Atskats ziņu tematos un šī datuma vēstures notikumos

Lai ātrāk un lētāk pircējiem nogādātu zemnieku saražotos produktus, uzņēmēji attīsta pakomātu tīklu tieši pārtikai.
*
Finanšu pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir Latvijas Bankas prioritāte. Viens no ierosinājumiem ir banku filiāļu atgriešana mazpilsētās.

Ierakstu sērijā "Malduguns" pētām, pa kādiem ceļiem mūs sasniedz dezinformācija. Šoreiz par slavenību lomu dezinformācijas izplatīšanā.

Daudzi Latvijas muzeji pēdējos gados meklē dažādus ceļus un veidus, kā par savu muzeju īpaši ieinteresēt bērnus. Tikko ar savu piedāvājumu klajā nācis Jāņa Akuratera muzejs, kas radījis audiogidu bērniem, kurā ar muzeja vērtībām mazos apmeklētājus iepazīstina divi darbīgi, atraktīvi un mazliet arī uz blēņām kāri mājdzīvnieki - suns Arguss un kaķis Ķipars.
*
Liepājā norisinās ikgadējās NATO militāro ūdenslīdēju mācības. Baltijas jūras atbrīvošana no vēsturiskajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem joprojām ir aktuāla, un no kara laika atstātā mantojuma būs jāturpina atbrīvoties vēl vairākas desmitgades.

Sagaidot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadi, paviesosimies muzeja krājuma telpās. Tur aplūkosim sudraba saktas, ar kādām agrāk rotājās turīgas zemnieces, klausīsimies svilpauniekus un uzzināsim, ar ko lāde no tīnes atšķiras un ko glabāja vācelē un ko - cibiņā.

Kad notrīs mūsu sirdis? Un kad mēs tā sakām? Par to domājam ar Evī, kad lasām Jutas Nimfiusas "Kaušļa sirds" un Kiranas Milvudas Hārgreivas grāmatu "Džūlija un haizivs".

Dzintara Tilaka romāna “Šausmiņa” uzvedums sešās daļās. „Skolas vecuma romāns” – tā šo grāmatu ir nodēvējis tās autors  Dzintars Tilaks, cerot, ka jaunajiem lasītājiem tā būs ne tikai laba lasāmviela, bet arī iemesls padomāt un “neķert kreņķi”, paraugoties uz sevi no malas. 1. daļa.

Antropoloģijas doktore un mutvārdu vēstures pētniece Vieda Skultāne grāmatā "Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur" uzrakstījusi savas dzimtas stāstu.

Romi, čigāni, čīčas, mellenes, vārnas... visus šos vārdus garstāstā „Vārna” lieto Laura Vinogradova. Cik viegli vai sarežģīti ir runāt ar čigāniem, cik tuvu viņi sev pielaiž? Vai viņi ir latviešu čigāni? Kas nepiedien čigānietēm? "Vārnā” autore uzdod jautājumus ne tikai par čigāniem, bet arī par bērnunama traumām. 

Ivaram Mazuram - 95 !!!
„Ir pienācis laiks džezam - šī frāze vairāku paaudžu klausītājiem bija kļuvusi tikpat leģendāra, kā tās autors - Ivars Mazurs - mūziķis, aranžētājs, orķestru vadītājs un radio balss, kurš Latvijā džeza mūzikas popularizēšanā sarežģītajā laikā pēc otrā pasaules kara paveicis vairāk, kā jebkurš cits. Viņa dzīve novērtēta gan ar Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu par mūža ieguldījumu radio, Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu un triju zvaigžņu ordeni. Šīgada otrajā martā apritēja 95 gadi kopš Ivara Mazura dzimšanas.
Šīsdienas raidījums veltīts mūziķa atcerei.

Piespēle olimpisko spēļu norises laikā skan no Latvijas Radio studijas un Parīzes. Raidījumā arī pārsvarā pievēršamies olimpiskajām spēlēm. Saruna ar peldētāju Daniilu Bobrovu, kurš jau gadu Franciju sauc par savām mājām. Viņš startēs 2. augustā.

Spēlē piedalās: Arnis Buka, Kārlis Liepiņš, Vilnis Šļkipars un Kristaps Matisons.

Muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” šobrīd var ceļot laikā, jo tur aplūkojama izstāde izstāde “Līdz pasaules malai un atpakaļ. Muzeja priekšmetu stāsti par latviešu diasporas veidošanos”. Izstāde kā ceļojums ved caur dažādiem vēstures pagriezieniem, kas savulaik ir aizveduši latviešus tālu prom no dzimtenes.

1969. gada 13. aprīlī Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa apmēram 20 gadus jauns cilvēks atritina plakātu krievu valodā, uz kurā ir rakstīts "Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju". Viņš ar degvielu piesūcinātā apģērbā, uzrauj sērkociņu un aizdedzinās. Tas ir Rīgā dzimušais un līdz tam arī Rīgā dzīvojošais ebreju students Iļja Ripss. Par viņu un viņa īstenoto protesta akciju saruna ar Žaņa Lipkes memoriāla direktori Lolitu Tomsoni.

