Atkārtojums. Konkursa "Sējējs" nominācijā "Gada veiksmīgākā kopdarbība" pērn par laureātiem kļuva kooperatīvs "Bio Berries Latvia". To pirms 5 gadiem izveidoja 12 bioloģiskās saimniecības, kas nodarbojas ar upeņu audzēšanu. Tagad kooperatīvā darbojas jau 42 biedri un ar "Sējēja" balvu un diplomu fotogrāfijā redzams kooperatīvas vadītājs Gundars Kārkliņš un 2 biedri - Valdis Noriņš un Raivis Mickēvičs. Gundars Kārkliņš pēc profesijas ir jurists, bet tagad audzē upenes 22 ha platībā Limbažu novada Viļķenes pagastā. Upenes vāc ar kombainu un šajā darbā palīdz sieva Diāna, kas ikdienā strādā Rīgā. Šī sezona upeņu audzētājiem nav bijusi veiksmīga, jo pavasarā nosala upeņu ziedi, bet iegūtā balva ir pamudinājums turpināt upeņu un arī citu ogu audzēšanu.

Vakardienas notikumi.
*
Šī diena vēsturē. 7 .decembrī 43. gadā pirms mūsu ēras Romas tābrīža diktatora Marka Antonija pilnvaroti slepkavas nogalināja vienu no visu laiku izcilākajiem romiešiem – filozofu, oratoru un valstsvīru Marku Tulliju Ciceronu.

Pēdējo nedēļu laikā Krievijas ekonomikas aktualitātes dominē daudzu plašsaziņas līdzekļu virsrakstos. Daudz viedokļu ir par to, vai Krievijas ekonomikai, neskatoties uz Rietumu sankcijām, iet labi vai tieši otrādi. Taču vairākas pazīmes liecina, ka sankcijas ir ne tikai efektīvas, bet arī atstās negatīvu ietekmi uz Krievijas attīstības rādītājiem.
*
Pirms gada savu lielo solokoncertu "Homecoming" Latvijas publikai Nacionālajā operā sniedza talantīgais un virtuozais vijolnieks Roberts Balanas. Tā bija kā simboliska "atgriešanās mājās", jo mūziķis jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo Londonā, kur ieguvis augstāko izglītību un izveidojis veiksmīgu karjeru.
Koncertu Latvijā uzņēma ar lielu atsaucību, un kopš tā laika Roberts ir arvien biežāks viesis Latvijā. Šogad viņš kopā ar orķestri uzstājies koncertos Cēsīs un Rundālē, bet decembrī sniegs divus kamerstila koncertus Rīgā, Zundas torņu pašā augšējā stāvā.
Koncertā piedalīsies arī klasiskās ģitāras superzvaigzne no Brazīlijas – Plinio Fernandess.

Aizvadītās nedēļas notikumu apskats.

Ik gadu vairāk nekā 300 cilvēku ar kritiskām un akūtām veselības problēmām vēršas pie Ziedot.lv, lūdzot tūlītēju palīdzību medikamentu iegādei, izmeklējumiem un diagnozes noteikšanai, atbalstu retu un smagu diagnožu ārstēšanā, operācijām un procedūrām gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām. Viena no tām bija arī mūsu kolēģe, raidījumu Krustpunktā un Divas puslodes producente, labdarības maratona “Dod pieci!” vēstnese Evija Unāma. Turpinām uzklausīt viņas pieredzes stāstu.

Eiropas valstu mākslas vēsturnieki veido vizuālas mākslas darbu sarakstu jeb kanonu, lai apkopotu vērtības, ko „nedrīkst nezināt”.

Kas ir laidavas? Šo Sandra Graša un citas klausītāju atsūtītās mīklas min Zvonkus ģimene no Saldus: mamma Ieva, tētis Toms un bērni: Eduards, Aleksandrs un Petra.

Saruna par 2. Latvijas Nacionālo Dzejas slameru čempionātu. Interesējamies par slameru kustību Latvijā. Kas pievelk jaunos talantus piedalīties Nacionālā Dzejas slameru čempionātā? Kā kustība mainījusies pēdējo gadu laikā – kā mainījusies valoda, dzejas ritms, pasniegšanas stils.

Ja runājam par populāro mūziku Nīderlandē, tad vispirms jāmin Džordža Beikera vārds, jo nevienam citam šīs valsts māksliniekam nav izdevies gūt lielākus panākumus starptautiskā mērogā. Suminot mākslinieku 80. jubilejā, raidījums veltīts Džordžam Beikeram un viņa dziesmām.

