Rakstu meklēšana

Ausmas Kantānes monoizrāde "Visi koki Dieva doti". Vizmas Belševicas dzeja.

30. maijā aprit 90 gadi, kopš dzimusi Vizma Belševica, dzejniece, prozaiķe un tulkotāja. Viena no spilgtākajām personībām pagājušā gadsimta otrās puses latviešu literatūrā, kuras vārds nesaraujami saistīts ar drosmīgu opozīciju padomju totalitārismam. Raidījumā Šis dienas acīm fragmenti no divām agrākajos gados tapušām sarunām, kurās pievērsos Vizmas Belševica dzīvei un daiļradei.

30.maijā, aprit 90 gadi kopš pasaulē nāca Vizma Belševica - dzejniece, prozaiķe un tulkotāja. Dzejniece tiek dēvēta par savas paaudzes rakstniecības sirdsapziņu, godīguma, nelokāmības, nepakļāvības un garīgas neatkarības simbolu. Vizmas Belševicas dzejoļi bijuši spēcīgs iedvesmas avots daudziem no mūsu komponistiem.

Vizma Belševica un mūsdienas. Un vārda brīvība, un valodas dziļums. Uzticība savai tekstu interpretācijai. Kultūras rondo stundā pakavējamies pie atziņām, kas izskanēja diskusijā “Vizma un mūsdienas”, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotajā Vizmas dienā šo ceturtdien, 27.maijā.

Dzejniece Vizma Belševica ir šīs nedēļas notikumu centrā - Kultūras rondo ierakstu sērijā skanēs viņas dzeja, bet šodien dzejniece Anna Auziņa iepazīstina ar gaidāmo zinātnisko un radošo konferenci „Vizma Belševica un vārda brīvība”.

Kultūras rondo ierakstu sērijā visas nedēļas garumā skan Vizmas Belševicas dzejoļi, kurus izvēlējušies viņas spalvas brāļi.

Aleksandra Griņevska-Grīna romāna „Zelta ķēde" dramatizējums. Tulkojusi Vizma Belševica. Dramatizējumu veidojusi Amanda Aizpuriete, režisors Ints Burāns.

Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas sinologi aicina uz tiešsaistes semināriem: 26. maijā tiek gaidīti visi, kurus saista Ķīnas tradicionālā kultūra, savukārt 28. maija seminārs pulcinās tos, kuri māca vai mācās ķīniešu valodu.

1987. gada 5. februārī rakstnieku namā Dubultos mūžībā 28 gadu vecumā aiziet dzejnieks Klāvs Elsbergs.

Šoreiz uzmanības lokā raidījums “Mana mūzika”, kura pirmsākumi rodami jau 80. gados.

Ikvasaras Maize Mēnespienā.

Programmā:

Vazz - peripheral Vision (Macula lutea mix)
Tropic of Cancer - court of devotion
The cure - faith
Dzeltenie pastnieki - nevaru saprast tā Neko
Selfish -
Beyaz - Karanlik plate
Georgia - new Force
Cavern of anti-matter  - Terminal Metric
The west coast pop art experimental band - eighteen is over the hill
Vizma Belsevica + Modo - Dziesma par lakstigalu infarktu
Vanishing Twin - who wants to live forever
Vhoor - Embraza
Vhoor - Con Altura

Ikvasaras Maize Mēnespienā.

Dramaturgs, publicists un arhitektūras vērtību aizstāvis Gunārs Priede savās lugās, dienasgrāmatās un vēstulēs ir izcils laikmeta dokumentētājs, taču intervijās dažas viņa atziņas skan kā teiktas par tieši šo laiku. Raidījumā ierakstu fragmenti no Latvijas radio fonotēkas.

Gaidot Vizmas Belševicas 90.jubileju, apgāds ''Mansards'' turpina grāmatu sēriju ''Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas''. Tikko klajā nākusi sērijas trešā grāmata, kurā rakstnieces dēls, dzejnieks Jānis Elsbergs iekļāvis viņas jaunības dienasgrāmatu, rakstītu no 1947. līdz 1960. gadam. Tā ir ļoti vērtīga un interesanta sava laika liecība, kā arī bagātīgs faktu materiāls literatūras pētniekiem un valodniekiem.

