Vakardienas notikumu apskats.
*
Vai zini, kā pirāti skaita dzeju?

Lai iepazīstinātu bērnus un jauniešus ar bišu nozīmi ekosistēmā un popularizētu medus lietošanu ikdienā, līdz mācību gada nogalei un arī jūnija sākumā mācību iestāžu grupām ir iespēja ciemoties pie biškopjiem dravā, tās būs vairāk kā divdesmit biškopības saimniecības, kuras ir gatavas iepazīstināt ar savu darbu.
Viena no vietām, kur varēs iepazīt biškopja darbu ir arī drava Turaidas muzejrezervātā.
*
Šomēnes, kas tradicionāli ir veltīts Dievmātes, svētās Marijas godam ar sev raksturīgajiem maija dziedājumiem baznīcās un pie krucifiksiem, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā tika atjaunots jau labu laiku novārtā pamests un krūmos ieaudzis ceļmalas krucifikss. Pašu vietējo iedzīvotāju rokām tas nu ir sakopts, iesvētīts, atdzimis jaunā veidolā, un pie tā pēc daudziem gadiem atkal notikuši maija dziedājumi.

Šodien, 25. maijā, pasaules hokeja čempionātā spēles par medaļām. Vakar pusfinālā Šveice ar 7:0 uzvarēja Dāniju, bet ASV ar 6:2 uzveica mājinieci Zviedriju.

Arī šogad AS „Sadales tīkls turpinās uzstādīt metāla ligzdu pamatnes, kas paredzētas drošākai stārķu ligzdošanai. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80 % no balto stārķu populācijas Latvijā, taču tie turpina ligzdot arī uz māju jumtiem un skursteņiem. Stārķiem pēdējos gados iepatikusies Kandava, kur putniem ir pieejama barības bāze. Kā uzņēmums „Sadales tīkls un iedzīvotāji Latvijā sadzīvo ar baltajiem stārķiem?
*
Pētnieciskās žunālistikas centra Rebaltica projekta Recheck sagatavotais maldu apskats.
*
Šodien notiks dzīvnieku patversmes labās mājas organizētās labdarības orientēšanās sacensības Robins me˛ā.

Īpaši koncerti ar klausītāju izvēlētām dziesmām Latvijas Radio sāka skanēt pagājušā gadsimta 60. gados Šodien šādas pārraides skan LR3 - "Izvēlas "Klasikas" klausītāji" un Latvijas Radio 2 „Labas apetītes vēlējumu koncerts" un "Lielā vēstuļu balle". Par klausītāju vēlmēm saruna ar Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnālisti Intu Pīrāgu un DJ Aivi no Latvijas Radio 2.

Ar Ulriku runājam par to, ka ikvienam ir nepieciešams draugs, kā arī par to, kāpēc ir jāraksta dienasgrāmata. Lasām Ignes Zarambaites grāmatu "Emīla vēstule" (Zvaigzne ABC) un ilgi gaidīto Jura Zvirgzdiņa un Ingunas Ulas Cepītes "Rasas dienasgrāmatu" (Pētergailis).

Vara Siliņa "Briesmīgo ābeci" lasa Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiermākslas 3. kursa studenti. Režisore Zane Daudziņa. Instrumentālo apskaņojumu veidojis Jēkabs Nīmanis.

Kā sadzīvot ar pagātnes traumām? Karš, genocīds, kad viena ļaužu grupa nacionalitātes, reliģijas vai varas vārdā iznīcina citus, ir dzīva un aktuāla brūce arī mūsdienu pasaulē. Šovasar Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma laikmetīgās dzejas personālizstāde “Pārejošā iznīcība”, kuras autors emets ezells atgriežas pie dzimtas saknēm.

Hesuss Karrasko romānu "Zem klajas debess" tulkotājs Edvīns Raups ieraudzīja jau tūlīt pēc tā iznākšanas. Tas ir autora debijas romāns, kurš Spānijā kļuva par 2013.gada grāmatu, bet autors Hesuss Karrasko tagad tiek dēvēts par vienu no spilgtākajiem un pārsteidzošākajiem spāņu literatūras atklājumiem pēdējos gados.

Kam gan vēl labāk piestāvētu pavasara krāšņā krāsu gamma, ja ne komponistam Marģerim Zariņam ar viņa nekad neizsīkstošo, saulaino optimismu. Viņa paletē bija visas krāsas, izņemot melno. Un Marģeri Zariņu atceramies ne tikai kā komponistu - viņš taču bija divu mūzu kalps. Tikpat nepiespiesti, kā virknēt notis Marģerim Zariņam padevās arī likt kopā vārdus savdabīgi asprātīgajos literārajos darbos.

Spēlē piedalas: Kārlis Eniņš, Edgars Džigurs, Juris Tomiņš un Jānis Ķirpis.

Kā mainās latviešu valodas prasme diasporā un cik bieži sliktās valodas zināšnas kļūst par iemeslu, lai  nebrauktu uz Latviju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kam uzmanību pievērš pētnieki, ar kuriem tiekamies raidījumā.

