Dienvidkurzemē paplašina atkritumu šķirošanas iespējas. Jauns savākšanas laukums Priekulē.

Saeimā sākusi darbu saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Labklābības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) programmā Labrīt norādīja, ka arī pārējās nozares izjutīs, ka galvenā prioritāte ir aizsardzība. Tiesa, arī labklājības celšana neesot aizmirsta pavisam, taču tas tiek darīts uz iekšējās pārdales rēķina, tāpat ministrija iesniegusi priekšlikumus un neatmet cerību, ka Saeima tos atbalstīs par spīti noteiktajai prioritātei.

Pasažieru pārvadājumi uz Krieviju un Baltkrieviju joprojām turpinās. Cilvēki no Rīgas Starptautiskās autoostas var aizbraukt gan uz Maskavu un Sanktpēterburgu Krievijā, gan Minsku Baltkrievijā. Autotransporta direkcijā norāda – par šo jautājumu daudz šķēpu lauzti, bet politiķiem jālemj, aizliegt šos pārvadājumus vai tomēr ne.

Drūpošā Daugavgrīvas cietokšņa liktenis joprojām nav skaidrs; gala risinājumu Kultūras ministrija valdībā plāno iesniegt pusgada laikā.

Izstāde "Pagājusī nākotne" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma no 18. oktobra, un būs pirmā izcilajam dizaineram Jānim Krievam veltītā retrospekcija.

Hroniskas sāpēs nav tikai kādas slimības simptoms. Tā var būt arī patstāvīga diagnoze. Tās nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu. Par hronisku sāpju ārstēšanu saruna raidījumā.

Šī gada Nobela prēmija fizikā atnesusi lielu pārsteigumu - tradicionālo fizikas atklājumu vietā laurus plūs mašīnmācīšanās un neironu tīklu pētījumi. Ko šāds pavērsiens nozīmē matemātiķiem un datoriķiem? Kā mašīnas ir iemācītas mācīties un kā šie atklājumi ir mainījuši mūsu ikdienas dzīvi?

Lielās mūzikas balvas laureāte dziedātāja Katrīna Paula Felsberga Kultūras rondo stāsta par gaidāmo “Rudens kamermūzikas festivāla” vokālās mūzikas koncertu un turpmākajam iecerēm.

Depopulācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās nav tikai Latvijas problēma, turklāt līdzīgi kā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, visvairāk to izjūt tieši no galvaspilsētas attālākajos reģionos. Kādi risinājumi situācijas uzlabošanai?

Uzturēšanās atļaujas Latvijā ir saņēmuši 130 tūkstoši cilvēku, nelielajai Latvijai tas nav maz. Kāda ir mūsu valsts politika, ja runājam par cittautiešu iebraukšanu, uzturēšanās atļauju piešķiršanu un integrāciju?

Vasarā Tiesībsarga birojs veica aptauju par mācību stundu sākuma laiku skolās. Kaut arī vairums vecāku uzskata, ka esošā situācija atbilst viņu ģimenes interesēm, tomēr teju ceturtā daļa, ka mācības skolā sākas pārāk agri, īpaši tā dēvētās "0. stundas". Vai kaut kas šajā ziņā būtu jāmaina?  

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Ķīnas un Eiropas Savienības attiecības turpina saasināties, it sevišķi tirdzniecības jomā. Reģiona līderu tikšanās Turkmenistānā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parlamentu iepazīstina ar jaunu stratēģiju kara izbeigšanai Ukrainā.

Rīgas domē lemj par Barklaja de Tolli un citu pieminekļu demontāžu.

Ministru prezidente Evika Siliņa Briselē tikusies ar jauno NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti.

Basketbola treneri Steļmahu par seksuāliem noziegumiem soda ar 400 stundu sabiedrisko darbu.

Depopulācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās nav tikai Latvijas problēma, turklāt līdzīgi kā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, visvairāk to izjūt tieši no galvaspilsētas attālākajos reģionos. Kādi risinājumi situācijas uzlabošanai?

Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par elektrodrošību un veicinātu drošu uzvedību ikdienā, AS "Sadales tīkls" šogad 3. klašu skolēnus aicināja piedalīties tiešsaistes "Elektrodrošības maratonā", savukārt pusaudžus un jauniešus – kopā ar viedokļu līderiem smelties zināšanas informatīvi izklaidējošā spēļu šovā "Elektrošoks".

Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par elektrodrošību un veicinātu drošu uzvedību ikdienā, AS "Sadales tīkls" šogad 3. klašu skolēnus aicināja piedalīties tiešsaistes "Elektrodrošības maratonā", savukārt pusaudžus un jauniešus – kopā ar viedokļu līderiem smelties zināšanas informatīvi izklaidējošā spēļu šovā "Elektrošoks".

Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par elektrodrošību un veicinātu drošu uzvedību ikdienā, AS "Sadales tīkls" šogad 3. klašu skolēnus aicināja piedalīties tiešsaistes "Elektrodrošības maratonā", savukārt pusaudžus un jauniešus – kopā ar viedokļu līderiem smelties zināšanas informatīvi izklaidējošā spēļu šovā "Elektrošoks".

Saruna ar filozofi Maiju Kūli par valsts aizsardzību un ideoloģisko vakuumu, patiesības inflāciju, valsts ideju un vērtībām, kā arī to saistību ar gatavību aizstāvēt savu valsti.

Vislielākais prieks ir, kad esam uz viena viļņa. Tā, rakstot savai draudzenei, mūsu viešņa veido komandu un dara lielas lietas. Ilgtspējas eksperte,  AS "CleanR Grupa" valdes locekle Agita Baltbārde.

 

Hroniskas sāpēs nav tikai kādas slimības simptoms. Tā var būt arī patstāvīga diagnoze. Tās nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu. Par hronisku sāpju ārstēšanu saruna raidījumā.

Rūķītis Čipijs satiek vardi. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Uzturēšanās atļaujas Latvijā ir saņēmuši 130 tūkstoši cilvēku, nelielajai Latvijai tas nav maz. Kāda ir mūsu valsts politika, ja runājam par cittautiešu iebraukšanu, uzturēšanās atļauju piešķiršanu un integrāciju?

Pirmatskaņojums. Atzīmējot latgaliešu un latviešu kultūras un garīgā darbinieka, valstsvīra un literāta Franča Trasuna 160. jubileju, Latvijas Radio Latgales studija sagatavojusi literāru uzvedumu "Francis".

Depopulācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās nav tikai Latvijas problēma, turklāt līdzīgi kā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, visvairāk to izjūt tieši no galvaspilsētas attālākajos reģionos. Kādi risinājumi situācijas uzlabošanai?

Lielās mūzikas balvas laureāte dziedātāja Katrīna Paula Felsberga Kultūras rondo stāsta par gaidāmo “Rudens kamermūzikas festivāla” vokālās mūzikas koncertu un turpmākajam iecerēm.

Lietuvā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Ķīnas un Eiropas Savienības attiecības turpina saasināties, it sevišķi tirdzniecības jomā. Reģiona līderu tikšanās Turkmenistānā.

Vasarā Tiesībsarga birojs veica aptauju par mācību stundu sākuma laiku skolās. Kaut arī vairums vecāku uzskata, ka esošā situācija atbilst viņu ģimenes interesēm, tomēr teju ceturtā daļa, ka mācības skolā sākas pārāk agri, īpaši tā dēvētās "0. stundas". Vai kaut kas šajā ziņā būtu jāmaina?  

Šī gada Nobela prēmija fizikā atnesusi lielu pārsteigumu - tradicionālo fizikas atklājumu vietā laurus plūs mašīnmācīšanās un neironu tīklu pētījumi. Ko šāds pavērsiens nozīmē matemātiķiem un datoriķiem? Kā mašīnas ir iemācītas mācīties un kā šie atklājumi ir mainījuši mūsu ikdienas dzīvi?