Rakstu meklēšana

Ginekoloģe Baiba Paije visu mūžu ir cieši saistīta ar dziedāšanu. Bērnībā no vectantes iemācījusies teju simt tautasdziesmu, vēlāk dziedājusi skolas koros, ansambļos, kursa salidojumos, viesībās, spēj tik nosaukt. Ar dakteri Paiji sarunājamies par saknēm Kurzemē, Jāņa Kaijaka pedagoģisko darbību, pirmā alta iejušanos pirmā soprāna ādā, Mežaparka estrādes būvēšanu, ārsta darba ikdienu, ansambli "Injekcija" un kori "Klizma", Āfrikas ritmiem, Noras Bumbieres balsi un pasaules apceļošanu.

Februārī pie klausītājiem un skatītājiem dodas divi ievērojamu dzejnieku jubilejām veltīti koncertuzvedumi: „Es aiziet nevaru”, atspoguļojot Vizmas Belševicas dzeju mūzikā, un Alfreda Krūkļa daiļradei veltīta koncertizrāde „Sens tik sens ir tas stāsts”. Abos klātesoša būs Raimonda Paula mūzika, tomēr, ja Krūkļa gadījumā bija jāraksta vārdi jau gatavām melodijām, tad Belševicas dzeja bija iedvesmas avots. Tā kļuva par pamatu daudzu skaņražu dziesmām, no kurām laikam slavenākā ir Imanta Kalniņa „Dziesma dūdieviņam” – arī tā skanēs koncertā, no kuriem pirmais gaidāms 20. februārī.

Šogad atzīmējam izcilās latviešu dzejnieces Vizmas Belševicas 95 gadu jubileju, un par godu šim notikumam visā Latvijā notiks krāšņs un emocionāli piesātināts koncertuzvedums “Es aiziet nevaru”, kas skatītājiem piedāvās līdz šim nebijuši tuvu un personisku tikšanos ar dzejnieces dzīvi un iekšējo pasauli.

Par godu Latvijas Radio 3 "Klasika" 30. jubilejai, kas apritēja akurāt 1. janvārī, izlases kārtībā atkārtojam pārraides no cikla "Klasikas Kurmis". Tajās atkalsatiekamies ar Latvijas Radio 3 "Klasika" kādreizējām un šī brīža balsīm, pārlūkojam agrāk skanējušus un aizvien aktuālus raidījumus un to tēmas, sākot no Latvijas Radio 3 dibināšanas un pat vēl agrāk. Raidījums, kuru piedāvājam noklausīties šobrīd, izskanēja 2020. gada 19. novembrī, tā autors ir Orests Silabriedis. Pārraides fokusā – raidījums "Mana mūzika" no tā pirmsākumiem 80. gados līdz pat mūsdienām.

Radioiestudējums "Mērijas Popinsas dzimšanas diena". Pamelas Treversas stāstu tulkojusi Vizma Belševica, dramatizējuma autore Amanda Aizpuriete, mūzikas autors Ivars Davidovičs, režisors Andrejs Migla. Lomās Ilze Rūdolfa, Velta Skurstene, Pēteris Liepiņš, Elita Krastiņa, Māris Finks, Helēna Laukmane, Ilze Vazdika, Gundars Āboliņš, Vaironis Jakāns, Imants Adermanis, Miervaldis Ozoliņš, Jānis Kaijaks, Dina Kvelde, Rolands Zagorskis, Zigurds Neimanis, Vera Singajevska, Antra Liedskalniņa.

Neļaujiet sev noslīkt ikdienībā! – šie ir savulaik izcilās dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas teiktie vārdi. Tie būs kā vadmotīvs arī viņai veltītajam koncertuzvedumam ”Es aiziet nevaru”, kas svētdien, 5.oktobrī, piedzīvos pirmizrādi VEF Kultūras pilī.