Laiks pirms 120 gadiem, 1905. gada vasara, mūsu dzimtenei bija iedvesmojošu cerību, bet arī draudīgu priekšnojautu periods. Uzliesmojusi gada sākumā, vērsās plašumā Piektā gada revolūcija. Tā satricināja visu toreizējo Krievijas impēriju, taču Latvijā bija sevišķi spēja un arī nežēlīga.

Sezonas pirmspēdējā raidījuma epizodē aplūkojam pavasara izskaņas kino piedāvājumu, uzmanību vēršot uz atradumiem kinoteātru īpašajās programmās, kino notikumos un Sabiedriskā medija piedāvājumā.

25. maijā aktrisei Ilzei Pukinskai apaļa un nozīmīga jubileja. Sveicam! Lai skan Ērika Hānberga stāsts "Jaunsaimnieka izpalīdze" Gunta Skrastiņa un Ilzes Pukinskas izpildījumā. Režisore Irēna Cērmane, skaņu režisors Andis Ploks.

Ilona Stanga pirms 25 gadiem Dobeles novada Penkules pagastā izveidoja zemnieku saimniecību "Dārzniecība" un divās siltumnīcās audzē puķu stādus, tomātus un gurķus. Biznesu viņa pārņēma no vīratēva, bet Ilonas vīrs Uldis kopā ar brāli un dēlu Zemgalē audzē graudus un rapsi.

Dace Meiere ir tulkotāja ar īpašu valodas dzirdi. Kad Dace bija maza meitene, viņa simulēja slimošanu, lai varētu neiet uz skolu un mājās lasīt grāmatas. Izlasīja visu vecāku grāmatu plauktu no viena gala līdz otram. Viņas pirmais jaunās tulkotājas veikums bija vairāk nekā ambiciozs - Umberto Eko "Rozes vārds".

Lielākā daļa Eiropas ir lauki un tieši lauku attīstībai un revitalizācijai iecerēts liels kongress Rīgā, kurā ar saviem pētījumiem pulcēsies pētnieki no 48 valstīm. Kā klājas lauku teritorijām pasaulē? Vai aizvien novērojama masveida migrācija uz pilsētām? Un, vai dzīve laukos mūsdienās ir trūkuma vai luksusa simbols?

Latviešu tautas pasaku „Gudrais puika lasa aktieris Artūrs Skrastiņš.

Vai var būt tā, ka kaisle pazūd vai tās attiecībās nemaz nav bijis? Kā salagot savas vajadzības attiecībā uz intimitāti?

 

Šīvakara tikšanās reizei esam izvēlējušies tematu, ko varētu noformulēt vienā vārdā - liecība. Ne tā liecība, protams, ko izsniedz skolā par labām vai sliktām atzīmēm, bet gan liecība, ar ko būtu jādalās tiem, kas ir piedzīvojuši Dieva spēku, Dieva brīnumu savā dzīvē, ar to dodot Dievam godu un, iespējams, arī citiem palīdzot nonākt pie ticības.

Kam gan vēl labāk piestāvētu pavasara krāšņā krāsu gamma, ja ne komponistam Marģerim Zariņam ar viņa nekad neizsīkstošo, saulaino optimismu. Viņa paletē bija visas krāsas, izņemot melno. Un Marģeri Zariņu atceramies ne tikai kā komponistu - viņš taču bija divu mūzu kalps. Tikpat nepiespiesti, kā virknēt notis Marģerim Zariņam padevās arī likt kopā vārdus savdabīgi asprātīgajos literārajos darbos.

Kā sadzīvot ar pagātnes traumām? Karš, genocīds, kad viena ļaužu grupa nacionalitātes, reliģijas vai varas vārdā iznīcina citus, ir dzīva un aktuāla brūce arī mūsdienu pasaulē. Šovasar Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma laikmetīgās dzejas personālizstāde “Pārejošā iznīcība”, kuras autors emets ezells atgriežas pie dzimtas saknēm.

Hesuss Karrasko romānu "Zem klajas debess" tulkotājs Edvīns Raups ieraudzīja jau tūlīt pēc tā iznākšanas. Tas ir autora debijas romāns, kurš Spānijā kļuva par 2013.gada grāmatu, bet autors Hesuss Karrasko tagad tiek dēvēts par vienu no spilgtākajiem un pārsteidzošākajiem spāņu literatūras atklājumiem pēdējos gados.

Spēlē piedalas: Kārlis Eniņš, Edgars Džigurs, Juris Tomiņš un Jānis Ķirpis.

Dace Meiere ir tulkotāja ar īpašu valodas dzirdi. Kad Dace bija maza meitene, viņa simulēja slimošanu, lai varētu neiet uz skolu un mājās lasīt grāmatas. Izlasīja visu vecāku grāmatu plauktu no viena gala līdz otram. Viņas pirmais jaunās tulkotājas veikums bija vairāk nekā ambiciozs - Umberto Eko "Rozes vārds".

Ar Ulriku runājam par to, ka ikvienam ir nepieciešams draugs, kā arī par to, kāpēc ir jāraksta dienasgrāmata. Lasām Ignes Zarambaites grāmatu "Emīla vēstule" (Zvaigzne ABC) un ilgi gaidīto Jura Zvirgzdiņa un Ingunas Ulas Cepītes "Rasas dienasgrāmatu" (Pētergailis).