Sestdiena, 2026. gada 7. marts
Vārda diena: Ella, Elmīra
Jauniestudējums. Sadegusi balss. No Vizmas Belševicas arhīva burtnīcām. Tekstu autori Vizma Belševica, Kārlis Anitens. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Komponists Raimonds Pauls. Lomās: Imants Strads, Uldis Anže, Baiba Broka, Ance Krauze.
No Vizmas Belševicas arhīva burtnīcām. Tekstu autori Vizma Belševica, Kārlis Anitens. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Komponists Raimonds Pauls. Lomās: Imants Strads, Uldis Anže, Baiba Broka, Ance Krauze.
Māris Čaklais dzejā, atdzejā, esejās, vēstulēs un kultūras telpā - izdots viņa Rakstu pirmais sējums. Saruna par dzejnieku un publicistu Māri Čaklo ar rakstu sakārtotāju Dzidru Vārdauni, redaktoru Jāni Ogu, literatūrzinātnieci Andu Kubuliņu un Māra Čaklā kursa biedru Andri Sproģi.
Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā atradīsiet jēdziena „serpentīns” formulējumu – tātad, serpentīns ir gara, šaura, ritulī satīta krāsaina papīra lente, ko ballēs un karnevālos met publikā, bet pārnestā nozīmē decembrī VEF kultūras pilī 9 koncertos publikā tiks mesti latviešu estrādes dziesmu serpentīni, lai atsauktu atmiņā vai jaunākās paaudzes klausītājus iepazīstinātu ar brīnišķīgām melodijām, kuras radījuši mūsu lieliskie komponisti. Pavisam nesen ar latviešu estrādes dārgumiem klausītājus programmā Smaidiet, un labi būs, priecēja muzikālā apvienība Vintāža, šoreiz par koncerta muzikālo pusi un aranžējumiem gādās Kristaps Krievkalns ar savu ansambli, un izraudzīto dziesmu vienojošais temats būs ziema, ziemassvētki un gada nogales izjūtas, kas saistītas ar sirsnību un romantiku.
Dzejnieka Imanta Auziņa vārsmas latviešu populārā žanra skaņraži nav izmantojuši tik bieži, kā tas bijis ar Imantu Ziedoni vai Āriju Elksni, taču ar Auziņa dzeju radīta ne viena vien nozīmīga kompozīcija. Jau 60. gadu nogalē savai toreizējai grupai 2xBBM dziesmu Nes savu nesamo uzrakstīja Imants Kalniņš, vēlāk tā kā Skumjā dziesmiņa nonāca grupas Menuets repertuārā, bet Turaidas roze atskaņoja arī Imanta Kalniņa dziesmu Notikums ar novembra jubilāra vārdiem. Šovakar Imantu Auziņu atceramies dzejnieka 80. jubilejas sakarā – tā atzīmējama 13. novembrī.
Raidījumā "Mana mūzika" viesojas teoloģijas doktors, mācītājs, vēsturnieks, vairāku grāmatu autors, Zemessardzes kapelāns un īstens savas zemes patriots Guntis Kalme.
Dzejnieks un mūziķis, latviešu bards no Zviedrijas Pāvils Johansons 18. oktobrī sagaidījis 70. jubileju – viņas dzejā un dziesmās atainojas šī un pagājušā gadsimta popkultūras iezīmes, savijušies trimdas un Latvijas tēli, un Johansons pats sevi nesauc nedz pat dzejnieku, ne komponistu. Viņa ikdiena šais gados saistīta ar zviedru, vācu un angļu valodas skolotāja darbu, literatūrai un mūzikai palika brīvais laiks. 1947. gada 18. oktobrī dzimušā Johansona vecāki ir ievērojami Latvijas kultūras darbinieki – tēvs – kultūrvēsturnieks un rakstnieks Andrejs Johansons, māte – dzejniece un filoloģe Veronika Strēlerte, un inteliģence, kā arī attiecīgs interešu loks, protams, Pāvilam bija ielikts jau šūpulī.
Vizmas Belševicas dzejas kompozīcija "Zieda un cirvja strīdā". Lasa Aija Magone. Mūzikas un skaņu režisors Andis Ploks. 2017. gada ieraksts.
Vizmas Belševicas romānu triloģijas „Bille” trešā daļa „Billes skaistā jaunība” no jauna izdota apgādā „Mansards”. „Radio mazās lasītavas” studijā tiekas divi aktieri, kuriem ir „Billes” pieredze – Dace Bonāte Billi spēlē Nacionālā teātra izrādē un Gundars Āboliņš tikko nofilmējies veikalnieka Bānīša lomā topošajā Ināras Kolmanes filmā „Bille”. Un abi lasa „Billes skaisto jaunību”.
Šī gada 5. februārī apritēja 30 gadi kopš dzejnieka Klāva Elsberga aiziešanas mūžībā, par kuru joprojām īstas skaidrības nav – ir versijas un pieņēmumi, patiesu faktu trūkst, un arī šī notikuma liecinieki nav dzīvo vidū. Taču Klāva Elsberga dzeju joprojām lasa, pēta, analizē, tā iedvesmo jaunām dziesmām, kas rodas arī pēc tā auglīgā posma pagājušā gadsimta 80. gadu vidū, kad savus lieliskos skaņdarbus ar Elsberga dzeju radīja komponists Juris Kulakovs, tos uzticot grupas Pērkons atskaņojumam. Baletomānija, Būvlaukuma romance, Lampas un zvaigznes ir tikai daži nosaukumi izcilo dziesmu plejādē, kur sakausēti Elsberga daudznozīmīgie panti ar Kulakova ārtroka stila mūziku.
