Atskats ziņu aktualitātēs un vēstures notikumos.

Zinātnieki pēta lauksaimniecībā izmantojamo augu radiniekus savvaļā. Tie ir tādi augi kā āboliņš, timotiņš, baltogu mellenes vai ķimenes. Patlaban projektā izveidots meklējamo augu saraksts. Savukārt ilgtermiņā cer izveidot daudzveidīgu šo augu atradņu tīklu.
*
Šonedēļ Modes muzejā atklāja jaunu izstādi "Auksti", veltītu vēsās sezonas apģērbam. Tā tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu un aptver laikposmu no 18. gadsimta līdz mūsdienām.

Ik gadu ar organizācijas Ziedot.lv starpniecību tiek saziedoti vairāki miljoni eiro, kas sniedz iespēju cilvēkiem atrisināt citādi neatrisināmas problēmas, piemēram, izārstēt slimības vai pat izdzīvot. Tomēr ne visi stāsti beidzas laimīgi, un tad rodas jautājums, ko iesākt ar saziedoto?

Suminot 70 gadu jubilejā Latgales fotomākslinieku un sabiedrisko darbinieku Igoru Pliču, Preiļu Galvenajā bibliotēkā atklāta viņa grāmatu un fotogrāfiju izstāde "Divatā ar gaismu".
*
"Latvija tagad mūsu ir mūsu otrās mājas un Latvijas svētki ir arī mūsu svētki," tā atzīst tie ukraiņi, kuri mājvietu un darbu ir atraduši Gulbenes novada Rankā. Sagaidot Latvijas gadadienu, Rankas pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma centrā te dzīvojošie ukraiņi un vietējie iedzīvotāji tikās kopīgā pasākumā, lai tuvāk iepazītu cits citu.

Kandavas novadpētniecības muzejs glabā pusaugu zēna vēstules, ko viņš laika posmā no 1938.-1940. gadam raksta savam draugam. Puišus vieno interese par aviāciju un militāro tehniku, bet līdzās detalizētiem lidmašīnu aprakstiem vēstulēs atklājas 13-14 gadus vecā Gunarda Hāna pārdomas par Otro pasaules karu un padomju armijas ienākšanu Latvijā.

Vai mēs ieejam grāmatā kā mežā? Par to domājam ar Kati. Lasām Sauļus Žuka grāmatu "Divi brāļi. Piedzīvojums mežā" (Zvaigzne ABC) un Krišjāņa Zeļģa debijas grāmatu bērnu literatūrā - dzejoļu krājumu "Patīk!" (Liels un mazs).

Latviešu valodas aģentūras skolēnu radošo darbu konkursa „Kas ir tavs varonis šodien?” uzvarētāju labāko darbu fragmenti. 3. raidījums. Skolēnu darbus lasa Katrīna Griga un Jānis Āmanis. Skan Raimonda Tiguļa mūzika. Raidījumu ierakstīja un muzikāli noformēja Valdis Zilveris. Režisors Valdis Lūriņš.

Franču rakstnieka un publicista Nikolā Ozano nesen latviski iznākušās grāmatas „Biblihigiense jeb Kādas grāmatas noslēpums” galvenā varone ir 1941. gadā izdotā „Latviski – franciska vārdnīca”. Kas tajā laikā notika Latvijā? Kad deva atļauju iespiešanai? Kas bija vārdnīcas autori? Uzziņu literatūra pārtop aizraujošā detektīvā.

Svena Kuzmina grāmata "Brīvībene" ieved gan jaunās tūkstošgades "nultajos gados" Vecrīgā un Ropažu ielā, gan vēstures modelī ar vecvectēvu portretiem un vectanšu noslēpumiem. Svens Kuzmins zīmē arī tūkstošgades sākuma Rīgu un tās dīvainos iemītniekus, kuri, protams, grib taisīt revolūciju, tikai nezina, par ko īsti tagad.

Grūti noticēt, bet pagājuši jau četrdesmit gadi, kopš radās šodien leģendārā grupa "Odis". Praktiski no pašā sākuma, kad daudzas mūsu grupas tolaik centās savā mūzikā iepīt kaut ko drīzāk latviešu mentalitātei atbilstošu, "Odis" dziesmas bija radītas soulmūzikas un fanka tradīcijās.

Raidījumā Piespēle valsts svētku noskaņās saruna ar fizikas skolotāju Matīsu Vecvagari. Viņš ir arī Latvijas rekordists 24 stundu skrējienā, nesen sacensībās Francijā laboja 40 gadus seno rekordu.

Spēlē piedalās: Jānis Strods, Juris Droiskis, Valters Meisters un Edgars Apse.

