Vakardienas svarīgākie notikumi.
*
Šī diena vēsturē.

Šīs vasaras postošajā vētrā cietušais Rīgas Doma jumts ir nostiprināts ar pagaidu stiprinājumiem. Doma vadība cer jau drīzumā saņemt finansējumu un sākt jumta remontdarbus. Tomēr dievnamam ir vēl citas - nopietnākas problēmas - sēžas pamati un plaisā sienas. Pamatu stiprināšanai nepieciešami vairāk nekā 16 miljoni eiro un nav skaidrs, kur šādu naudu ņemt. Bet, ja nekas netiks darīts, tad Domu var nākties pat slēgt.

17. gadsimta bronzas sakta ar iekaltām ozolzīlēm, tās atrašanas stāsts un Kārļa Ādolfa Veinberga fotoplates, kas atklāj Kandavas ainavu un cilvēkus 20. gadsimta 20.-30. gados. Ar šīm vērtībām mūs iepazīstina Kandavas novadpētniecības muzeja vēsturniece Aksilda Petrevica.

Vai par visu vispār var tikt skaidrībā? Ar Ullu centīsimies saprast, kāpēc daudz kas ir tik ļoti sarežģīts. Lasīsim Lilijas Berzinskas grāmatu Kā Mizgrauzis atrada mīlestību (Dienas Grāmata) un Edvarda van de Vendela un Anuša Elmena Mišku, kas stāsta par afgāņu bēgļu ģimeni (Liels un mazs).

Lieliskā dzīve bez zoom jeb Mikiņa un Elzas smieklīgās nedienas. Ilzes Skrastiņas grāmatas lasījums. Režisors Edmunds Freibergs. 4. daļa „Elzas smieklīgās nedienas". Lasa Ieva Aniņa.

Andras Manfeldes jaunais dzejas krājums “Dilstošais medus mēness” nupat novērtēts ar žurnāla “Domuzīme” balvu. Dzejniece un rakstniece strādā pie jauna daļēji biogrāfiska romāna “Kosmonauta iela”, kas būšot prelūdija 2005. gadā iznākušajam romānam “Adata” un savā ziņā turpinājums pirms diviem gadiem iznākušajai “Poēmai ar mammu”.

Apzinoties, ka teātris gaistoša māksla, kura zūd līdz ar cilvēkiem, kas to rada un bauda, aktieris Kaspars Pūce nolemj, ka ir jāuzraksta stāsts par savu tēvu – teātra un kino režisotu Voldemāru Pūci. Grāmatas baltās lapas veido stāsti par dzīvi Latvjiā, pelēkās – par dzīvi izsūtījumā Vorkutā. Lasītāji paši var izvēlēties, vai lasīt visu pēc kārtas, vai izvēlēties, piemēram, tikai baltās.

Jau vairākus desmitus gadu mūsu vidū nav leģendārā aktiera Edgara Liepiņa, taču viņa nospēlētās teātra un kino lomas, kā arī paša veidotās neatkārtojamās koncertprogrammas ir palikušas atmiņās daudziem tūkstošiem viņa talanta cienītāju. Tieši šodien - 17. decembrī - aprit 95 gadi kopš mākslinieka dzimšanas un raidījums mūzikā veltīts Edgara Liepiņa atcerei.

Raidījumā runājam par Latvijas delegācijas izcilo sniegumu Parīzes paraolimoiskajās spēlēs. Tur latvieši izcīnīja trīs zelta un vienu sudraba godalgu, bet divi zelti parajātniekam Rihardam Snikum. Lielā intervija ar Snikus pirmo treneri Olgu Šelleri.

Spēlē piedalās: Oskars Kodoliņš, Uldis Siliņš, Matīss Šteinerts un Zintis Varts.
 

Daudzvalodība un mantotā valoda. Par latviešu valodas uzturēšanu diasporā un ģimenes lomu valodas apguvē un lietošanā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājamies ar biedrības “Latviešu valoda diasporas ģimenēs” pārstāvēm.

Atkārtojums. 14. septembrī atzīmējām 165. gadskārtu kopš Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimšanas. Saruna par J.Čaksti ar publicistu Aināru Dimantu.

