Rakstu meklēšana

1987. gada 5. februārī rakstnieku namā Dubultos mūžībā 28 gadu vecumā aiziet dzejnieks Klāvs Elsbergs.

Šoreiz uzmanības lokā raidījums “Mana mūzika”, kura pirmsākumi rodami jau 80. gados.

Ikvasaras Maize Mēnespienā.

Programmā:

Vazz - peripheral Vision (Macula lutea mix)
Tropic of Cancer - court of devotion
The cure - faith
Dzeltenie pastnieki - nevaru saprast tā Neko
Selfish -
Beyaz - Karanlik plate
Georgia - new Force
Cavern of anti-matter  - Terminal Metric
The west coast pop art experimental band - eighteen is over the hill
Vizma Belsevica + Modo - Dziesma par lakstigalu infarktu
Vanishing Twin - who wants to live forever
Vhoor - Embraza
Vhoor - Con Altura

Ikvasaras Maize Mēnespienā.

Dramaturgs, publicists un arhitektūras vērtību aizstāvis Gunārs Priede savās lugās, dienasgrāmatās un vēstulēs ir izcils laikmeta dokumentētājs, taču intervijās dažas viņa atziņas skan kā teiktas par tieši šo laiku. Raidījumā ierakstu fragmenti no Latvijas radio fonotēkas.

Gaidot Vizmas Belševicas 90.jubileju, apgāds ''Mansards'' turpina grāmatu sēriju ''Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas''. Tikko klajā nākusi sērijas trešā grāmata, kurā rakstnieces dēls, dzejnieks Jānis Elsbergs iekļāvis viņas jaunības dienasgrāmatu, rakstītu no 1947. līdz 1960. gadam. Tā ir ļoti vērtīga un interesanta sava laika liecība, kā arī bagātīgs faktu materiāls literatūras pētniekiem un valodniekiem.

Dzejnieci un tulkotāju Ingmāru Balodi Montas Kromas dzejā sadzīviskā atklātība. Savulaik viņa Kromas dzejoļus zinājusi no galvas, bet šajā neparastajā dzejas pasaulē viņu ievedusi rakstniece un dzejniece Vizma Belševica.

“Mani Kromas dzejā ļoti pārsteidz tā sadzīviskā atklātība, tāds dienasgrāmatiskums, kurā vispār nav nekāda doma par kaut kādu redaktoru, vai ka tu sevi kaut kur pieturi, vai iegrožo, bet, piemēram, kaut vai par šo satikto gleznotāju uz ielas un par lietussargu, un par to, ka tā ir tāda sadzīve, kas pēkšņi top par to dzejas telpu,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta Ingmāra Balode.

Pasaka "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām". To uzrakstījusi Vizma Belševica, mūziku komponējis Indulis Kalniņš, režisors Kārlis Ādernieks. Radioiestudējums ierakstīts 1965. gadā.

Vizma Belševica "Bille". Laiku spēle teātrim. Nacionālā teātra izrādes ieraksts. 2. daļa.

"Bille. Laiku spēle teātrim". Vizmas Belševicas darba iestudējums. Nacionālā teātra izrādes ieraksts. 1. daļa. Dramatizējuma autors un režisors Valdis Lūriņš. Ierakstīts 2012. gadā.

Vai 60 gadi ir daudz vai maz? Šim jautājumam varētu būt dažādas atbildes, taču šoreiz gribēju atgādināt par tiem 60, kuri tā arī netika nodzīvoti – dzejnieks Klāvs Elsbergs traģiski gāja bojā jau 1987. gadā, nesasniedzis pat savus trīsdesmit, par 60 nemaz nerunājot. Šo jubileju viņš būtu svinējis šī gada 3. janvārī, un var tikai pabrīnīties, ka daudziem Elsbergs joprojām ir mīļākais dzejnieks, kaut viņa dzīves laikā izdoti tikai 2 Klāva dzeju krājumi. Tomēr Elsberga dzeju latviešu populārajā mūzikā skaņdarbos ievijuši daudz komponisti, viņu vidū ir ļoti pazīstami autori kā Juris Kulakovs, Jānis Lūsēns, Kaspars Dimiters. Taču Elsberga dzeja skan arī Kristīnes Sudmales, grupas „Ķirmji”, „Hospitāļu ielas”, Armanda Alkšņa, grupu „Krasts”, „Rekvizīts”, „Autobuss debesīs”, Alda Šteimaņa dziesmās – visus saskaitīt nav iespējams.

Pārlasām Vizmas Belševicas stāstu krājumu Lauztā sirds uz goda dēļa

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku koru konkursa "Dziesmu kari" finālā Latvijas Universitātes Lielajā aulā sacenšas 20 jauktie kori.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku koru konkursa "Dziesmu kari" finālā Latvijas Universitātes Lielajā aulā sacenšas jauktie kori.

Vizma Belševica –  viena no izcilākajām figūrām 20. gadsimta otrās puses latviešu literatūrā un arī viena no tām personībām, kas visvairāk saistās ar opozīciju padomju režīmam. 

