenotā Lietuvas importa blokāde, sodot Viļņu par tās tuvajām attiecībām ar Taivānu.
*
Saprotami runāt par sarežģīto, bet interesanto zinātnē - ar šādu mērķi Anatomijas muzejs šodien uzsāk Atvērtās zinātnes mēnesi, kas muzejā notiks pirmo reizi.
Mēnesis būs veltīts ilūziju tēmai, kas ir ļoti aizraujoša, bet Latvijā vēl maz popularizēta joma. Visa mēneša garumā muzejā notiks lekcijas un darbnīcas, kas iepazīstinās ar ilūziju būtību, daudzveidību un saikni ar zinātni.
Bet Atvērtās zinātnes mēnesis sāksies šodien ar ilūziju izstādes atklāšanu, kam sekos lekcija Ilūzijas un prāta paradoksi un buto dejas performance.
Kas tad īsti ir ilūzijas un kāda tām saistība ar zinātni?

Reģionu afiša.
*
Bet kādai konkrētai reģionu aktualitātei šajā rītā pievērsīsimies pamatīgāk - un šoreiz mēs dosimies uz Rēzekni.
Rēzeknes domes deputāti vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu, kas paredz atļaut būvēt pilsētas teritorijā atkritumu pārstrādes cehu un turpat blakus arī katlumāju, kur plānots dedzināt no atkritumiem iegūto kurināmo.
*
Alūksnes kultūras namā vairs nepasniedz ziedus māksliniekiem. Kādēļ? Un ko saka iedzīvotāji?

Uzvaras definīcija ir jānosaka Ukrainai pašai, tikmēr Amerikas Savienotās Valstis būs kopā ar Ukrainu cik ilgi vien nepieciešams, nostādot Ukrainu iespējami spēcīgākā pozīcijā. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies par jaunu tirdzniecības aizsardzības rīku, kas ļaus tai vērsties pret trešajām valstīm, kuras izmanto tā dēvētos ekonomiskās piespiešanas pasākumus pret bloku vai atsevišķām tā dalībvalstīm. Plašāk zināmais piemērs šādai rīcībai ir Ķīnas īstenotā Lietuvas importa blokāde, sodot Viļņu par tās tuvajām attiecībām ar Taivānu.

Interneta portālu apskats.
*
Ārzemju ziņas.
*
Šodien klausītāju vērtējumam tiks nodots jaunākais „Atvērto failu raidījums.
Latvijā dzīvo kupls skaits ārvalstnieku no vairāk nekā simts dažādām valstīm. Diemžēl daudzi jauniebraucēji Latvijā saskaras ar rasismu, neiecietību, diskrimināciju vai nauda runu uz ielas, sabiedriskā transportā, darba vietā un augstskolās.
Žurnāliste Linda Zalāne jaunākajā raidījumā pēta, cik dziļi Latvijas sabiedrībā ir iesakņojušies aizspriedumi un, vai cilvēki ir gatavi pieņemt citas rases un tautības pārstāvjus.

Saprotami runāt par sarežģīto, bet interesanto zinātnē – ar šādu mērķi Anatomijas muzejs uzsāk Atvērtās zinātnes mēnesi, kas muzejā notiks pirmo reizi. Mēnesis būs veltīts ilūziju tēmai, kas ir ļoti aizraujoša, bet Latvijā vēl maz popularizēta joma. Visa mēneša garumā muzejā notiks lekcijas un darbnīcas, kas iepazīstinās ar ilūziju būtību, daudzveidību un saikni ar zinātni.

Meistars prot un var, un rāda! Ko prot meistars, varbūt arī var iemācīties? Kā un kur varēs satikt sava amata un lietu pratējus, paaudžu prasmju mantotājus un īpašo lietu zinātājus, pētīsim raidījumā.