Lai veiksmīgi strādātu radošajā jomā, nepieciešams ne tikai, kā lai saka, garīgais spēks un veselība, bet arī fiziskais spēks un fiziskā veselība. To savā laikā sapratis gan Rainis, gan arī Klāvs Elsbergs, kurš labprāt piedalījies sporta spēlēs, gan Dzintars Sodums un vēl citi šīs telpas varoņi.

Neparasts, bet radoši rosinošs dialogs starp Austrumu un Rietumu pasauli ir Jekaterīnas Baijes gleznu izstāde “Jūrā krita asariņa”, kas tikko atklāta muzejā ”Dauderi”. Ķīniešu hieroglifi tajā saspēlējas ar latvju rakstu zīmēm, zīds ar linu, zeltīti toņi ar sudrabainu mirdzumu.

Austrumu kultūra ir mākslinieces Jekaterīnas Baijes sirdslieta daudzu gadu garumā. Ķīnā viņa apguvusi kaligrāfiju un ķīniešu tradicionālo glezniecību, viņu īpaši interesē kultūru mijiedarbība, un jaunā izstāde vēsta tieši par to.

Dziedātāja un komponiste Laila Ilze Purmaliete kopā ar aktieri Juri Hiršu ierakstījuši jaunu dziesmu "Es cēlu tev tiltu". Skaņdarba mūzikas autore ir pati Laila Ilze Purmaliete, bet vārdu autore - Vizma Belševica. Dziesma tapusi gatavojoties koncertam “Mīlas balādes”, kas notiks VEF Kultūras pilī 13. februārī pulksten 19.00.

Sarunā ar rakstnieku, grāmatu “Brīvībene”, “Dizažio” un “Skaistums un nemiers” autoru Svenu Kuzminu - par mūzikas ieceri literatūrā, par skaistāko prozas darbu mūzikā, par dzīves pagriezienu Rēzeknes videonomā un pieradināti nepieradināto.

Raidījumu ciklā „Dailes kanons” piedāvājam klausītājiem tikšanos ar leģendāriem Dailes teātra aktieriem un viņu izvēlētu dzeju, ko ieskauj mūzika un talantīgu latviešu pianistu klavierspēle. „Dailes Kanons” ir Dailes teātra simtgades svinību ietvaros tapis septiņu koncertu cikls, kas vāros vasaras vakaros aicināja skatītājus pulcēties Dailes dārzā, lai brīnišķīgu pianistu atskaņotas klaviermūzikas pavadībā dotos noslēpumainā poēzijas un mākslas pasaulē, kuras centrā mirdzēja galvenā Dailes kanona vērtība – izcilie Dailes teātra aktieri.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz izskanēja svētku noskaņā, jo 26. septembrī tiek atzīmēta Eiropas Valodu diena, savukārt priecīgu atkalsatikšanos svin mazie Itālijas latvieši.

Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā dažādus iedvesmojošus pasākumus redzes loka paplašināšanai par Rīgu, literatūru, mūziku, mākslu un modi programmā “VasaRĪGA kopā būšana”. Par šīs vasaras programmu stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūras pasākumu organizatore Katrīna Kūkoja.

Ko Rīga nozīmēja Rīgas centra zēnam Anšlavam Eglītim? Kādām acīm to redzēja Grīziņkalna meitene no strādnieku ģimenes – Vizma Belševica vai Iļģuciema puika – Zigmunds Skujiņš? Daudz plašāk šos jautājumus varēs izzināt literārajās pastaigās, ko šo trešdien, 10. jūlijā, uzsāks Rakstniecības un mūzikas muzejs. Šādus pasākumus muzejs vasarās sāka rīkot pirms četriem gadiem, katru gadu pievienojot jaunus pastaigu maršrutus. Šī gada jaunums ir – Gunaram Janovskim un Zigmundam Skujiņam veltītās pastaigas.