Daļa no Latvijā tagad labi zināmām pilsoniskām iniciatīvām ir pie mums nonākušas pateicoties diasporai, kas savulaik aktīvi rosījās, lai Latvija atgūtu neatkarību, bet tagad šī pieredze palīdz mums pašiem uzlabot dzīvi Latvijā. Kā dažādas ieceres transformējušās un kā rūpes par Latvijas drošību un ekonomisko izaugsmi turpinās mūsdienās?

1924. gada novembra sākums ir laiks, kad pirmo reizi tā brīža neatkarīgajā Latvijā iznāk žurnāls „Atpūta” – žurnāls, kam ir īpaša vieta visā Latvijas preses vēsturē. Par „Atpūtu”, kāda tā bija un kāpēc tā ir īpaša, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieci Inetu Lipšu. 

Izdzīvošana, pielāgošanās - vārdi, kas raksturo grāmatniecības, tās darbinieku un autoru situāciju Otrā pasaules kara gados. Par grāmatniecību laikā, kad viena okupācijas vara nomaina otru, stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām.

Piedāvājam noklausīties literāri muzikālu kompozīciju "Uzvelciet baltu kreklu".

Ieva un Jānis Sprižas no Mārupes novada šogad kļuva par laureātiem konkursā "Sējējs", nominācijā "Bioloģiskā lauku saimniecība". Viņi 54 hektāros audzē upenes, avenes, sausseržus, jāņogas un ērkšķogas. Saimnieki ogas vāc tikai ar kombainu un ap 20% no izaudzētā pārstrādā un ražo veselīgus našķus.

Dailes teātra mākslinieciskais direktors, filmu, teātra un operas režisors, Latgales kultūrtelpas aktīvists un vienkārši cilvēks ar viedokli – Viesturs Kairišs. Saruna par latgalisko un latvisko, par vērienu un plašu skatienu. Par brīvību un mūsu atbildību tajā.

Nevienam no mums nav atmiņu no laika, kad apguvām pirmos vārdus savā dzimtajā valodā, toties lieliski zinām, cik izaicinoši ir apgūt svešvalodas jau lielākā vecumā. Kādas attiecības mūsu smadzenēs veidojas starp dzimto valodu un katru nākamo apgūto?

Radio 100-gadi ieskandinot!
Viestura Ķerus grāmatas KORRAS PASAULES 22. nodaļu LIETUS ATNES MALTĪTI lasa Arta Skuja
16. vakars

Vai muzejs un mākslas darbu izstāde var būt terapeitiski? Ja jā, tad kā to izmantot, lai uzlabotu psihoemocionālo stāvokli, mazinātu spriedzi un ļautu sev atgūties?

Latvijas valsts svētku priekšvakarā raidījumā runājam par apbalvojumiem, par ordeņiem un cenšamies noskaidrot, kas Svētajos Rakstos ir sacīts par apbalvojumiem, ja vispār kaut kas ir satīts, un arī par atalgojumu vai atlīdzību. 

Grūti noticēt, bet pagājuši jau četrdesmit gadi, kopš radās šodien leģendārā grupa "Odis". Praktiski no pašā sākuma, kad daudzas mūsu grupas tolaik centās savā mūzikā iepīt kaut ko drīzāk latviešu mentalitātei atbilstošu, "Odis" dziesmas bija radītas soulmūzikas un fanka tradīcijās.

Franču rakstnieka un publicista Nikolā Ozano nesen latviski iznākušās grāmatas „Biblihigiense jeb Kādas grāmatas noslēpums” galvenā varone ir 1941. gadā izdotā „Latviski – franciska vārdnīca”. Kas tajā laikā notika Latvijā? Kad deva atļauju iespiešanai? Kas bija vārdnīcas autori? Uzziņu literatūra pārtop aizraujošā detektīvā.

Svena Kuzmina grāmata "Brīvībene" ieved gan jaunās tūkstošgades "nultajos gados" Vecrīgā un Ropažu ielā, gan vēstures modelī ar vecvectēvu portretiem un vectanšu noslēpumiem. Svens Kuzmins zīmē arī tūkstošgades sākuma Rīgu un tās dīvainos iemītniekus, kuri, protams, grib taisīt revolūciju, tikai nezina, par ko īsti tagad.

Spēlē piedalās: Jānis Strods, Juris Droiskis, Valters Meisters un Edgars Apse.

Dailes teātra mākslinieciskais direktors, filmu, teātra un operas režisors, Latgales kultūrtelpas aktīvists un vienkārši cilvēks ar viedokli – Viesturs Kairišs. Saruna par latgalisko un latvisko, par vērienu un plašu skatienu. Par brīvību un mūsu atbildību tajā.

Vai mēs ieejam grāmatā kā mežā? Par to domājam ar Kati. Lasām Sauļus Žuka grāmatu "Divi brāļi. Piedzīvojums mežā" (Zvaigzne ABC) un Krišjāņa Zeļģa debijas grāmatu bērnu literatūrā - dzejoļu krājumu "Patīk!" (Liels un mazs).