Valdībā panākts kompromiss par valsts me˛u izciršanas apjomu nākamajam periodam.

Ierakstu sērija - Aizēnotie motīvi.

Iebrukums vasaras saulgrie˛os: somu kara seriāls "Konflikts".

Tehniskā attīstība Latvijas Radio. 1932. gada vasarā Kalsnavas pagastā uzcēla divus 116 metrus augstus priedes koka torņus, kuru galos nostiepa antenu. Tobrīd tie bijuši augstākie koka radio masti Eiropā. Pagājušā gada rudenī durvis vēra rekonstruētā Latvijas Radio 1 tiešraižu studija - šobrīd modernākā un mūsdienīgākā studija radiomājā.

Ar Gustavu runājam par visu neparasto. Lasām Juhani Pitsepa grāmatu "Vecmāmiņa, kas pārvērtās par kucēnu" (Jāņa Rozes apgāds) un Pēra Aksela Prica dzejoļu grāmatu "Cerību burbuļi. Neparasti dzejoļi un jautri smaidāmpanti" (Zvaigzne ABC).

Ziemas pasaka. Pasaku uzrakstījusi Amanda Aizpuriete, mūziku sacerējis Uldis Stabulnieks, režisors Jānis Skanis. Lomās Iveta Brauna, Osvalds Bērziņš, Pēteris Liepiņš, Valdis Lūriņš, Kaspars Pūce, Leonīds Grabovskis.

Etnogrāfs un afrikāņu kultūras pētnieks Ziedonis Ligers (1917–2001) Latvijā pagaidām ir maz zināma personība. Liecības par viņa dzīvi glabājas dzimtajā pusē – Kalnciema muzejā. Latvijas Antropoloģijas biedrības pētnieki šobrīd ķērušies pie pirmā starptautiski atzītā latviešu antropologa dzīvesstāsta un veikuma izzināšanas.

"Stāsts par to, kā jaunais mācītājs un viņa kundze ieradās savā draudzē. Ošupes ciems. 1715." – tāds ir vienas nodaļas nosaukums Jāņa Lejiņa romānā "Dieva dusmības bērni". Autors atzīst, ka romānu strukturēt un nodaļām dot nosaukumus ar dramaturģisku vērienu ieteikusi viņa sieva – režisore Virdžīnija Lejiņa.

18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī jau 29. reizi norisinājās mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons 2025" pasniegšanas ceremonija. Vairāki mūziķi jau nominantu izviržīšansa procesā izteica neapmierinātību. Arī pēc pasākuma kritikas vilnis nerimās. Tomēr raidījumā atsaucam atmiņā, kuri mūziķi izpelnījās žūrijas labvēlību.

Raidījumā Piespēle saruna par ledus hokeju. Intervija ar Čehija hokeja Ekstralīgas rezultatīvāko spēlētāju Eduardu Tralmaku. Savukārt Gunārs Jākobsons sarunājas ar skrituļdēļu braucēju Gustavu Gailīti.

Spēlē piedalās: Ojārs Kaņepājs, Liene Mekša, Māris Romanovskis un Mārtiņš Veide

Losandželosas ugunsgrēkos cietuši arī tur mītošie latvieši - trīs ģimenes zaudējušas savas mājas, nodegusi māja, kurā trimdā dzīvoja Anšlavs Eglītis. Tiekamies ar latviešiem Losandželosā, lai uzzinātu, kā viņi spēj pielāgoties šai neprognozējamajai situācijai un kāda nozīme ir kopienai šajā sarežģītajā laikā.

26. janvārī atzīmējam 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome, respektīvi, Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Itālijas un Beļģijas - pārstāvji konferences laikā Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas un Igaunijas atzīšanu par pilnvērtīgiem starptautisko attiecību subjektiem. Tomēr cerībām uz ātru Latvijas valstiskuma atzīšanu nebija lemts īstenoties.

Gaidot "Lielais Kristaps" balvu pasniegšanas ceremoniju, piedāvājam savas hipotēzes par Latvijas kino melanholiskajām attiecībām ar pagātni, dokumentāro kino un tēmu apvārsni. Sekojot nacionālā kino repertuāra jaunumiem, ar Martas Elīnas Martinsones situāciju komēdiju "Vecāku sapulce" atgriežamies skolā.