Vizma Belševica ir XX gadsimta otrās puses lielākā latviešu rakstniece, viena no nedaudzajiem latviešu literātiem, kas ir kļuvuši atpazīstami arī ārvalstīs. Tieša un nesaudzīga savā izpausmēs un vārdos. Kā pati teikusi – tieši un acīs. Nerēķinoties ar sekām. Un uzticīga vārda spēkam. Belševica Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā, saņēmusi dažādus citus apbalvojumus, to vidū arī Spīdolas balvu. Rakstnieces darbi iekļauti Latvijas kultūras kanonā.

Rakstniece, dzejniece un atdzejotāja Margita Gūtmane (1943) dzimusi Latvijā. 1944. gadā kopā ar radiniekiem nokļuvusi trimdā Vācijā, taču vilciens, kurā viņa ar mātesmāsu devusies bēgļu gaitās, bijis pēdējais no Jelgavas stacijas. Karš izšķīra Margitu no mātes. Latvijā viņa atgriezusies vien 1988. gadā, pēc Vizmas Belševicas aicinājuma, bet kopš 1996. gada apmetusies uz dzīvi Latvijā. 

Sieviešu dzejai skaņās un vārdos veltīta mūzikas stunda.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 11.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 9. un 10.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 7. un 8.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 5. un 6.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 3. un 4.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 1. un 2.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Sagaidot Vispārējo latviešu dziesmu un tagad arī deju svētku 150. gadadienu, izdots 150 latviešu tautai nozīmīgu dziesmu vārdu krājums. Krājumā iekļautas tādas mūsu tautai nozīmīgas dziesmas kā “Manai Dzimtenei”, “Saule, Pērkons, Daugava”, “Mana dziesma”, “Tev mūžam dzīvot, Latvija”, “Mūžu mūžos būs dziesma”, “Lauztās priedes”, “Lec, saulīte”, “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu”, “Manai tautai”, “Jāņuvakars”, “Kā senā dziesmā”, “Svētvakars”, “Gaismas pils” un daudzas citas.

"Pilnīgi noteikti negribētu būt pilna laika dzejnieks! Kas attiecas uz mākslu, kultūru, jaunradi – gribu tajā procesā būt kā ceļotājs, kā viesis. Es negribu tajā dzīvot. Gribu tajā ierasties. Arī par savu dzeju domājot – man patīk, ka dzejas pasaulē ienāku tad, kad to vēlos. Tad es tajā uzkavējos, un tad es eju no tās ārā. Man tā ir patīkamāk," Klusās Sestdienas intervijā prāto dzejnieks Marts Pujāts. Nule klajā nācis viņa jaunākais dzejoļu krājums "Dāma baltos džinsos". 

2022. gada 11. novembrī apritēja simts gadi, kopš pasaulē nācis amerikāņu rakstnieks Kurts Vonnegūts. Par viņu saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar dzejnieku un tulkotāju Jāni Elsbergu.

Karīna Gretere iepazīstina ar albumu "Vēstules"

Jaunākajā izdevniecības “MicRec” grāmatu sērijas “Latviešu mūzikas populārākās dziesmas” izdota atzītā latviešu ģitārista, producenta un menedžera – Aivara Hermaņa nedaudz mazāk zināmo talanta šķautni, kas ir dziesmu rakstīšana. Izdevumā apkopoti 50 skaņdarbi, kuru izpildītāju vārdi runā paši par sevi – Igo, Ieva Akuratere, Remix, Putnu Balle, Žoržs Siksna, Tip Top, Normunds Rutulis, Ojārs Grinbergs, Dzeguzīte un citi.

Anna Rancāne - literate, dramaturge, žurnaliste, gide, niu ari politike, bet vysu vaira vys tik jū zynim kai dzejneicu. Par dzejnīka byušonu cauri laikim i sistemom, par tū voi Annai pateik raksteit vuordus dzīsmem, par tū kas kūpeigs Valerijai Seilei i Annai Ahmatovai i dažom interesantom atkuopem viesturē, kai ari, saprūtams, kaida jaunas dzīsmis skice itymā raidīroksta “Puslopys” laidīnī.