Ja veselības aprūpes jomā valdības rīcība ir kompetenta, tad to pašu nevar teikt par pieņemtajiem lēmumiem tautsaimniecības jomā – valdības rīcību intervijā Latvijas Radio 1 kritizēja Saeimas deputāts no partijas „Saskaņa” un Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

11.maijā sākas un visu šo nedēļu notiks Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotais digitālais festivāls, ar kuru augstskola aizsāks savas 30.jubilejas svinības. Festivāls atgādinās gan nozīmīgus akadēmijas pagātnes notikumus, gan tai pašā laikā runās par to, ko kultūras nozarei nozīmē ārkārtas situācija.

Vai jaunā koronavīrusa ēnā Latvija joprojām varēs būt “zeme, kas dzied”? Šādu jautājumu liek uzdot pētnieku atziņa, ka jebkura forsēta izelpa – vai tā būtu šķaudīšana, skaļa runāšana, pūšana vai dziedāšana – no inficēta cilvēka mutes vīrusu izplata daudz straujāk. Atsevišķi eksperti uzskata – kora mēģinājumi nebūs droši līdz pat brīdim, kad būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana.

Ārkārtas stāvoklis Latvijā ir radījis pircēju paradumu maiņu, liela tiesa pirkumu tiek veikti internetā. Tas skāris arī stādu tirdzniecību, bet kā vienmēr internets ir internets, kur var nopirkt gan ļoti kvalitatīvu produktu, gan tādu, kuram ir problēmas ieaugties. Interesējamies par stādu pirkšanu internetā.

Vēsturnieki Gatis Krūmiņš un Jānis Šiliņš ir sarakstījuši grāmatu "Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji" par Latvijas Tautas padomes un Augstākās Padomes deputātiem. Viņi pētījuši biogrāfijas un iemūžinājuši atmiņas. Ko jaunu varam uzzināt par neseno vēsturi?

Kā līdz gada beigām plāno darboties koncertzāles Latvijā? Kādus risinājumus to tālākai izmantošanai redz koncertzāļu vadītāji un kāda ir Vācijas pieredze koncertzāļu apsaimniekošanā?

 

 

 Klajā nācis Katrīnas Rudzītes otrais dzejoļu krājums Ērti pārnēsājami spārni. Par debijas krājumu "Saulesizplūdums" 2015. gadā dzejniece saņēma Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā "Spilgtākā debija".

Policija 9. maijā strādāja profesionāli, paziņo Iekšlietu ministrs

Teju visās sociālās aprūpes iestādēs veikta Covid- 19 testēšana, 5 inficēto nāk no šīm iestādēm

Eiropā atvieglo pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus

Vēss laiks saglabāsies līdz nākamajai nedēļai

Šoreiz raidīumā sev vērtību varēs atrast gan mazi, gan lieli, gan tie, kas skaita katru centu, gan tie kas var atļauties dzīvot izšķērdīgāk. Ar lielajiem domājam eksportējošos uzņēmumus, uz kuriem balstās Latvijas ekonomikas izaugsme un veselība. Bet ar mazajiem, domājot par ikvienu iedzīvotāju, kurš patērē elektrību.

Brīvais mikrofons. Ētera tālruņa numuri ir 67222888, 67225599, elektroniski var rakstīt uz adresi krustpunkta@latvijasradio.lv vai sūtīt savu komentāru caur mūsu mājas lapu raidījumam „Krustpunktā”.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ daudzas lietas aizvirzījušās otrajā plānā, tomēr tas nenozīmē, ka tās nav svarīgas un ar tām neviens nenodarbojas. Tā piemēram vides un klimata politika, kas Eiropas Savienībā pirms pandēmijas bija viens no lielākajiem izaicinājumiem, par ko būs jādomā arī turpmāk. Arī Latvijā. Par to saruna Krustpunktā pirmdienas lielajā intervijā, kad mums studijā attālināti pievienojas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un vides zinātņu fakultātes pētnieks, biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Pandēmijas laikā vecāku izaicinājumi rada jaunas on-line iniciatīvas. “Facebook” ir tapusi grupa "Normāli vecāki", to izveidojusi PEP mamma, biedrības “Tēvi” vadītāja Elīna Kļaviņa, savukārt fonds “Plecs” veido rubriku “VIP piezīmes”. Tapusi arī globālas iniciatīvas "Vecāki nākotnei" Latvijas kustība.