Publiskās runas ir emocionāls vēstījums sabiedrībai. Dažkārt tas ir gana spēcīgs, lai celtos kājās un rīkotos, citkārt tik blāvs un neveiksmīgs, ka padara runātāju par apcelšanas objektu. Kādas bijušas ievērojamas publiskās runas vēsturē?

“Vai tiešām māksla piederēja, pieder vai piederēs tautai?” – šādu jautājumu izstādē  mākslas valodā uzdod mākslinieks Armīns Ozoliņš, no kura atbildi dzirdēsim Kultūras rondo studijā.

*Saeimā virzību sāk grozījumi par nelieliem atvieglojumiem uzturēšanās atļauju pagarināšanai Krievijas pilsoņiem
*Ažiotāžu radījušos grozījumus liegt vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus no Saeimas darba kārtības izslēdz
*Pasaules ietekmīgākie tehnoloģiju uzņēmēji satraukti par mākslīgā intelekta pārlieku straujo attīstību

Latvijā dzīvo tūkstošiem cilvēku no vairāk nekā simts dažādām pasaules valstīm. Atšķirīgas etniskās izcelsmes un rases, kā arī reliģiskās piederības dēļ viņi cieš no naida uzbrukumiem. Rasisms un tas, cik atvērta ir Latvijas sabiedrība cilvēkiem no ārvalstīm ir arī raidījuma jaunākās epizodes temats.

Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Kas ir mēnešreižu nabadzība un cik izplatīta problēma tā ir Latvijā? Vai mēnešreižu higiēnas precēm vajadzētu būt pieejamām skolās bez maksas?

Krievijas nākotnes scenāriji, vērtējot potenciālo Ķīnas lomu tajos. Vai priekšsēdētājs Sji gatavs riskēt sabojāt attiecības ar Rietumiem, sniedzot izšķirošu atbalstu smagos noziegumos apsūdzētajam Putinam?  Vai, Krievijai destabilizējoties, kāda tās daļa var kļūt tieši atkarīga no Pekinas? Vai Ķīna nevēlēsies pretdarboties, ja Krievijā sāksies demokratizācijas process?

Ķikuļa Jēkabs – latviešu pirmais dzejas autors, spēcīga, pievilcīga personība; iesaistījies Vidzemes zemnieku nemieros un zemnieku sūdzībām pievienojis dzejas formā rakstītas dziesmas.

Rīgā sagruvusi neapdzīvota piecstāvu ēka.

No 1. maijā Latvijas gāzes tirgus tiks pilnībā atvērts brīvai tirdzniecībai.

Saeima konceptuāli piekrīt dot papildu laiku Krievijas pilsoņiem atkārtoti kārtot valodas pārbaudi.

Zemnieki protestē gan Polijā, gan Rumānijā un nu jau arī Bulgārijā pret lētiem graudiem no Ukrainas.

Olimpiskajā komitejā cer uz Latvijas sportistu dalību Parīzes spēlēs.

“Sākumā visiem borēja, ka karojam ar kaut kādiem atpalikušajiem. Tāpēc daudzi pat atslāba,” – sarunā ar Tāli Eipuru Ukrainas armijas karavīrs Dima karu, kā to redz savām acīm. Savukārt Dīvs Reiznieks un Kristīne Bērziņa šajā reizē sarunājas par to kā NATO Šveicei vietu ierādīja; kāds labums Latvijai no Ziemeļvalstu kara aviācijas apvienošanās un kādēļ Krievija Baltkrievijā izvietos taktiskos kodolieročus.

1.aprīlī Jēkabpilī - pārgājiena svētki! Tiks atklāts pārgājienu seriāla “Latvijas izaicinājums 2023” maršruts “Jēkabpils noslēpumi”. Par šo un citiem tuvākiem, tālākiem notikumiem Jēkabpilī un novadā izstāstīs Jēkabpils kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Druveniece.

1.aprīlī Jēkabpilī - pārgājiena svētki! Tiks atklāts pārgājienu seriāla “Latvijas izaicinājums 2023” maršruts “Jēkabpils noslēpumi”. Par šo un citiem tuvākiem, tālākiem notikumiem Jēkabpilī un novadā izstāstīs Jēkabpils kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Druveniece.

