Vildogas upē pārbūvēs divas zivīm nepārvaramas caurtekas.

Augstais bezdarbs Latgalē – vai iespēja uzņēmējdarbības attīstībai?

Par ieroča – kalašņikova simbola izmantošanu uzsāk administratīvo procesu.

Dantes krūšutēls, muižas kalpotāja izdotā literatūra un "ceļojošās grāmatas" no Vidrižu muižas bibliotēkas.
Pieminot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas desmito gadadienu, viesosimies Gaismas pils "Retumu pasaulē".

Varbūt kādi stāsti nemaz nav jāstāsta un jāraksta grāmatās? Par to domājam ar Noru. Runājam par Luīzes Pastores daļēji autobiogrāfisko grāmatu "Šis ir mans seriāls" (Aminori) un somu rakstnieces Annas Elinas Isoaru stāstu "Tonakt sākās ziema" (Liels un mazs).

Žaka Frīnsa stāsta "Skolotājs Jāps var visu" radiolasījums. Radošā komanda: režisors Juris Rijnieks, kompozīcijas autore Laima Matuzāle, komponists, skaņu režisors Ungars Savickis. Lomās Dita Lūriņa-Egliena, Rūdolfs Plēpis un Edgars Lipors. 2011. gada ieraksts. 1. daļa. 

Liepājniece, dzejniece un arhitekte Gunta Šnipke savā jaunākajā krājumā “Kā” virknē īpašības vārdus, lai pierakstītu un tuvplānā pamanītu šo laiku. Dzejoļi ir kā dienasgrāmatas ieraksti, kas vienlaikus tver mūsu kopīgi izdzīvotas atmiņas, taču izvērš uz āru arī autores pašas redzējumu.

Neparastu skatu uz Vidzemes vācbaltisko ainavu atklāj Latvijā dzīvojošs brits, kurš labi runā latviski, bet raksta angliski. Koki un stārķi viņa romānā kļūst par simboliem. Lasām Mika Koljera "Stārku".

Jāņa Groduma vieta latviešu rokmūzikas vēsturē nav apstrīdama – ne ar ko nesajaucamā balss un lieliskās rokziņģes, kuras viņš sacerējis ne pārāk daudz, bet tieši tik, lai gandarīts varētu justies vispirms pats.

Spēlē piedalās: Kārlis Liepiņš, Vilnis Šķipars, Alberts Auziņš un Ieva Vasiļevska.

Tā jau ir raidījuma tradīcija, ka, mainoties vēstniekiem, izvaicājam jauno vēstnieku par diasporas poltiku un sadarbību ar aktīvo diasporu. Šoreiz par galvenajiem virzieniem disporas politikā - par veiksmīgāku sazobi starp valsti un diasporu iztaujājam diasporas vēstnieci Zandu Grauzi.

Šī gada 7. oktobra notikumu sakarā Izraēlā tika minēts arī fakts, ka "Hamās" teroristiskais uzbrukums, iespējams, bija saskaņots ar 50. gadadienu, kopš sākās tā dēvētais "salīdzināšanas dienas karš". Kas ir noticis kopš 1973. gada, analizē muzeja Ebreji Latvijā vadītājs Iļja Ļenskis.

Raidījumā šoreiz sekojam līdzi grāmatizdevēja Jāņa Rozes dzīvesstāstam. Viņš bijis augstsirdīgs cilvēks, kura mūžs noslēdzās traģiski. Runājam par to, kāda bija Jāņa Rozes darbība pirms grāmatu izdošanas, kādu autoru un kādu žanru darbi bija viņa apgāda paspārnē un cik liela nozīme bija grāmatu mākslinieciskajam noformējumam.

"Tūlīt paliks labāk", Ivetas Troalikas romāna fragmentu radioiestudējums. 2. daļa. Režisore Laura Groza. Lomās Katrīna Griga, Klāvs Kristaps Košins, Maija Doveika, Ieva Segliņa. Skaņu režisors Valdis Zilveris. 2022. gada ieraksts.

Ciemojamies pie Līgas Kozakas Limbažu novada Alojas pagasta "Strēlniekos". Līga kopā ar vīru, ukraini Vasiliju, audzē 80 kazu ganāmpulku un izkopj Latvijas vietējo šķirni. Bijušā kartupeļu pagraba vietā tagad izveidota piena māja, kur no kazu piena top dažāda veida sieri ar piedevām, saldējums un citi produkti.

Nielsens Lielsens, Židrūns. Izklausās latviski vai tomēr nē? Pavisam noteikti mūsu saruna gan norit tepat Latvijas Radio raidījumā Monopols, un mūsu viesis zina šo nosaukumu tulkojumu. Mūziķis un franču valodas skolotājs Klāvs Kalnačs.

Sākot no gliemžvāka, kas vienas sugas ietvaros var būt ar atšķirīgu svītrojumu un krāsu, beidzot ar cilvēku, kurš ir dažāds savā veidolā – fenotipi ir tie, kas parāda pasaulei dzīvo būtņu daudzveidību. Kāpēc vienas sugas fenotipi ir tik daudzskaitlīgi un bagātīgi un citām to ir tik maz un kas īsti ir genotipi?

Par zīmuli, kas meklēja draugu. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Latvijā joprojām daļa autovadītāju brauc agresīvi. Kāds tam ir izskaidrojums un ko ar to darīt?

Tiekamies ar sirdsapziņas liecinieci Lidiju Lasmani, kura šovasar Sārnates baptistu baznīcā nosvinēja savu 99. dzimšanas dienu. Daudziem Lidija ir brīnums ar grūto dzīves ceļu, lēģeriem, necilvēciskajiem apstākļiem, kuros nācās pavadīt daudzus dzīves gadus, bet arī ar savu nelokāmo ticīga cilvēka stāju.

Jāņa Groduma vieta latviešu rokmūzikas vēsturē nav apstrīdama – ne ar ko nesajaucamā balss un lieliskās rokziņģes, kuras viņš sacerējis ne pārāk daudz, bet tieši tik, lai gandarīts varētu justies vispirms pats.

Liepājniece, dzejniece un arhitekte Gunta Šnipke savā jaunākajā krājumā “Kā” virknē īpašības vārdus, lai pierakstītu un tuvplānā pamanītu šo laiku. Dzejoļi ir kā dienasgrāmatas ieraksti, kas vienlaikus tver mūsu kopīgi izdzīvotas atmiņas, taču izvērš uz āru arī autores pašas redzējumu.

Neparastu skatu uz Vidzemes vācbaltisko ainavu atklāj Latvijā dzīvojošs brits, kurš labi runā latviski, bet raksta angliski. Koki un stārķi viņa romānā kļūst par simboliem. Lasām Mika Koljera "Stārku".

Nielsens Lielsens, Židrūns. Izklausās latviski vai tomēr nē? Pavisam noteikti mūsu saruna gan norit tepat Latvijas Radio raidījumā Monopols, un mūsu viesis zina šo nosaukumu tulkojumu. Mūziķis un franču valodas skolotājs Klāvs Kalnačs.

Varbūt kādi stāsti nemaz nav jāstāsta un jāraksta grāmatās? Par to domājam ar Noru. Runājam par Luīzes Pastores daļēji autobiogrāfisko grāmatu "Šis ir mans seriāls" (Aminori) un somu rakstnieces Annas Elinas Isoaru stāstu "Tonakt sākās ziema" (Liels un mazs).