Dzejnieci un tulkotāju Ingmāru Balodi Montas Kromas dzejā sadzīviskā atklātība. Savulaik viņa Kromas dzejoļus zinājusi no galvas, bet šajā neparastajā dzejas pasaulē viņu ievedusi rakstniece un dzejniece Vizma Belševica.

“Mani Kromas dzejā ļoti pārsteidz tā sadzīviskā atklātība, tāds dienasgrāmatiskums, kurā vispār nav nekāda doma par kaut kādu redaktoru, vai ka tu sevi kaut kur pieturi, vai iegrožo, bet, piemēram, kaut vai par šo satikto gleznotāju uz ielas un par lietussargu, un par to, ka tā ir tāda sadzīve, kas pēkšņi top par to dzejas telpu,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta Ingmāra Balode.

Pasaka "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām". To uzrakstījusi Vizma Belševica, mūziku komponējis Indulis Kalniņš, režisors Kārlis Ādernieks. Radioiestudējums ierakstīts 1965. gadā.

Vizma Belševica "Bille". Laiku spēle teātrim. Nacionālā teātra izrādes ieraksts. 2. daļa.

"Bille. Laiku spēle teātrim". Vizmas Belševicas darba iestudējums. Nacionālā teātra izrādes ieraksts. 1. daļa. Dramatizējuma autors un režisors Valdis Lūriņš. Ierakstīts 2012. gadā.

Vai 60 gadi ir daudz vai maz? Šim jautājumam varētu būt dažādas atbildes, taču šoreiz gribēju atgādināt par tiem 60, kuri tā arī netika nodzīvoti – dzejnieks Klāvs Elsbergs traģiski gāja bojā jau 1987. gadā, nesasniedzis pat savus trīsdesmit, par 60 nemaz nerunājot. Šo jubileju viņš būtu svinējis šī gada 3. janvārī, un var tikai pabrīnīties, ka daudziem Elsbergs joprojām ir mīļākais dzejnieks, kaut viņa dzīves laikā izdoti tikai 2 Klāva dzeju krājumi. Tomēr Elsberga dzeju latviešu populārajā mūzikā skaņdarbos ievijuši daudz komponisti, viņu vidū ir ļoti pazīstami autori kā Juris Kulakovs, Jānis Lūsēns, Kaspars Dimiters. Taču Elsberga dzeja skan arī Kristīnes Sudmales, grupas „Ķirmji”, „Hospitāļu ielas”, Armanda Alkšņa, grupu „Krasts”, „Rekvizīts”, „Autobuss debesīs”, Alda Šteimaņa dziesmās – visus saskaitīt nav iespējams.

Pārlasām Vizmas Belševicas stāstu krājumu Lauztā sirds uz goda dēļa

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku koru konkursa "Dziesmu kari" finālā Latvijas Universitātes Lielajā aulā sacenšas 20 jauktie kori.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku koru konkursa "Dziesmu kari" finālā Latvijas Universitātes Lielajā aulā sacenšas jauktie kori.

Vizma Belševica –  viena no izcilākajām figūrām 20. gadsimta otrās puses latviešu literatūrā un arī viena no tām personībām, kas visvairāk saistās ar opozīciju padomju režīmam. 

5.epizode. VIZMAS BELŠEVICAS BILLE. Kā katrai ģimenei ir savs dzimtas koks, mums ir sava kultūras sakņu sistēmas karte. Kopā ar LNB Bērnu literatūras centra vadītāju Silviju Tretjakovu meklēsim atbildes uz jautājumiem - kāpēc vienu autoru darbus lasa un atceras gadiem, bet citus aizmirst jau pēc nedēļas?

Kultūras notikumus šajā nedēļā pārrunā Ingvilda Strautmane un Zigfrīds Muktupāvels, atgādinot, viņuprāt, interesantākās šīs nedēļas Kultūras Rondo sarunas un iepazīstinot ar spilgtākajām kultūras norisēm nākamajā nedēļā.

Šonedēļ pirmizrāde režisores Ināras Kolmanes pilnmetrāžas spēlfilmai "Bille", kas tapusi pēc  rakstnieces Vizmas Belševicas daļēji autobiogrāfiskā romāna „Bille” motīviem.  

Sadegusi balss. No Vizmas Belševicas arhīva burtnīcām. Tekstu autori Vizma Belševica, Kārlis Anitens. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Komponists Raimonds Pauls. Lomās: Imants Strads, Uldis Anže, Baiba Broka, Ance Krauze.