Informācijas apmaiņa pierobežā notiek „no mutes mutē", jo laikraksts Ludzas Zeme vairs neiznāk.

Ministre: Jaunā skolu finansēšanas pieeja ļaus nodrošināt kvalitatīvu izglītību un atalgojumu skolās, kur mācās 100 un mazāk bērnu.

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa Latvijā, ko līdzfinansē Eiropas sociālais fonds, notiek jau sesto gadu. Tās mērķis ir veicināt izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un atbalstīt sociālo uzņēmumu izaugsmi. Līdz 18. oktobrim notiks dažādi tiešsaistes pasākumi un meistarklases, nozares pārstāvji un politikas veidotāji tiksies arī konferencē.

Kopš kara sākuma viens no dezinformācijas naratīviem, kas vērsts pret Ukrainu, ir saistīts ar tai sūtīto ārvalstu palīdzību. Kas un kā to palīdz izplatīt Latvijā? Par to stāsts "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā. Tāpat runājam par vienu no pašlaik Latvijā populārākajām sazvērestības teorijām – ideju, ka lidmašīnu atstātās baltās svītras debesīs ir apzināti izkaisītas kaitīgas vielas. 

"Mūzika nav mans darbs. Tā ir mīlestība un misija," saka izcilā klavesīniste Aina Kalnciema, kurai šis ir apaļas jubilejas gads. 14. oktobrī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notiks viņas jubilejas koncerts, kurā kopā ar jubilāri muzicēs arī viņas bijušie audzēkņi un domubiedri mūzikā. Skanēs Baha, Hendeļa, Mocarta un citu komponistu darbi klavesīnam, klavierēm un citiem instrumentiem.

Vai vasaras riepas pret ziemas mainīt jau tagad? Arī par to spriežam drošas braukšanas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot.

Dažkārt sarežģītu vēstures procesu ir vieglāk izprast caur viena cilvēka dzīvesstāstu, kādas mazas vietas vēstures izpēti vai kādu ļoti lokālu notikumu. Šī "mazo" lietu un cilvēku vēsture kļūst aizvien populārāka. Kāpēc nepieciešama mikrovēsture un kāpēc neiztikt bez lielo notikumu pārzināšanas?

Kultūras rondo ceļvedi Rīgas Starptautiskajam kino festivālam (Riga IFF)  veidojam kopā ar festivāla radošo direktori Sonoru Broku un kino kritiķi Dārtu Ceriņu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu – lielo bubuli, kas tiek piesaukts katru reizi, runājot gan par Latvijas ekonomikas nedienām, gan par bankām piemērojamajiem nodokļiem. Vēl arī par e-rēķiniem, kas drīz būs obligāti: kas tie ir un ko mainīs uzņēmumiem. 

Ko nozīmē strādāt kara apstākļos, kad nezini, vai pēc pāris dienām vēl būs iespēja darīt savu darbu, varbūt tevi arestēs? Krustpunktā Lielā intervija ar Ukrainas sabiedriskā medija valdes priekšsēdētāju Mikolu Černotickiju.

Raidījumā ik pa laikam diskutējam par vecāku un bērnu attiecībām arī jau pieaugušo vecumā. Taču, vai un kā pieņemt situāciju, ja vecāks it kā ir, bet nav klātesošs: vai sadzīvot ar vecāku alkoholismu un vai ir sociāli pieņemami no saviem vecākiem norobežoties?

Gaidījums Globālai latvietis. 21. gadsimts sveicienus sūta no okeāna otras puses, kur Portlandē, Oregonas štatā, Amerikas rietumkrastā norit Amerikas latviešu apvienības 73. kongress. Vēstām par to, kā Amerikas aktīvā latviešu sabiedrība ikgadējā tikšanās reizē lemj par turpmākajiem darbības virzieniem, vienlaikus dejojot, diskutējot un dziedot.

Valdība neilgi pirms iesniegšanas Saeimā izskata nākamā gada valsts budžeta projektu un valsts budžeta ietvaru 2025. līdz 2027. gadam.

Izglītības un zinātnes ministrija sola atrast nepieciešamo finansējumu jaunajam modelim "nauda seko skolai".

