Latvijā līdz 2018. gada beigām vairāk nekā 5 tūkstošus jauniešu vecumā līdz 29 gadiem iecerēts iesaistīt visLatvijas Eiropas Sociālā fonda projektā “Proti un Dari”. 

Prezidents Raimonds Vējonis ar domām par pašreizējiem notikumiem Latvijā.

Eiropas Savienība (ES) paziņojusi, ka ir gatava atkal būt par vidutāju starp Krieviju un Ukraina sarunās par dabasgāzes cenām un apjomiem ziemas mēnešos. Kopiena vēlas nodrošināt, ka šajā ziemās nebūs problēmu ar dabasgāzes piegādēm no Krievijas tranzītā caur Ukrainu. 

Latvijas Fotogrāfijas muzejā šodien atklās Gata Indrēvica izstādi „Misija”. Tas būs personisks fotostāsts par Irāku un Afganistānu, tās dabu, cilvēkiem un kara klātesamību šajās valstīs.

 

Nedēļas nogalē ikviens sportisks cilvēks Latvijā sekoja līdzi futbola izlases spēlei Portugālē, arī kavējoties atmiņā par 2004.gadu, kad tur Latvijas valstsvienība spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. 

Beja - apdzīvota vieta Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, pat ne pagasta centrs, ne arī  ciems, taču te ir savs novadpētniecības centrs, nevis neliela telpa ar savāktajām senatnes liecībām, kas atvēlēta novadpētniecībai,  kā tas ir daudzviet pagastos. Novadpētniecības centra krājumu glabāšanai un izstādēm tagad kalpos arī jaunuzceltā guļbūves ēka.

Neskatoties uz to, ka latviešu valoda ietilpst pasaules lielo valodu saimē, mēs varam lepoties, ka runājam vienā no senākajām mēlēm uz planētas Zeme. Un tikai no mums ir atkarīgs, cik ilgi un daudz runās latviski arī nākamajos gadsimtos.

Slimība un kultūra iet roku rokā - daudzviet pasaulē sastopamas retas un tieši konkrētajam reģionam raksturīgas slimības, kuras citviet pasaulē nav novērotas. Kas šīs ir par kaitēm un kā vietējās kopienas tās uztver

Rakstnieces Melānijas Vanagas daudzu gadu pētījums par Amatu un tās apvidus ļaudīm tagad apkopots izstādē "Upe Melānija" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Bet Jūsu iespaidus un vērtējumu par filmu "Melānijas hronika", kura šobrīd ir visskatītākā filma Latvijā, Kultūras Rondo studijā uzklausīsim pēc pusdivpadsmitiem

Viena no kompānijām, kas uzvarēja lielākajā Valsts policijas automašīnu iepirkumā un piegādāja neatbilstošus spēkratus, par policijas sadarbības partneri atzīta arī jaunākajā auto konkursā. 

Atklājam latgalisko Salnavu, kur dzīve un sadzīve kā ikdienā tā svētku dienās lielākoties pagasta ļaudīm noris vietējā kultūras namā.

Vairākās valstīs parādās tendence skatīties uz Krieviju un nevis uz Eiropas Savienību. Spilgtākie piemēri Bulgārija un Moldova. Kā to skaidrojam?

Guntars Godiņš sarunājas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošo pētnieci Vairāku grāmatu par ētiku un tās vēsturi autori  profesori Skaidrīti Lasmani. Sarunas tēma: domāšanas, refleksija, situācijas, rīcības un teksta interpretācija.

Vidzemnieki Ineta un Laimonis Boles prot gatavot ne tikai tradicionālās asinsdesas - tādas, kādas gatavoja mūsu vecmāmiņas. Viņi gatavo arī griķu, rīsu un ar žāvētu cauraudzīti un ceptiem sīpoliem pildītās asinsdesas.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, paredzot, ka turpmāk tarifā par atkritumu apglabāšanu poligonos iekļaus arī pētniecības un attīstības izmaksas.

Lauku temats. Kultūras notikumu apskats. Šī diena vēsturē.

Nauda smagi slimās Baibas Barones slimnīcas rēķina apmaksai ir atrasta, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojusi veselības ministre Anda Čakša.