Raidījums Grāmatai pa pēdām iesoļo 20.gadsimtā un pievēršas latviešu grāmatniecības un preses attīstībai jaunāko laiku vēsturē. Sezonas pirmajā raidījumā pētām, kā rakstīto vārdu latviešu valodā ietekmēja 1905.gada revolūcijas nestās pārmaiņas un laiks līdz Pirmajam pasaules karam.

Jāņa Einfelda romāna "Cūku grāmata" fragmenti Rūdolfa Plēpja izpildījumā. Kompozīcijas autore Ligita Meķe, režisore Antonija Apele. 1996.gada ieraksts.

Raidījums ciemojas pie Dainas Ieviņas un viņas dēla Dāvja Dobeles novada Krimūnās. Daina izaudzinājusi divus dēlus un divus audžubērnus un visiem ir vairāki darbi, bet ģimeni vieno kopējs vaļasprieks - amatniecība.

Henrieta Verhoustinska ir Latvijas Televīzijas raidījuma „Kultūrdeva” vadītaja, vairāku raidījumu redaktore, dokumentālo filmu autore, teātra kritiķe un kultūras žurnāliste. Andrejs Verhoustinskis  ir operators daudzām latviešu dokumentālajām un spēlfilmām, vairākkārt apbalvots ar Nacionālo Kino balvu „Lielais Kristaps”.

Šogad aprit 20 gadi, kopš uz Saulei tuvāko planētu Merkuru devās tā izpētes zonde "Messenger". . Merkurs - kāds tas ir un kāda bijusi šīs planētas pētniecība?

Pasaku tēvam Ansim Lerhim-Puškaitim 165!
Pasaku ZVĒRU VALODA stāsta Guntis Pakalns

Kā tas nākas, ka mēs spējam iemīlēties attēlā, veidot attiecības ar tekstu vai paust emocijas mākslīgajam intelektam? Vai arī nākotnē, piemēram, vientulību mēs kliedēsim ar virtuālo rīku palīdzību?

Rīgā aizvadīts gājiens "Jēzus maršs". Saruna par šī gājiena ideju un nepieciešamību.

Jau vairākus desmitus gadu mūsu vidū nav leģendārā aktiera Edgara Liepiņa, taču viņa nospēlētās teātra un kino lomas, kā arī paša veidotās neatkārtojamās koncertprogrammas ir palikušas atmiņās daudziem tūkstošiem viņa talanta cienītāju. Tieši šodien - 17. decembrī - aprit 95 gadi kopš mākslinieka dzimšanas un raidījums mūzikā veltīts Edgara Liepiņa atcerei.

Andras Manfeldes jaunais dzejas krājums “Dilstošais medus mēness” nupat novērtēts ar žurnāla “Domuzīme” balvu. Dzejniece un rakstniece strādā pie jauna daļēji biogrāfiska romāna “Kosmonauta iela”, kas būšot prelūdija 2005. gadā iznākušajam romānam “Adata” un savā ziņā turpinājums pirms diviem gadiem iznākušajai “Poēmai ar mammu”.

Apzinoties, ka teātris gaistoša māksla, kura zūd līdz ar cilvēkiem, kas to rada un bauda, aktieris Kaspars Pūce nolemj, ka ir jāuzraksta stāsts par savu tēvu – teātra un kino režisotu Voldemāru Pūci. Grāmatas baltās lapas veido stāsti par dzīvi Latvjiā, pelēkās – par dzīvi izsūtījumā Vorkutā. Lasītāji paši var izvēlēties, vai lasīt visu pēc kārtas, vai izvēlēties, piemēram, tikai baltās.

Henrieta Verhoustinska ir Latvijas Televīzijas raidījuma „Kultūrdeva” vadītaja, vairāku raidījumu redaktore, dokumentālo filmu autore, teātra kritiķe un kultūras žurnāliste. Andrejs Verhoustinskis  ir operators daudzām latviešu dokumentālajām un spēlfilmām, vairākkārt apbalvots ar Nacionālo Kino balvu „Lielais Kristaps”.

Vai par visu vispār var tikt skaidrībā? Ar Ullu centīsimies saprast, kāpēc daudz kas ir tik ļoti sarežģīts. Lasīsim Lilijas Berzinskas grāmatu Kā Mizgrauzis atrada mīlestību (Dienas Grāmata) un Edvarda van de Vendela un Anuša Elmena Mišku, kas stāsta par afgāņu bēgļu ģimeni (Liels un mazs).