Pagājušajā nedēļā prezentētais Eiropas Savienības daudzgadu budžets ir izraisījis visnotaļ pretrunīgas reakcijas. Dažiem tas ir par lielu, citiem – par mazu. Vēl kāds nav apmierināts ar ierosinājumu mainīt Eiropas fondu sadales principus, sakot, ka tas vairos neziņu, it sevišķi lauksaimnieku un reģionu iedzīvotāju vidū. Latvijas amatpersonu publiskā reakcija uz piedāvāto septiņu gadu budžetu līdz šim ir bijusi visai atturīga.
*
Šodien atvadāmies no izcilās gleznotājas Aijas Zariņas. Atvadīšanās notiks trijos pēcpusdienā Rīgas krematorijas Lielajā zālē.
Aijas Zariņas atstātās pēdas Latvijas mākslā ir neizdzēšamas, ļoti spilgtas un pamatīgas. Mākslā viņa ienāca pagājušā gadsimta 80.-ajos gados, drosmīgi izaicinot tā laika mākslas kanonus. Bet dumpīga un nepieradināma viņa palika vienmēr, jo viņai bija svarīgi sekot savai pārliecībai nevis citu diktētām tendencēm. Viņu vienmēr vadīja augsti ideāli.
*
Par pateicības kā emocijas nozīmi stāsta kultūras un mākslas portāla "Arterritory.com" direktore un tekstu autore Una Meistere.

Iepriekšējos gadus tikai dažviet Vidzemē, bet šogad jau var teikt, ka viņi ir no Salacgrīvas līdz Veclaicenei, pārņemot arvien plašākas teritorijas. Un runa ir par Spānijas kailgliemežiem, kuriem šī vasara ar lietavām ir it īpaši pateicīga, lai mazinātu to izplatību, Vidzemē cīņā ar tiem iesaistījušās arī vairākas pašvaldības.
*
Kā rīkoties gadījumos, kad brauciens sabiedriskajā transportā izvēršas nepatīkams līdzbraucēju dēļ – vai tie ir iereibuši vai smakojošu apģērbu.

Ukrainā trešdienas, 23. jūlija, vakarā, reaģējot uz šonedēļ lielā steigā pieņemto likumu, kas atceļ pretkorupcijas iestāžu neatkarību, tūkstošiem cilvēku izgāja ielās. Latvijas Radio bija klāt Kijivā, kur pulcējās liels skaits cilvēku.

Laika ziņas.
*
Ekonomikas ziņas.
*
Pagājušajā nedēļā prezentētais Eiropas Savienības daudzgadu budžets ir izraisījis visnotaļ pretrunīgas reakcijas. Dažiem tas ir par lielu, citiem – par mazu. Vēl kāds nav apmierināts ar ierosinājumu mainīt Eiropas fondu sadales principus, sakot, ka tas vairos neziņu, it sevišķi lauksaimnieku un reģionu iedzīvotāju vidū. Latvijas amatpersonu publiskā reakcija uz piedāvāto septiņu gadu budžetu līdz šim ir bijusi visai atturīga.
*
No 2027. gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām tās vairs neattiektos – tā pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komtejas sēdes atzina Ministru prezidente Evika Siliņa no Jaunās vienotības.
Taču uz šo sēdi nebija aicināts neviens arodbiedrību pārstāvis, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šodien preses konferencē informēs par savu viedokli par izdienas pensijām.

Šveice gadu desmitiem ir tikusi uzskatīta par miera ostu Eiropas viducī. Arī pašlaik Šveicei nav tiešu militāru draudu, taču Krievijas karš Ukrainā ir pastiprinājis apdraudējuma sajūtu šajā Alpu zemē. Turklāt tā arvien vairāk saskaras ar nemilitārām kaitnieciskām darbībām, ko īsteno nedraudzīgas valstis.

Šodien, 24. jūlijā, atvadāmies no izcilās gleznotājas Aijas Zariņas. Atvadīšanās notiks trijos pēcpusdienā Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

Valoda atver pasauli. Daudzi cilvēki dzīves laikā iemācās vairākas valodas. Cik viegli vai grūti tas ir, jautājam raidījumā viesiem raidījumā Kā labāk dzīvot.

Lai gan 90% Rīgas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē un 79% uzskata, ka Latvija kopumā ir droša valsts. Tikai 16% jūtas pietiekami sagatavoti krīzes situācijām - šādus datus rāda nesen tapusi aptauja par Baltijas pilsētu iedzīvotāju drošības sajūtu un gatavību ārkartas situācijām.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) līdz 9. novembrim aplūkojama izstāde par muzeja agrīno vēsturi "Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs 1905-1919". Tā veidota kā veltījums 120. gadadienai kopš muzeja galvenās ēkas atvēršanas apmeklētājiem.

Viena no spožākajām vokālajām zvaigznēm uz mūsdienu Nīderlandes un var pat teikt - visas Eiropas džeza skatuves - ir Feja Klāsena. Viņu raksturojot, kāds bija izdomājis šādu salīdzinājumu - "Feja Klāsena dziedot ir tieši tāda, kā Odrija Hepberna kino - eleganta, gracioza un izsmalcināta".