Novembra sākumā Rīgā notikusī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas premjeru ikgadējā sanāksme 16+1 sadarbības formātā un ar to saistītie pasākumi, neapšaubāmi, ir viens no šī gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas ārējās tirdzniecības politikā. Tomēr kādi ir apjomīgās tikšanās rezultāti, un vai varam cerēt, ka uzsāktā attiecību veidošana ar Ķīnu nākotnē var nest arī augļus?

Portālu apskats

Atkāpšanās no globalizācijas procesiem nav iespējama – ar šādu vēstījumu savā beidzamajā vizītē Vācijā ieradies ASV prezidents Baraks Obama, iepriekš apmeklējis Grieķiju. 

17. novembrī sākas gaismas festivāls "Staro Rīga 2016", kura laikā Rīgā būs apskatāmi 42 gaismas objekti. Festivāla rīkotāji norāda, ka atšķirībā no citiem gadiem šogad aptuveni puse objektu būs interaktīvi.

Atklājam latgalisko Salnavu, kur dzīve un sadzīve kā ikdienā tā svētku dienās lielākoties pagasta ļaudīm noris vietējā kultūras namā.

Gustavs Terzens ir mūziķis, ceļotājs, žurnālists, dīdžejs, radio un televīzijas raidījumu veidotājs un vadītājs. Viņš ir pretrunīgi vērtēta personība, kas vieniem asociējas ar metālmūzikas popularizētāju, citiem ar diezgan asus pret sociālo netaisnību vērstus viedokļus izsakošu radio darbinieku, vēl citiem ar videi veltītos TV projektos iesaistītu žurnālistu. 

Neskatoties uz to, ka latviešu valoda ietilpst pasaules lielo valodu saimē, mēs varam lepoties, ka runājam vienā no senākajām mēlēm uz planētas Zeme. Un tikai no mums ir atkarīgs, cik ilgi un daudz runās latviski arī nākamajos gadsimtos.

Pateicīgie kustoņi. Pasaku stāsta Venta Vecumniece

Vairākās valstīs parādās tendence skatīties uz Krieviju un nevis uz Eiropas Savienību. Spilgtākie piemēri Bulgārija un Moldova. Kā to skaidrojam?

Aleksandra Čaka varoņeposs Mūžības skartie Eduarda Pāvula sniegumā. Režisors Imants Skrastiņš, komponists un skaņu režisors Ungars Savickis. 1996.gada ieraksts. 15. un 16.daļa.

17. novembrī sākas gaismas festivāls "Staro Rīga 2016", kura laikā Rīgā būs apskatāmi 42 gaismas objekti. Festivāla rīkotāji norāda, ka atšķirībā no citiem gadiem šogad aptuveni puse objektu būs interaktīvi.

Atklājam latgalisko Salnavu, kur dzīve un sadzīve kā ikdienā tā svētku dienās lielākoties pagasta ļaudīm noris vietējā kultūras namā.

Rakstnieces Melānijas Vanagas daudzu gadu pētījums par Amatu un tās apvidus ļaudīm tagad apkopots izstādē "Upe Melānija" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Bet Jūsu iespaidus un vērtējumu par filmu "Melānijas hronika", kura šobrīd ir visskatītākā filma Latvijā, Kultūras Rondo studijā uzklausīsim pēc pusdivpadsmitiem

Gustavs Terzens ir mūziķis, ceļotājs, žurnālists, dīdžejs, radio un televīzijas raidījumu veidotājs un vadītājs. Viņš ir pretrunīgi vērtēta personība, kas vieniem asociējas ar metālmūzikas popularizētāju, citiem ar diezgan asus pret sociālo netaisnību vērstus viedokļus izsakošu radio darbinieku, vēl citiem ar videi veltītos TV projektos iesaistītu žurnālistu. 

Vidzemnieki Ineta un Laimonis Boles prot gatavot ne tikai tradicionālās asinsdesas - tādas, kādas gatavoja mūsu vecmāmiņas. Viņi gatavo arī griķu, rīsu un ar žāvētu cauraudzīti un ceptiem sīpoliem pildītās asinsdesas.

Slimība un kultūra iet roku rokā - daudzviet pasaulē sastopamas retas un tieši konkrētajam reģionam raksturīgas slimības, kuras citviet pasaulē nav novērotas. Kas šīs ir par kaitēm un kā vietējās kopienas tās uztver