Par LGBT kopienas pārstāvju piekaušanu Daugavpilī piespriests 7 mēnešu cietumsods.

Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē pirmo reizi pēc BREXIT piedalās arī britu ministrs.

Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstu papildina jostu un zvejas tīklu darināšana.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu – lielo bubuli, kas tiek piesaukts katru reizi, runājot gan par Latvijas ekonomikas nedienām, gan par bankām piemērojamajiem nodokļiem. Vēl arī par e-rēķiniem, kas drīz būs obligāti: kas tie ir un ko mainīs uzņēmumiem. 

No 17. līdz 19. Rīgā un Valkas novadā norisināsies ikgadējais tradicionālās mūzikas festivāls "Dzīvā mūzika". Ko festivāls piedāvās šogad un cik viegli muzicēt kopā ar mūsu ziemeļu kaimiņiem, saruna Starpbrīdī ar etnomuzikologu Ilmāru Pumpuru.

No 17. līdz 19. Rīgā un Valkas novadā norisināsies ikgadējais tradicionālās mūzikas festivāls "Dzīvā mūzika". Ko festivāls piedāvās šogad un cik viegli muzicēt kopā ar mūsu ziemeļu kaimiņiem, saruna Starpbrīdī ar etnomuzikologu Ilmāru Pumpuru.

No 17. līdz 19. Rīgā un Valkas novadā norisināsies ikgadējais tradicionālās mūzikas festivāls "Dzīvā mūzika". Ko festivāls piedāvās šogad un cik viegli muzicēt kopā ar mūsu ziemeļu kaimiņiem, saruna Starpbrīdī ar etnomuzikologu Ilmāru Pumpuru.

Raidījumā Piespēle par pasaules sporta karali futbolu, bet ne mums ierasto Eiropas futbolu. Izzinām, kā latviešu futbola treneriem Jurģim Kalnam un Renāram Rodem klājas Kambodžas premjerlīgā pie “Visakha” vienības stūres. Saruna gan par futbolu, gan sadzīvi eksotiskajā Kambodžā.

Esmu darījis to, ko man patīk darīt, tāpēc savu apzināto mūžu līdz šim esmu pavadījis, staigājot no vienas jomas upes uz citu. Multimākslinieks Artūrs Jenots.

Vai vasaras riepas pret ziemas mainīt jau tagad? Arī par to spriežam drošas braukšanas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot.

Rumpelstiķis. Pasaku stāsta Imants skrastiņš

Ko nozīmē strādāt kara apstākļos, kad nezini, vai pēc pāris dienām vēl būs iespēja darīt savu darbu, varbūt tevi arestēs? Krustpunktā Lielā intervija ar Ukrainas sabiedriskā medija valdes priekšsēdētāju Mikolu Černotickiju.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par kreditēšanu – lielo bubuli, kas tiek piesaukts katru reizi, runājot gan par Latvijas ekonomikas nedienām, gan par bankām piemērojamajiem nodokļiem. Vēl arī par e-rēķiniem, kas drīz būs obligāti: kas tie ir un ko mainīs uzņēmumiem. 

Kultūras rondo ceļvedi Rīgas Starptautiskajam kino festivālam (Riga IFF)  veidojam kopā ar festivāla radošo direktori Sonoru Broku un kino kritiķi Dārtu Ceriņu.

Raidījumā ik pa laikam diskutējam par vecāku un bērnu attiecībām arī jau pieaugušo vecumā. Taču, vai un kā pieņemt situāciju, ja vecāks it kā ir, bet nav klātesošs: vai sadzīvot ar vecāku alkoholismu un vai ir sociāli pieņemami no saviem vecākiem norobežoties?

Dažkārt sarežģītu vēstures procesu ir vieglāk izprast caur viena cilvēka dzīvesstāstu, kādas mazas vietas vēstures izpēti vai kādu ļoti lokālu notikumu. Šī "mazo" lietu un cilvēku vēsture kļūst aizvien populārāka. Kāpēc nepieciešama mikrovēsture un kāpēc neiztikt bez lielo notikumu pārzināšanas?