Krustpunktā VIP intervija: Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa.

Vai arodskolās var iegūt labu vidējo izglītību un šo skolu absolventi līdzīgi kā vispārizglītojošo skolu beidzēji var cerēt iestāties augstskolā?

Notikumi 1990. gada otrajā pusē ievadīja pēdējo cēlienu Latvijas ne faktiskas atkarības atjaunošanā. Par situāciju Latvijā un Padomju Savienībā šai laikā saruna ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Jaunākajā laidienā sevis meklējumi debijas pilnmetrāžas spēlfilmās – aplūkojam Signes Birkovas eksperimentālo kino evanģēliju viņas debijas spēlfilmā “Lotus” un komēdiju “Pāvs” par komformistu alkām pēc svaiga gaisa Vīnes ielās.

Valsts drošības dienests no vairākām pašvaldībām jau saņēmis pieprasījumus par speciālo atļauju piešķiršanu pieejai valsts noslēpumam domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem.

Krievijas elitei pietuvinātais Starptautiskās Šaha federācijas prezidents ieradies Latvijā.

Krievija un Ukraina sarunās Stambulā nevienojas par pamieru.

Imantas iedzīvotāju biedrība satraukta par apkaimes zaļās zonas izpostīšanu, sākoties veloceļa Rīga - Babīte - Piņķi būvniecības projektam.

Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanas darbu dēļ līdz šī gada 11. augustam kļuvusi redzama Salaspils viduslaiku pils jeb Neu Kirchholm drupu daļa, kas ikdienā atrodas zem Daugavas ūdens. Šī ir reta iespēja vēstures cienītājiem un citiem interesentiem apskatīt kultūrvēsturisku mantojumu.

Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanas darbu dēļ līdz šī gada 11. augustam kļuvusi redzama Salaspils viduslaiku pils jeb Neu Kirchholm drupu daļa, kas ikdienā atrodas zem Daugavas ūdens. Šī ir reta iespēja vēstures cienītājiem un citiem interesentiem apskatīt kultūrvēsturisku mantojumu.

Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanas darbu dēļ līdz šī gada 11. augustam kļuvusi redzama Salaspils viduslaiku pils jeb Neu Kirchholm drupu daļa, kas ikdienā atrodas zem Daugavas ūdens. Šī ir reta iespēja vēstures cienītājiem un citiem interesentiem apskatīt kultūrvēsturisku mantojumu.

Dziedātājs Džimijs Bafets izpildīja dziesmas, kas atspoguļoja viņa dzīves uztveri - humors, laiska zvilnēšana pludmalē un nekādu domu par strādāšanu, lai nopelnītu dienišķo iztiku. Pats gan ne tikai uzdziedāja jautras dziesmiņas, bet darbojas arī apģērbu un naktsklubu industrijā, rakstīja grāmatas, viņam piederēja arī restorānu tīkls.

Kā uzstādīt arvien augstākus mērķus un saglabāt motivāciju? Saruna ar kalnu taku skrējēju Gvido Kalniņu.

Valoda atver pasauli. Daudzi cilvēki dzīves laikā iemācās vairākas valodas. Cik viegli vai grūti tas ir, jautājam raidījumā viesiem raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sagaidot Latvijas Radio 100 gadu jubileju, Latvijas Radio darbinieki mazākajiem klausītājiem stāsta skaistākos stāstus un pasakas. Turpinām lasīt Viestura Ķerus grāmatu „Korras pasaules. 8.un 9.nodaļu lasa Iveta un Vidvuds Medeņi.

Krustpunktā VIP intervija: Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa.

Teodora Zeltiņa romāna "Antiņš Amerikā meklē līgavu" radio iestudējums. 14. daļa. Galvenajā lomā Rūdolfs Plēpis. Režisors Imants Skrastiņš. 1996. gada ieraksts.

Viena no spožākajām vokālajām zvaigznēm uz mūsdienu Nīderlandes un var pat teikt - visas Eiropas džeza skatuves - ir Feja Klāsena. Viņu raksturojot, kāds bija izdomājis šādu salīdzinājumu - "Feja Klāsena dziedot ir tieši tāda, kā Odrija Hepberna kino - eleganta, gracioza un izsmalcināta".

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) līdz 9. novembrim aplūkojama izstāde par muzeja agrīno vēsturi "Jaunais mākslas templis. Rīgas pilsētas mākslas muzejs 1905-1919". Tā veidota kā veltījums 120. gadadienai kopš muzeja galvenās ēkas atvēršanas apmeklētājiem.

Kā uzstādīt arvien augstākus mērķus un saglabāt motivāciju? Saruna ar kalnu taku skrējēju Gvido Kalniņu.

Vai arodskolās var iegūt labu vidējo izglītību un šo skolu absolventi līdzīgi kā vispārizglītojošo skolu beidzēji var cerēt iestāties augstskolā?

Lai gan 90% Rīgas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē un 79% uzskata, ka Latvija kopumā ir droša valsts. Tikai 16% jūtas pietiekami sagatavoti krīzes situācijām - šādus datus rāda nesen tapusi aptauja par Baltijas pilsētu iedzīvotāju drošības sajūtu un gatavību ārkartas situācijām.