Sazinoties ar diasporas latviešu skolu pārstāvjiem, skaidrojam, kā pandēmijas laikā organizē latviskās izglītības darbu ārpus Latvijas? Vai un kā mainījušies latviešu skolu plāni, vai turpmāk, izmantojot tālmācību, nezudīs latviskā dzīves ziņa un kopā būšana diasporas jaunajai paaudzei, pedagogiem un vecākiem.

No 12. maija atļauts rīkot nelielus kultūras pasākumus un atvērt muzejus, bibliotēkas u.c. kultūrvietas. Kā tam gatavojas kultūras iestādes?

Tādi esam

 

 

Veicinot latgaliešu valodas mūsdienīgu lietojumu un popularitāti jaunākās paaudzes vidū, Latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv ir izstrādājis asprātīgas uzlīmes latgaliski, kas izmantojamas komunicējoties virtuāli aplikācijās WhatsApp un Telegram. Latgalisko uzlīmju klāstā iekļauti ikdienas saziņā lietoti vārdi un frāzes latgaliski, kā, piemēram, Troks voi nu Rogovkys?, Lyudzu!, Cīšs apskuovīņs! un vēl citas. Vairāk Lāsmas Zutes sagatavotajā sižetā.

 

Kultūras afiša

 

Režisora Elmāra Seņkova iestudētā Ivana Viripajeva luga "Irānas konference" ar no visiem Latvijas teātriem veidotu aktieru ansambli. Par Rietumu/ Austrumu atšķirīgo kultūru saduri.

 

Šī diena vēsturē

 

Romas imperators Konstantīns I pieņēma izšķirošu lēmumu: pārcelt impērijas galvaspilsētu uz valsts austrumiem. Mūsu ēras 330. gada 11. maijā tika iesvētīta Jaunā Roma, kurai gan nostiprinājās cits nosaukums - Konstantīna pilsēta - Konstantinopole.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no 11.- 17. maijam rīkos akciju “Es audzinu viens!”. Vecāki, kuri bērnu audzina vieni, uzticības tālrunī varēs saņemt bezmaksas psiholoģisko palīdzību jautājumos, kas skar bērnu.

Finanšu nozares asociācija apstiprinājusi kredītsaistību labvēlības moratoriju. Tā ir Eiropas banku iniciatīva - atbalstīt fiziskās un juridiskās personas, tātad privātpersonas un uzņēmumus, kas cietuši Covid krīzē. Moratorijs ir maksājuma termiņa pagarinājums, ko valstis izsludina ārkārtas situācijas dēļ.

 

 

Respiratoru un aizsargtērpu krājumi mediķiem ir kritiski zemi, brīdina Viņķele,

5-i Covid-19 inficēto Latvijā ir pansionātu darbinieki vai iemītnieki. Tas ir ļoti daudz, vērtē epidemiologi,

Lai nepieļautu jaunu emigrācijas vilni, liela loma ir darbinieku pārkvalificēšanai,

Policija 9.maijā strādāja profesionāli, paziņo Ģirģens,

Uzdzīve Dienvidkorejas naktsklubos izraisa jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu,

Turcija aktīvi izmanto masku diplomātiju jeb palīdz ar medicīnas ekipējumu citām valstīm.

Vēss laiks Latvijā saglabāsies līdz pat nedēļas beigām!

Šoreiz raidīumā sev vērtību varēs atrast gan mazi, gan lieli, gan tie, kas skaita katru centu, gan tie kas var atļauties dzīvot izšķērdīgāk. Ar lielajiem domājam eksportējošos uzņēmumus, uz kuriem balstās Latvijas ekonomikas izaugsme un veselība. Bet ar mazajiem, domājot par ikvienu iedzīvotāju, kurš patērē elektrību.