5.epizode. VIZMAS BELŠEVICAS BILLE. Kā katrai ģimenei ir savs dzimtas koks, mums ir sava kultūras sakņu sistēmas karte. Kopā ar LNB Bērnu literatūras centra vadītāju Silviju Tretjakovu meklēsim atbildes uz jautājumiem - kāpēc vienu autoru darbus lasa un atceras gadiem, bet citus aizmirst jau pēc nedēļas?

Kultūras notikumus šajā nedēļā pārrunā Ingvilda Strautmane un Zigfrīds Muktupāvels, atgādinot, viņuprāt, interesantākās šīs nedēļas Kultūras Rondo sarunas un iepazīstinot ar spilgtākajām kultūras norisēm nākamajā nedēļā.

Šonedēļ pirmizrāde režisores Ināras Kolmanes pilnmetrāžas spēlfilmai "Bille", kas tapusi pēc  rakstnieces Vizmas Belševicas daļēji autobiogrāfiskā romāna „Bille” motīviem.  

Sadegusi balss. No Vizmas Belševicas arhīva burtnīcām. Tekstu autori Vizma Belševica, Kārlis Anitens. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Komponists Raimonds Pauls. Lomās: Imants Strads, Uldis Anže, Baiba Broka, Ance Krauze. 

Jauniestudējums. Sadegusi balss. No Vizmas Belševicas arhīva burtnīcām. Tekstu autori Vizma Belševica, Kārlis Anitens. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Komponists Raimonds Pauls. Lomās: Imants Strads, Uldis Anže, Baiba Broka, Ance Krauze.

No Vizmas Belševicas arhīva burtnīcām. Tekstu autori Vizma Belševica, Kārlis Anitens. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Komponists Raimonds Pauls. Lomās: Imants Strads, Uldis Anže, Baiba Broka, Ance Krauze.

Māris Čaklais dzejā, atdzejā, esejās, vēstulēs un kultūras telpā - izdots viņa Rakstu pirmais sējums. Saruna par dzejnieku un publicistu Māri Čaklo ar rakstu sakārtotāju Dzidru Vārdauni, redaktoru Jāni Ogu, literatūrzinātnieci Andu Kubuliņu un Māra Čaklā kursa biedru Andri Sproģi.

Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā atradīsiet jēdziena „serpentīns” formulējumu – tātad, serpentīns ir gara, šaura, ritulī satīta krāsaina papīra lente, ko ballēs un karnevālos met publikā, bet pārnestā nozīmē decembrī VEF kultūras pilī 9 koncertos publikā tiks mesti latviešu estrādes dziesmu serpentīni, lai atsauktu atmiņā vai jaunākās paaudzes klausītājus iepazīstinātu ar brīnišķīgām melodijām, kuras radījuši mūsu lieliskie komponisti. Pavisam nesen ar latviešu estrādes dārgumiem klausītājus programmā Smaidiet, un labi būs, priecēja muzikālā apvienība Vintāža, šoreiz par koncerta muzikālo pusi un aranžējumiem gādās Kristaps Krievkalns ar savu ansambli, un izraudzīto dziesmu vienojošais temats būs ziema, ziemassvētki un gada nogales izjūtas, kas saistītas ar sirsnību un romantiku.

Dzejnieka Imanta Auziņa vārsmas latviešu populārā žanra skaņraži nav izmantojuši tik bieži, kā tas bijis ar Imantu Ziedoni vai Āriju Elksni, taču ar Auziņa dzeju radīta ne viena vien nozīmīga kompozīcija. Jau 60. gadu nogalē savai toreizējai grupai 2xBBM dziesmu Nes savu nesamo uzrakstīja Imants Kalniņš, vēlāk tā kā Skumjā dziesmiņa nonāca grupas Menuets repertuārā, bet Turaidas roze atskaņoja arī Imanta Kalniņa dziesmu Notikums ar novembra jubilāra vārdiem. Šovakar Imantu Auziņu atceramies dzejnieka 80. jubilejas sakarā – tā atzīmējama 13. novembrī.

Raidījumā "Mana mūzika" viesojas teoloģijas doktors, mācītājs, vēsturnieks, vairāku grāmatu autors, Zemessardzes kapelāns un īstens savas zemes patriots Guntis Kalme.

Dzejnieks un mūziķis, latviešu bards no Zviedrijas Pāvils Johansons 18. oktobrī sagaidījis 70. jubileju – viņas dzejā un dziesmās atainojas šī un pagājušā gadsimta popkultūras iezīmes, savijušies trimdas un Latvijas tēli, un Johansons pats sevi nesauc nedz pat dzejnieku, ne komponistu. Viņa ikdiena šais gados saistīta ar zviedru, vācu un angļu valodas skolotāja darbu, literatūrai un mūzikai palika brīvais laiks. 1947. gada 18. oktobrī dzimušā Johansona vecāki ir ievērojami Latvijas kultūras darbinieki – tēvs – kultūrvēsturnieks un rakstnieks Andrejs Johansons, māte – dzejniece un filoloģe Veronika Strēlerte, un inteliģence, kā arī attiecīgs interešu loks, protams, Pāvilam bija ielikts jau šūpulī.