Ja ir  vismaz viens stabils atbalsta punkts, tu pasauli vari apgriezt otrādi – saka šahiste, bijusī politiķe Dana Reizniece. Kā sāp zaudējumi šahā un kā politikā, par politisko krusttēvu Lembergu un dienestu Zemessardzē un kā pirmoreiz ārzemēs pirka ananāsu – saruna ar Danu Reiznieci Laikmeta krustpunktā.

Ko nozīmē biodeja jeb biodanza, kur un kā radies šis psihoterapeitiski izmantojamais virziens un ko tas var dot?

Konditore Katrīna Bērziņa pirms sešiem gadiem kļuva par mājražotāju un Olaines novada Jaunolaines "Lielbaložos" izveidoja savu ceptuvi, kur gatavo kūkas, pīrāgus un piparkūkas. Konditora prasmes apguvusi, 18 gadus strādājot dažādos Rīgas restorānos un kafejnīcās.

"Mūsu virtuve". Artas Dzīles raidluga. Lomās Marina Janaus, Zigurds Neimanis, Zane Aļļēna, Vita Baļčunaite, Rūdolfs Rumpis, Sāra Anitena. Režisors Juris Jonelis.

Ar literati, vysaidu volūdu i autentisku tekstu meiļuotuoju Inku jeb eistajā vuordā Ingu Mastiņu runojam par juos ceļu iz Latgolu i Latgolys ceļu iz juos sirdi. Par latgalīšu volūdu, vydabolsu, cylvākim ite i dzeivi Latgolys laukūs. Itymā godā Inka suokuse pīsavērst latgalīšu volūdai i latgaliskajim tekstim, beja ari vīna nu Latgolys prozys skaitejumu finalistu ar dorbu “Latgaliski”. 

Kolnasātas muzikālais pielikums

Jānis Šīre ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas eksperts. Viņa vadībā Eiropas Savienības vides un klimata programmas ietvaros tiek īstenots projekts, kurā, lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, apvienojušās 19 organizācijas. Lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām, kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi.

Kritalas, krūmāji pie mežmalas, kāds strautiņš un liela koka dobums - dabiskos mežos katrā stūrī kūsā dzīvība. Vajag pacietību un zināšanas, lai saskatītu, kas apdzīvo šķietami tukšu, klusu mežu. Kāpēc mežam jābūt raibam kā dzeņa vēderam un ko no tā iegūst dzīvnieki mežā?

Radio 100-gadi ieskandinot!
Latviešu tautas pasaku VARDE PAR LĪGAVU stāsta Dace Īvane

Ja ir  vismaz viens stabils atbalsta punkts, tu pasauli vari apgriezt otrādi – saka šahiste, bijusī politiķe Dana Reizniece. Kā sāp zaudējumi šahā un kā politikā, par politisko krusttēvu Lembergu un dienestu Zemessardzē un kā pirmoreiz ārzemēs pirka ananāsu – saruna ar Danu Reiznieci Laikmeta krustpunktā.

Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" radiovariants. 4. daļa.

Ja runājam par populāro mūziku Nīderlandē, tad vispirms jāmin Džordža Beikera vārds, jo nevienam citam šīs valsts māksliniekam nav izdevies gūt lielākus panākumus starptautiskā mērogā. Suminot mākslinieku 80. jubilejā, raidījums veltīts Džordžam Beikeram un viņa dziesmām.

Saruna par 2. Latvijas Nacionālo Dzejas slameru čempionātu. Interesējamies par slameru kustību Latvijā. Kas pievelk jaunos talantus piedalīties Nacionālā Dzejas slameru čempionātā? Kā kustība mainījusies pēdējo gadu laikā – kā mainījusies valoda, dzejas ritms, pasniegšanas stils.

Jānis Šīre ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas eksperts. Viņa vadībā Eiropas Savienības vides un klimata programmas ietvaros tiek īstenots projekts, kurā, lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, apvienojušās 19 organizācijas. Lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām, kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi.

Jānis Šīre - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas eksperts

Kas ir laidavas? Šo Sandra Graša un citas klausītāju atsūtītās mīklas min Zvonkus ģimene no Saldus: mamma Ieva, tētis Toms un bērni: Eduards, Aleksandrs un Petra.

Ar literati, vysaidu volūdu i autentisku tekstu meiļuotuoju Inku jeb eistajā vuordā Ingu Mastiņu runojam par juos ceļu iz Latgolu i Latgolys ceļu iz juos sirdi. Par latgalīšu volūdu, vydabolsu, cylvākim ite i dzeivi Latgolys laukūs. Itymā godā Inka suokuse pīsavērst latgalīšu volūdai i latgaliskajim tekstim, beja ari vīna nu Latgolys prozys skaitejumu finalistu ar dorbu “Latgaliski”.