Rakstu meklēšana

Dziedātāja un komponiste Laila Ilze Purmaliete kopā ar aktieri Juri Hiršu ierakstījuši jaunu dziesmu "Es cēlu tev tiltu". Skaņdarba mūzikas autore ir pati Laila Ilze Purmaliete, bet vārdu autore - Vizma Belševica. Dziesma tapusi gatavojoties koncertam “Mīlas balādes”, kas notiks VEF Kultūras pilī 13. februārī pulksten 19.00.

Sarunā ar rakstnieku, grāmatu “Brīvībene”, “Dizažio” un “Skaistums un nemiers” autoru Svenu Kuzminu - par mūzikas ieceri literatūrā, par skaistāko prozas darbu mūzikā, par dzīves pagriezienu Rēzeknes videonomā un pieradināti nepieradināto.

Raidījumu ciklā „Dailes kanons” piedāvājam klausītājiem tikšanos ar leģendāriem Dailes teātra aktieriem un viņu izvēlētu dzeju, ko ieskauj mūzika un talantīgu latviešu pianistu klavierspēle. „Dailes Kanons” ir Dailes teātra simtgades svinību ietvaros tapis septiņu koncertu cikls, kas vāros vasaras vakaros aicināja skatītājus pulcēties Dailes dārzā, lai brīnišķīgu pianistu atskaņotas klaviermūzikas pavadībā dotos noslēpumainā poēzijas un mākslas pasaulē, kuras centrā mirdzēja galvenā Dailes kanona vērtība – izcilie Dailes teātra aktieri.

„Latviešiem pasaulē” šoreiz izskanēja svētku noskaņā, jo 26. septembrī tiek atzīmēta Eiropas Valodu diena, savukārt priecīgu atkalsatikšanos svin mazie Itālijas latvieši.

Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā dažādus iedvesmojošus pasākumus redzes loka paplašināšanai par Rīgu, literatūru, mūziku, mākslu un modi programmā “VasaRĪGA kopā būšana”. Par šīs vasaras programmu stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūras pasākumu organizatore Katrīna Kūkoja.

Ko Rīga nozīmēja Rīgas centra zēnam Anšlavam Eglītim? Kādām acīm to redzēja Grīziņkalna meitene no strādnieku ģimenes – Vizma Belševica vai Iļģuciema puika – Zigmunds Skujiņš? Daudz plašāk šos jautājumus varēs izzināt literārajās pastaigās, ko šo trešdien, 10. jūlijā, uzsāks Rakstniecības un mūzikas muzejs. Šādus pasākumus muzejs vasarās sāka rīkot pirms četriem gadiem, katru gadu pievienojot jaunus pastaigu maršrutus. Šī gada jaunums ir – Gunaram Janovskim un Zigmundam Skujiņam veltītās pastaigas.

Vizma Belševica ir XX gadsimta otrās puses lielākā latviešu rakstniece, viena no nedaudzajiem latviešu literātiem, kas ir kļuvuši atpazīstami arī ārvalstīs. Tieša un nesaudzīga savā izpausmēs un vārdos. Kā pati teikusi – tieši un acīs. Nerēķinoties ar sekām. Un uzticīga vārda spēkam. Belševica Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā, saņēmusi dažādus citus apbalvojumus, to vidū arī Spīdolas balvu. Rakstnieces darbi iekļauti Latvijas kultūras kanonā.

Rakstniece, dzejniece un atdzejotāja Margita Gūtmane (1943) dzimusi Latvijā. 1944. gadā kopā ar radiniekiem nokļuvusi trimdā Vācijā, taču vilciens, kurā viņa ar mātesmāsu devusies bēgļu gaitās, bijis pēdējais no Jelgavas stacijas. Karš izšķīra Margitu no mātes. Latvijā viņa atgriezusies vien 1988. gadā, pēc Vizmas Belševicas aicinājuma, bet kopš 1996. gada apmetusies uz dzīvi Latvijā. 

Sieviešu dzejai skaņās un vārdos veltīta mūzikas stunda.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 11.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 9. un 10.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 7. un 8.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 5. un 6.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 3. un 4.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Džeroma K.Džeroma stāsta "Trīs vīri laivā" radiolasījums. 1. un 2.daļa. Režisors Andrejs Migla. Piedalās Edmunds Freibergs, Uldis Dumpis un Pēteris Liepiņš. Mūziķi Jānis Osis un Juris Ārents. Darbu tulkojusi Vizma Belševica. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1992. gada ieskaņojums.