Pirmatskaņojums. Janas Egles stāsts "Sers Toms Džonss un Dzelzītis" no grāmatas "Latvju pacients". Lasa Indra Burkovska. Skaņu režisors Valdis Zilveris. 2024.gada ieraksts.

Vizu, vizu, Metenīti, no kalniņa lejiņā, Lai aug mani gari lini zeltotām podziņām. Par Meteņdienas svinēšanu iztaujājam tradicionālās kultūras zinātājus: folkloras kopas "Tīrums" vadītāju Iritu Vimbu un folkloras kopas "Rāmupe" vadītājus Beatrisi un Andri Kapustus.

 

Uzarusi krietnu lauku komercmediju pasaulē un mazliet atvilkusi elpu, Baiba Zūzena ir piedāvājusi sevi un savas zināšanas apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija vadīšanai. Sabiedriskā medija darbinieki un visi Latvijas iedzīvotāji sagaida lielus darbus. Kā tas ir, kad jārada un jāvada ar tādu vērienu?

Latvijas Dabas fonds šogad par gada dzīvotni izvēlējies ļoti neparastu un tomēr tik bieži sastopamu pāreju mūsu dabā - malu. Ceļmala, grāvmala, jūrmala vai mežmala? Varbūt upes mala vai dzelzceļa mala? Te satiekas dažādas sugas, uzkrājas piesārņojums un nonāk arī invazīvās sugas.

Margarita Stāraste "Pintiķu ciems". Ieraksts tapis 1992.gadā, Austrālijā, stāsta Valda Liepiņa.

Vai, notiekot dažādām pārmaiņām, spējam tās pieņemt? Piemēram, novecošanu vai fiziskas izmaiņas? Kā spēt izturēties pret sevi ar cieņu un līdzjūtību arī šādos dzīves posmos?

Notikums, par kuru gribam runāt, risināsies jau pavisam drīz tepat netālu - Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, kas šogad atzīmē ļoti apaļu jubileju - savus 800 gadus. Protams, ka šī jubileja arī tiks svinēta visa gada garumā. Bet jau 1. februārī jūs esat aicināti uz labdarības koncertu "Mīlestības pieskāriens".

18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī jau 29. reizi norisinājās mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons 2025" pasniegšanas ceremonija. Vairāki mūziķi jau nominantu izviržīšansa procesā izteica neapmierinātību. Arī pēc pasākuma kritikas vilnis nerimās. Tomēr raidījumā atsaucam atmiņā, kuri mūziķi izpelnījās žūrijas labvēlību.

Etnogrāfs un afrikāņu kultūras pētnieks Ziedonis Ligers (1917–2001) Latvijā pagaidām ir maz zināma personība. Liecības par viņa dzīvi glabājas dzimtajā pusē – Kalnciema muzejā. Latvijas Antropoloģijas biedrības pētnieki šobrīd ķērušies pie pirmā starptautiski atzītā latviešu antropologa dzīvesstāsta un veikuma izzināšanas.

"Stāsts par to, kā jaunais mācītājs un viņa kundze ieradās savā draudzē. Ošupes ciems. 1715." – tāds ir vienas nodaļas nosaukums Jāņa Lejiņa romānā "Dieva dusmības bērni". Autors atzīst, ka romānu strukturēt un nodaļām dot nosaukumus ar dramaturģisku vērienu ieteikusi viņa sieva – režisore Virdžīnija Lejiņa.

Uzarusi krietnu lauku komercmediju pasaulē un mazliet atvilkusi elpu, Baiba Zūzena ir piedāvājusi sevi un savas zināšanas apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija vadīšanai. Sabiedriskā medija darbinieki un visi Latvijas iedzīvotāji sagaida lielus darbus. Kā tas ir, kad jārada un jāvada ar tādu vērienu?

Ar Gustavu runājam par visu neparasto. Lasām Juhani Pitsepa grāmatu "Vecmāmiņa, kas pārvērtās par kucēnu" (Jāņa Rozes apgāds) un Pēra Aksela Prica dzejoļu grāmatu "Cerību burbuļi. Neparasti dzejoļi un jautri smaidāmpanti" (Zvaigzne ABC).