Vēsturisks brīdis, ar ko Latvija panāca savas drošības garantijas. Nepārprotami, ka mūsu valsts iestāšanās NATO šajā nedēļā pirms 21 gada ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts.
Par to arī dzirdēsiet kārtējā Latvijas Radio simtgadei veltītajā atskatā uz Ziņu dienesta vēstīto šajās dienās jau aizvadītajos gados. Taču uzmanību pievērsīsim arī kādai iniciatīvai, kas beigu beigās tika sadzirdēta un tai sekoja konkrēta rīcība.
*
ASV prezidents Donalds Tramps kopš stāšanās amatā ir veicis vairākas darbības, kas būtiski ietekmē augstākās izglītības iestādes valstī – aptur finansējumu vairākām pētniecības programmām, plāno likvidēt Izglītības departamentu, kā arī iestājas pret antisemītismu universitātēs.
Tāpat Trampa administrācija aktīvi izmeklē vairāk nekā 50 universitātes, kas īsteno iniciatīvas, kas veicina daudzveidību, vienlīdzību un iekļaušanu darba tirgū.
Politiskie vēji jau tagad daudzās universitātēs liek krasi samazināt budžetu. Vai šūpošanās ASV augstskolās varētu sekmēt šo „gudro prātu aizplūšanu uz Eiropu?
*
Medaļa ir mazs piemineklis mū˛ībai – tādu raksturojumu medaļai reiz devis mūsu tēlniecības klasiķis Teodors Zaļkalns.
Viņa vārdus ļoti precīzi var attiecināt uz medaļām, kas aplūkojamas izstādē "MEMENTO MORTUORUM", kas no šodienas skatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Muzejs pirmo reizi tik plaši izrāda savas kolekcijas unikālu vienību –mirušo piemiņas medaļas. Tās tapušas Eiropas kultūrtelpā no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, un ir uzmanības vērtas gan kā spilgtas sava laika liecinieces, gan kā meistarīgi mākslas darbi.

Reģionu aktualitātes.
*
pašā ierakstu sērijā, Latvijas Radio pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām pēta, ko izdarījis un vēl svarīgāk - ko solījis, taču nav izdarījis šobrīd pie varas esošai domes sasaukums 15 dažādās vietvarās. Šajā reizē analizēsim darbu Talsu novadā.
Talsu novads pēdējos gados nonāk ziņu virsrakstos ne tajā labākajā gaismā – iestājusies finanšu krīze, atlaisti darbinieki, talsenieku protests, samazināts darba dienu skaits, lai ietupītu, atkal jauns domes priekšsēdētājs un tā varētu turpināt.
Pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām Talsu novadā jau pie grožiem paspējuši pabūt trīs domes priekšsēdētāji. Nesaskaņas, pārāk lielas personīgas ambīcijas, politiskā sadrumstalotība - tie ir daži no atslēgas vārdiem, ko Latvijas Radio, analizējot pašvaldības darbu, sarunās min gan paši politiķi, gan iedzīvotāji.

Joprojām ļoti daudzi krāpnieki cenšas izvilināt naudu no iedzīvotājiem ar dāžadām oriģinālām un izdomas bagātām metodēm. Šķiet pat, ka krāpniecības vilnis aug augumā un metodes kļust arvien neiedomājamākas.
Taču nesnauž arī bankas meklējot veidus, kā krāpniekiem neļaut nozagt naudu.
*
Ārzemju ziņas.
*
Publicēts 2024. gada Biedrību un nodibinājumu monitorings, kurā apkopoti dati par organizāciju skaita dinamiku, darbības un finanšu situācijas attīstību, kā arī nodarbinātību sektorā, reģionālo salīdzinājumu un specifiski sabiedriskā labuma organizācijām.
Šodien monitoringa rezultātus prezentēs plašākai sabiedrībai, taču aju skaidrs, ka viens no galvenajiem secinājumiem - sektorā ir problēmas ar ilgtermiņa finansējuma piesaisti.

ASV prezidents Donalds Tramps kopš stāšanās amatā ir veicis vairākas darbības, kas būtiski ietekmē augstākās izglītības iestādes valstī. Politiskie vēji jau tagad daudzās universitātēs liek krasi samazināt budžetu. Vai šūpošanās ASV augstskolās varētu sekmēt, ka Eiropa atgūs „gudros prātus”?

Vēsturisks brīdis, ar ko Latvija panāca savas drošības garantijas. Nepārprotami, ka mūsu valsts iestāšanās NATO šajā nedēļā pirms 21 gada ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts.
Par to arī dzirdēsiet kārtējā Latvijas Radio simtgadei veltītajā atskatā uz Ziņu dienesta vēstīto. Taču uzmanību pievērsīsim arī kādai iniciatīvai, kas beigu beigās tika sadzirdēta un tai sekoja konkrēta rīcība.
*
Ārzemju ziņas.
*
Vairāk nekā gads prezidenta amatā – vai Milejam izdevies atrisināt Argentīnas ekonomikas problēmas?