Dzimusi nabadzībā, augusi nabadzībā, dzīvojusi nabadzībā – tāda bija dvēseliski tik bagātās latviešu dzejnieces Vizmas Belševicas ikdiena, kura tikai attāli nolasāma viņas darbos. Un tā jau ir, ka reti kad labi paēdis un ar dzīvi apmierināts cilvēks metas pie dzejošanas. Parasti šī vēlme piemeklē meklējošus, urdošus, dedzīgus ļaudis, kas literatūrā cenšas rast un dot atbildes uz daudzus mokošiem jautājumiem.
Saruna ar arhitektu, uzņēmēju, mākslas, mūzikas un operas baudītāju Uldi Pīlēnu.
Vizma Belševica. "Nepazītā mīlestība un citi stāsti". Lasa aktieris Gundars Āboliņš. Apgāds "Mansards".
Spilgta un krāšņa, ar jaunu dziesmu studijā Agnese Rakovska!
Ingas Saksones skats šorīt pievērsts latviešu rokmūzikas klasikai tāli tuvajā 1986. gadā, kad aktīvi koncertēja grupa "Krasts". Piecu gadu pastāvēšanas laikā tā mūsu ausis un sirdis valdzināja ar kvalitatīvām oriģināldziesmām, kurās izmantota augstvērtīga dzeja (Vizma Belševica, Ojārs Vācietis), bet tēmu loks liecināja par to, ka grupa pastiprinātu uzmanību pievērš tik būtiskajai ekoloģijas tēmai un dzimtenes mīlestībai. "Klasikas" baudītājus varētu interesēt laiks, kad 1986.gadā grupai pievienojās diriģents, senās mūzikas speciālists, tagad - Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāja padomnieks muzikālajos jautājumos Andris Veismanis. Viņa izcilo kontrtenora balsi klausīsimies paša rakstītāja dziesmā ar Ojāra Vācieša dzeju "Pēc pusnakts".
Atkārtojums. Par dzejnieci Vizmu Belševicu saruna ar Ingmāru Balodi.
Kamolā tinēja, Es mīlu tevi tā, Es aiziet nevaru, Rudens ziedi, Tu nāc tu ej, Dziesma par Dūdieviņu – kas gan vieno šīs skaistās dziesmas? Tā ir dzejniece Vizma Belševica, kas devusi vārdus minētajām Raimonda Paula un Imanta Kalniņa dziesmām, Ulda Stabulnieka un flamenko ģitārista Andra Kārkliņa, trimdas latvieša Pāvila Johansona un Sīpolu dziedātāja Nika Matvejeva skaņdarbiem. Šodien svinama dzejnieces Vizmas Belševicas 85. jubilejai, kurai par godu īsumā izstaigāsim mūsu ievērojamās literātes dzīvesceļu, un dzirdēsiet kādu, domājams, nepazīstamu melodiju ar viņas vārdiem.
Dzejniece, rakstniece un tulkotāja Vizma Belševica ar savu dzīvi un daiļradi kļuvusi par latviešu literatūras gara stipruma un izcila talanta zīmi, ne velti viņa dēvēta par 20. gadsimta otrās puses izcilāko latviešu literāti. Dziesmas ar Vizmas Belševicas dzeju radījuši Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Uldis Stabulnieks, Andris Kārkliņš, Niks Matvejevs un citi latviešu skaņraži.
„Vizmas Belševicas arhīva burtnīcu” pirmo grāmatu “Nepazītā mīlestība un citi stāsti” sakārtojis Jānis Elsbergs, bet režisore Ināra Kolmane sākusi filmēt jauno spēlfilmu "Bille".
Šis ir komponista Imanta Kalniņa 75. jubilejas gads, kas tiek atzīmēts ar vairākiem koncertiem un protams, Imantdienām Cēsīs, kas pie viena būs šīs tradīcijas 40. gadskārtas atzīmēšana. Kā zināms, Kalniņa daiļradē savijas simfonija, oratorija, operas, teātra un kino mūzika ar rokenrolu, turklāt Imants pats veidojis un vadījis divus mūsu rokmūzikas vēsturē nozīmīgus ansambļus – 2xBBM un Turaidas Roze, kā arī gadudesmitiem nodrošinājis ar repertuāru grupu Menuets.
Mērijas Popinsas dzimšanas diena. Pamelas Treversas stāsta radioiestudējums. Tulkojusi Vizma Belševica. Dramatizējuma autore Amanda Aizpuriete. Mūzikas autors Ivars Davidovičs. Režisors Andrejs Migla. Lomās Ilze Rūdolfa, Velta Skurstene, Pēteris Liepiņš, Elita Krastiņa u.c. 1989. gada ieraksts.
Valsts svētku rītā tiekamies ar tulkotāju un vijoļmeistaru Zigurdu Elsbergu, kura mūžs ir 83 gadi no Latvijas likteņa...
„Kad studēju toreizējā Konservatorijā vijoles klasē, Staņislavs Broks (kordiriģents un mūzikas pedagogs) mani uzaicināja strādāt par toņmeistaru radio,”- tā, atminoties savas gaitas Doma laukuma 8 ēkā, stāstu sāk vijoļbūves meistars un tulkotājs Zigurds Elsbergs.