Yello

Tie, kas viņus nesaprot, iet „Pērlei” garām. Viņu pircēji ir tie, kurus silda gan senču zīmes, gan vecmāmiņas, nevis mašīnas, adīti cimdi. „Šīs pārmaiņas mums bija vajadzīgas, jo visi bijām iegājuši transā. Tagad sākam mosties. Būs labi!," atzīst Elīna Eidmane, uzņēmēja, veikalu "Latvijas Pērles radītāja un vadītāja.

Ārkārtas stāvoklis Latvijā ir radījis pircēju paradumu maiņu, liela tiesa pirkumu tiek veikti internetā. Tas skāris arī stādu tirdzniecību, bet kā vienmēr internets ir internets, kur var nopirkt gan ļoti kvalitatīvu produktu, gan tādu, kuram ir problēmas ieaugties. Interesējamies par stādu pirkšanu internetā.

Lielās pļavas iemītnieki. Sndras Vensko garstāstu lasa Dina Lācara un Jānis Makovskis. 15. vakars (pavisam 24 vakari)

Koronavīrusa pandēmijas dēļ daudzas lietas aizvirzījušās otrajā plānā, tomēr tas nenozīmē, ka tās nav svarīgas un ar tām neviens nenodarbojas. Tā piemēram vides un klimata politika, kas Eiropas Savienībā pirms pandēmijas bija viens no lielākajiem izaicinājumiem, par ko būs jādomā arī turpmāk. Arī Latvijā. Par to saruna Krustpunktā pirmdienas lielajā intervijā, kad mums studijā attālināti pievienojas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un vides zinātņu fakultātes pētnieks, biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Raidījumu vada Orests Silabriedis

Šoreiz raidīumā sev vērtību varēs atrast gan mazi, gan lieli, gan tie, kas skaita katru centu, gan tie kas var atļauties dzīvot izšķērdīgāk. Ar lielajiem domājam eksportējošos uzņēmumus, uz kuriem balstās Latvijas ekonomikas izaugsme un veselība. Bet ar mazajiem, domājot par ikvienu iedzīvotāju, kurš patērē elektrību.

Iznākusi kino pētnieka Viktora Freiberga grāmata „Kinomāna slimības vēsture”, kas ir dziļš, dzīvi apliecinošs darbs par cilvēka gara spēku cīņā ar pārbaudījumiem, bet pāri visam nebeidzama mīlestība uz kino mākslu. Šogad Viktors Freibergs ir arī vieskurators Rīga IFF programmā, viņš izvēlējies filmas programmai „In Techno Veritas”.

Tie, kas viņus nesaprot, iet „Pērlei” garām. Viņu pircēji ir tie, kurus silda gan senču zīmes, gan vecmāmiņas, nevis mašīnas, adīti cimdi. „Šīs pārmaiņas mums bija vajadzīgas, jo visi bijām iegājuši transā. Tagad sākam mosties. Būs labi!," atzīst Elīna Eidmane, uzņēmēja, veikalu "Latvijas Pērles radītāja un vadītāja.

Raidījumu vada Orests Silabriedis

Pandēmijas laikā vecāku izaicinājumi rada jaunas on-line iniciatīvas. “Facebook” ir tapusi grupa "Normāli vecāki", to izveidojusi PEP mamma, biedrības “Tēvi” vadītāja Elīna Kļaviņa, savukārt fonds “Plecs” veido rubriku “VIP piezīmes”. Tapusi arī globālas iniciatīvas "Vecāki nākotnei" Latvijas kustība.

Vēsturnieki Gatis Krūmiņš un Jānis Šiliņš ir sarakstījuši grāmatu "Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji" par Latvijas Tautas padomes un Augstākās Padomes deputātiem. Viņi pētījuši biogrāfijas un iemūžinājuši atmiņas. Ko jaunu varam uzzināt par neseno vēsturi?