Medaļa ir mazs piemineklis mūžībai – tādu raksturojumu medaļai reiz devis mūsu tēlniecības klasiķis Teodors Zaļkalns. Viņa vārdus ļoti precīzi var attiecināt uz medaļām, kas aplūkojamas izstādē "Memento mortuorum", kas no 28. marta skatāma Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Muzejs pirmo reizi tik plaši izrāda savas kolekcijas unikālu vienību – mirušo piemiņas medaļas.

Strauji tuvojas laiks, kad dārzkopjiem būs pilnas rokas ar darbiem, kas darāmi dārzā. Par svarīgākajiem aprīļa dārza darbiem stāsts raidījumā.

Digitālās brokastu ziņu topā: MI prognozē laikapstākļus, Ķīna rada kabeļu pārgriešanas ierīci, uzbrukums Ukrainas dzelzceļam, "Claude" sāk gūglēt, bet "Apple" iegādājas lietuviešu "Pixelmator".

Laikmetīgās mūzikas un laikmetīgā cirka apvienojums ir pamatā Mūzikas akadēmijas un Rīgas cirka sadarbībai. Par iecerēto Kultūras rondo izvaicāsjam cirka direktori Māru Pāvulu un mūsdienu mūzikas festivāla „deciBels” māksliniecisko vadītāju, komponisti Annu Fišeri un festivāla pārstāvi Paulu Prauliņu.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāju profesoru Māri Taubi.

Ar premjeres rīkojumu ir izveidota darba grupa birokrātijas mazināšanai, Rīgas dome ir atkal lēmusi par iespējām slēgt azartspēļu zāles, pasludināts spriedums Okupācijas muzeja dedzinātājiem. Krustpunktā analizējam aktualitātes.

Ieva un Mikus Strazdiņi ir rīdzinieki un darba specifika ļauj abiem strādāt no mājām. Viņiem kā trīs bērnu – deviņgadīgā Mārtiņa, astoņus gadus vecā Jēkaba un četrgadnieces Grietas – vecākiem tas ir būtiski, jo mazāk laika jātērē braucot uz un no darba un, ja bērni slimo, var mēģināt savienot darbu un sasirgušo bērnu pieskatīšanu.

Ar komponistu un mūziķi Edgaru Mākenu palūkojamies uz vairākām teātra izrādēm no mūzikas puses. Runājam arī par kopienas sajūtu, ko spēj uzturēt teātris, un vai māksla var palīdzēt pārdzīvot grūtus laikus.

Varakļuonu nūvods iz vieliešonu laiku otkon gaida Satversmis tīsys lāmumu par sovu nuokūtni

No padomiem radioamatieriem un fizikas skaidrojošās vārdnīcas līdz radio žurnālistiem Eiropas kodolpētījumu organizācijā CERN. Kā Latvijas Radio gadu gaitā runā par zinātni, stāstas ilggadējā radio žurnāliste Mudīte Paegle, bijušā zinātnes raidījuma „Kodols" veidotājs Mārtiņš Kālis un raidījuma „Zināmais nezināmajā" vadītāja Sandra Kropa.

Pēc inficēšanās ar bīstamo E. coli baktēriju pieci bērni slimnīcā atrodas smagā stāvoklī.

Premjerministre Evika Siliņa no Jaunās Vienotības 28. martā Berlīnē tikās ar topošo Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu.

Eiropā konstatēts lipīgās dzīvnieku infekcijas slimības - mutes un nagu sērgas uzliesmojums. Latvijā slimība nav konstatēta.

Šajā nedēļā "Radio Brīvā Eiropa" izbaudījis īstenus amerikāņu kalniņus. ASV finansētā Globālo mediju aģentūra vispirms piekrita piešķirt mediju korporācijai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" daļu ASV Kongresa jau atvēlēto līdzekļu, bet vēlāk nolēma piešķirt visu summu. Tiesa, paturot iespēju pārdomāt. Iepriecinoša vēsts, bet vēl ne tuvu skaidrība par 75 gadus senās raidstacijas nākotni. Kāda tā iezīmējas?

Lai gan šogad ziema bija tāda neīsta un sniega maz, pavasaris noteikti būs īsts, saulains un enerģijas pārpilns. Tāda solās būt arī 2025. gada rogainingu sezona. Mazpamazām ziemas mazos rogainingus nomainīs īsti izaicinājumi, kur katrs varēs atrast savām prasmēm un fiziskajai sagatavotībai piemērotāko.