Sagaidot Vispārējo latviešu dziesmu un tagad arī deju svētku 150. gadadienu, izdots 150 latviešu tautai nozīmīgu dziesmu vārdu krājums. Krājumā iekļautas tādas mūsu tautai nozīmīgas dziesmas kā “Manai Dzimtenei”, “Saule, Pērkons, Daugava”, “Mana dziesma”, “Tev mūžam dzīvot, Latvija”, “Mūžu mūžos būs dziesma”, “Lauztās priedes”, “Lec, saulīte”, “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu”, “Manai tautai”, “Jāņuvakars”, “Kā senā dziesmā”, “Svētvakars”, “Gaismas pils” un daudzas citas.

"Pilnīgi noteikti negribētu būt pilna laika dzejnieks! Kas attiecas uz mākslu, kultūru, jaunradi – gribu tajā procesā būt kā ceļotājs, kā viesis. Es negribu tajā dzīvot. Gribu tajā ierasties. Arī par savu dzeju domājot – man patīk, ka dzejas pasaulē ienāku tad, kad to vēlos. Tad es tajā uzkavējos, un tad es eju no tās ārā. Man tā ir patīkamāk," Klusās Sestdienas intervijā prāto dzejnieks Marts Pujāts. Nule klajā nācis viņa jaunākais dzejoļu krājums "Dāma baltos džinsos". 

2022. gada 11. novembrī apritēja simts gadi, kopš pasaulē nācis amerikāņu rakstnieks Kurts Vonnegūts. Par viņu saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar dzejnieku un tulkotāju Jāni Elsbergu.

Karīna Gretere iepazīstina ar albumu "Vēstules"

Jaunākajā izdevniecības “MicRec” grāmatu sērijas “Latviešu mūzikas populārākās dziesmas” izdota atzītā latviešu ģitārista, producenta un menedžera – Aivara Hermaņa nedaudz mazāk zināmo talanta šķautni, kas ir dziesmu rakstīšana. Izdevumā apkopoti 50 skaņdarbi, kuru izpildītāju vārdi runā paši par sevi – Igo, Ieva Akuratere, Remix, Putnu Balle, Žoržs Siksna, Tip Top, Normunds Rutulis, Ojārs Grinbergs, Dzeguzīte un citi.

Anna Rancāne - literate, dramaturge, žurnaliste, gide, niu ari politike, bet vysu vaira vys tik jū zynim kai dzejneicu. Par dzejnīka byušonu cauri laikim i sistemom, par tū voi Annai pateik raksteit vuordus dzīsmem, par tū kas kūpeigs Valerijai Seilei i Annai Ahmatovai i dažom interesantom atkuopem viesturē, kai ari, saprūtams, kaida jaunas dzīsmis skice itymā raidīroksta “Puslopys” laidīnī.  

Ausmas Kantānes monoizrāde "Visi koki Dieva doti". Vizmas Belševicas dzeja.

30. maijā aprit 90 gadi, kopš dzimusi Vizma Belševica, dzejniece, prozaiķe un tulkotāja. Viena no spilgtākajām personībām pagājušā gadsimta otrās puses latviešu literatūrā, kuras vārds nesaraujami saistīts ar drosmīgu opozīciju padomju totalitārismam. Raidījumā Šis dienas acīm fragmenti no divām agrākajos gados tapušām sarunām, kurās pievērsos Vizmas Belševica dzīvei un daiļradei.

30.maijā, aprit 90 gadi kopš pasaulē nāca Vizma Belševica - dzejniece, prozaiķe un tulkotāja. Dzejniece tiek dēvēta par savas paaudzes rakstniecības sirdsapziņu, godīguma, nelokāmības, nepakļāvības un garīgas neatkarības simbolu. Vizmas Belševicas dzejoļi bijuši spēcīgs iedvesmas avots daudziem no mūsu komponistiem.

Vizma Belševica un mūsdienas. Un vārda brīvība, un valodas dziļums. Uzticība savai tekstu interpretācijai. Kultūras rondo stundā pakavējamies pie atziņām, kas izskanēja diskusijā “Vizma un mūsdienas”, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotajā Vizmas dienā šo ceturtdien, 27.maijā.

Dzejniece Vizma Belševica ir šīs nedēļas notikumu centrā - Kultūras rondo ierakstu sērijā skanēs viņas dzeja, bet šodien dzejniece Anna Auziņa iepazīstina ar gaidāmo zinātnisko un radošo konferenci „Vizma Belševica un vārda brīvība”.

Kultūras rondo ierakstu sērijā visas nedēļas garumā skan Vizmas Belševicas dzejoļi, kurus izvēlējušies viņas spalvas brāļi.

Aleksandra Griņevska-Grīna romāna „Zelta ķēde" dramatizējums. Tulkojusi Vizma Belševica. Dramatizējumu veidojusi Amanda Aizpuriete, režisors Ints Burāns.

Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas sinologi aicina uz tiešsaistes semināriem: 26. maijā tiek gaidīti visi, kurus saista Ķīnas tradicionālā kultūra, savukārt 28. maija seminārs pulcinās tos, kuri māca vai mācās ķīniešu valodu.