Šodien, 28. jūlijā, beidzot esam sagaidījuši Latvijas labākās tenisistes Jeļenas, jeb kā viņa pati sevi sauc, Aļonas Ostapenko spēli olimpiskā tenisa turnīra pirmajā kārtā pret kolumbieti Kamilu Osorio. Par tenisu sarunājamies ar bijušo tenisistu, kurš pārstāvējis Latviju arī Deivisa kausā, spējis iekļūt ATP rangā, kļuvis par Latvijas čempionu, tagad - tenisa treneri Rihardu Emuliņu.

Šodien, 28.jūlijā, latviešu disidentei un PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniecei Lidijai Lasmanei-Doroņinai apritēs 99 gadi. Sveicam viņu! Piedāvājam noklausīties pirmatskaņojumu Radioteātrī - Ingas Ābeles grāmatas "Lidijas ziediņi" fragmentu lasījumu. 2. daļa.

Jelgavas novada Cenu pagastā atrodas trešā lielākā zirgkopības saimniecība Latvijā.Tiekamies ar SIA "Princis" izveidotāju Guntu Bangu, viņas meitu Līgu Pētersoni un mazmeitu Madaru - vienas ģimenes trīs paaudžu zirgkopēm, kas Zemgalē audzē 82 zirgus un 10 ponijus, izveidojušas jātnieku skolu un ar saviem zirgiem piedalās jāšanas sacensībās.

Sporta domātājs no Pļaviņām, tā īsos vārdos varētu raksturot šī vakara viesi Monopolā. Pedantisks pret savu darbu ikdienā, ar spēju realizēt bērnības sapņus dzīvē – sporta žurnālists Raimonds Gekišs.

Katru gadu Latvijā ienāk pa pārītim jaunu invazīvu sugu. Dažkārt tās ir neuzkrītošas, citkārt - ļoti traucējošas. Spānijas kailgliemeža "sērga" jau izsaukusi iedzīvotāju sašutumu un parastu vākšanu portālā manabalss.lv. Kas nosaka, ka kāda jaunienākusī suga sāks traucēt vietējām un kā tās "izķert"?

Nodancotās kurpes. Pasaku stāsta Aija Uzulēna

Kā atrast jēgu dzīvei un kā neļauties postošām domām, kas atņem spēku un motivāciju? Vai mazās lietas un norises, kas šķiet tik ikdienišķas, arī var dot jēgas un piepildītības izjūtu?

Raidījums šoreiz veltīts ceļam kā iespējai, ko ejot fiziski, tu vienlaikus piedzīvo garīgas pārmaiņas un, iespējams, var tuvoties gan pats sev, gan arī Dievam. Raidījuma viesi ir Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone un Ogres un Salaspils katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs.

Ivaram Mazuram - 95 !!!
„Ir pienācis laiks džezam - šī frāze vairāku paaudžu klausītājiem bija kļuvusi tikpat leģendāra, kā tās autors - Ivars Mazurs - mūziķis, aranžētājs, orķestru vadītājs un radio balss, kurš Latvijā džeza mūzikas popularizēšanā sarežģītajā laikā pēc otrā pasaules kara paveicis vairāk, kā jebkurš cits. Viņa dzīve novērtēta gan ar Nacionālās radio un televīzijas padomes balvu par mūža ieguldījumu radio, Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu un triju zvaigžņu ordeni. Šīgada otrajā martā apritēja 95 gadi kopš Ivara Mazura dzimšanas.
Šīsdienas raidījums veltīts mūziķa atcerei.

Antropoloģijas doktore un mutvārdu vēstures pētniece Vieda Skultāne grāmatā "Kad toreiz ir tagad un šeit ir tur" uzrakstījusi savas dzimtas stāstu.

Romi, čigāni, čīčas, mellenes, vārnas... visus šos vārdus garstāstā „Vārna” lieto Laura Vinogradova. Cik viegli vai sarežģīti ir runāt ar čigāniem, cik tuvu viņi sev pielaiž? Vai viņi ir latviešu čigāni? Kas nepiedien čigānietēm? "Vārnā” autore uzdod jautājumus ne tikai par čigāniem, bet arī par bērnunama traumām. 

Spēlē piedalās: Arnis Buka, Kārlis Liepiņš, Vilnis Šļkipars un Kristaps Matisons.

Sporta domātājs no Pļaviņām, tā īsos vārdos varētu raksturot šī vakara viesi Monopolā. Pedantisks pret savu darbu ikdienā, ar spēju realizēt bērnības sapņus dzīvē – sporta žurnālists Raimonds Gekišs.

Kad notrīs mūsu sirdis? Un kad mēs tā sakām? Par to domājam ar Evī, kad lasām Jutas Nimfiusas "Kaušļa sirds" un Kiranas Milvudas Hārgreivas grāmatu "Džūlija un haizivs".