 

Policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Rīgas centrā būvlaukumā sagruvušo neapdzīvoto piecstāvu ēku

Gāzi Latvijas mājsaimniecībām no maija nodrošinās trīs uzņēmumi
Zemnieki Polijā, Rumānijā un Bulgārijā protestē pret lēto Ukrainas graudu pieplūdumu viņu tirgū
 

 

Latvijā dzīvo tūkstošiem cilvēku no vairāk nekā simts dažādām pasaules valstīm. Atšķirīgas etniskās izcelsmes un rases, kā arī reliģiskās piederības dēļ viņi cieš no naida uzbrukumiem. Rasisms un tas, cik atvērta ir Latvijas sabiedrība cilvēkiem no ārvalstīm ir arī raidījuma jaunākās epizodes temats.

Taciņu, ko sauc par mūziku, Annija iestaigāja jau trī gadu vecumā, godam uzstājoties TV konkursā „Cālis”. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izstudējusi klasisko operdziedāšanu, Annija Putniņa devās mācīties mūziklu dziedāšanu Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas maģistrantūrā. Atgriežoties Latvijā, pēc viņas iniciatīvas Rīgas Doma kora skolā tika izveidota Mūziklu nodaļa.

Meistars prot un var, un rāda! Ko prot meistars, varbūt arī var iemācīties? Kā un kur varēs satikt sava amata un lietu pratējus, paaudžu prasmju mantotājus un īpašo lietu zinātājus, pētīsim raidījumā.

Paceplītis un lācis. Stāsta Rūdolfs Plēpis

Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Džona Golsvertija traģikomēdija "Spēle uz dzīvību un nāvi". 3. daļa. Režisors Viktors Zvaigzne. Skaņu režisors Maigonis Ozols. Lomās: Valentīns Skulme, Elza Radziņa, Akvelīna Līvmane, Arturs Dimiters, Imants Skrastiņš, Dina Kuple, Ivars Kalniņš un citi. 1975.gada ieraksts.

“Sākumā visiem borēja, ka karojam ar kaut kādiem atpalikušajiem. Tāpēc daudzi pat atslāba,” – sarunā ar Tāli Eipuru Ukrainas armijas karavīrs Dima karu, kā to redz savām acīm. Savukārt Dīvs Reiznieks un Kristīne Bērziņa šajā reizē sarunājas par to kā NATO Šveicei vietu ierādīja; kāds labums Latvijai no Ziemeļvalstu kara aviācijas apvienošanās un kādēļ Krievija Baltkrievijā izvietos taktiskos kodolieročus.

“Vai tiešām māksla piederēja, pieder vai piederēs tautai?” – šādu jautājumu izstādē  mākslas valodā uzdod mākslinieks Armīns Ozoliņš, no kura atbildi dzirdēsim Kultūras rondo studijā.

Publiskās runas ir emocionāls vēstījums sabiedrībai. Dažkārt tas ir gana spēcīgs, lai celtos kājās un rīkotos, citkārt tik blāvs un neveiksmīgs, ka padara runātāju par apcelšanas objektu. Kādas bijušas ievērojamas publiskās runas vēsturē?

Taciņu, ko sauc par mūziku, Annija iestaigāja jau trī gadu vecumā, godam uzstājoties TV konkursā „Cālis”. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izstudējusi klasisko operdziedāšanu, Annija Putniņa devās mācīties mūziklu dziedāšanu Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas maģistrantūrā. Atgriežoties Latvijā, pēc viņas iniciatīvas Rīgas Doma kora skolā tika izveidota Mūziklu nodaļa.

Kas ir mēnešreižu nabadzība un cik izplatīta problēma tā ir Latvijā? Vai mēnešreižu higiēnas precēm vajadzētu būt pieejamām skolās bez maksas?