Lai gan šogad ziema bija tāda neīsta un sniega maz, pavasaris noteikti būs īsts, saulains un enerģijas pārpilns. Tāda solās būt arī 2025. gada rogainingu sezona. Mazpamazām ziemas mazos rogainingus nomainīs īsti izaicinājumi, kur katrs varēs atrast savām prasmēm un fiziskajai sagatavotībai piemērotāko.

Lai gan šogad ziema bija tāda neīsta un sniega maz, pavasaris noteikti būs īsts, saulains un enerģijas pārpilns. Tāda solās būt arī 2025. gada rogainingu sezona. Mazpamazām ziemas mazos rogainingus nomainīs īsti izaicinājumi, kur katrs varēs atrast savām prasmēm un fiziskajai sagatavotībai piemērotāko.

Mikus Abaroniņš ir vokālās grupas „Framest” līdzdibinātājs un dziedātājs kopš 2005. gada. Šobrīd Mikus Abaroniņš uzstājas kā solo mākslinieks, izpildot gan akadēmisko, gan populāro mūziku. Paralēli mūzikai, pasākumu vadīšanai un producēšanai Mikus aizraujas ar moto braukšanu, ēdiena gatavošanu un tam visam var sekot līdzi viņa "youtube" kanālos.

Strauji tuvojas laiks, kad dārzkopjiem būs pilnas rokas ar darbiem, kas darāmi dārzā. Par svarīgākajiem aprīļa dārza darbiem stāsts raidījumā.

Pasaku "Kā zaķu Jānītis tecināja bērzsulas"stāsta Harijs Misiņš. 1977.gada ieraksts.

Ar premjeres rīkojumu ir izveidota darba grupa birokrātijas mazināšanai, Rīgas dome ir atkal lēmusi par iespējām slēgt azartspēļu zāles, pasludināts spriedums Okupācijas muzeja dedzinātājiem. Krustpunktā analizējam aktualitātes.

Anšlava Eglīša stāsta "Nestundas" dramatizējums. Piedalās Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru specialitātes Valmieras dramatiskā teātra 4.kursa studenti Rūdis Bīviņš, Meinards Liepiņš, Aksels Aizkalns, Sandis Runge un Krišjānis Strods. Režisore Zane Daudziņa, komponists Jēkabs Nīmanis. 2.daļa.

Šajā nedēļā "Radio Brīvā Eiropa" izbaudījis īstenus amerikāņu kalniņus. ASV finansētā Globālo mediju aģentūra vispirms piekrita piešķirt mediju korporācijai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" daļu ASV Kongresa jau atvēlēto līdzekļu, bet vēlāk nolēma piešķirt visu summu. Tiesa, paturot iespēju pārdomāt. Iepriecinoša vēsts, bet vēl ne tuvu skaidrība par 75 gadus senās raidstacijas nākotni. Kāda tā iezīmējas?

Laikmetīgās mūzikas un laikmetīgā cirka apvienojums ir pamatā Mūzikas akadēmijas un Rīgas cirka sadarbībai. Par iecerēto Kultūras rondo izvaicāsjam cirka direktori Māru Pāvulu un mūsdienu mūzikas festivāla „deciBels” māksliniecisko vadītāju, komponisti Annu Fišeri un festivāla pārstāvi Paulu Prauliņu.

Mikus Abaroniņš ir vokālās grupas „Framest” līdzdibinātājs un dziedātājs kopš 2005. gada. Šobrīd Mikus Abaroniņš uzstājas kā solo mākslinieks, izpildot gan akadēmisko, gan populāro mūziku. Paralēli mūzikai, pasākumu vadīšanai un producēšanai Mikus aizraujas ar moto braukšanu, ēdiena gatavošanu un tam visam var sekot līdzi viņa "youtube" kanālos.

Varakļuonu nūvods iz vieliešonu laiku otkon gaida Satversmis tīsys lāmumu par sovu nuokūtni

Ieva un Mikus Strazdiņi ir rīdzinieki un darba specifika ļauj abiem strādāt no mājām. Viņiem kā trīs bērnu – deviņgadīgā Mārtiņa, astoņus gadus vecā Jēkaba un četrgadnieces Grietas – vecākiem tas ir būtiski, jo mazāk laika jātērē braucot uz un no darba un, ja bērni slimo, var mēģināt savienot darbu un sasirgušo bērnu pieskatīšanu.

Digitālās brokastu ziņu topā: MI prognozē laikapstākļus, Ķīna rada kabeļu pārgriešanas ierīci, uzbrukums Ukrainas dzelzceļam, "Claude" sāk gūglēt, bet "Apple" iegādājas lietuviešu "Pixelmator".