Preses relīzes
Latvijas Radio 3 "Klasika" Baltā spieķa dienā piedāvā muzikālo sajūtu stāstu "Reiz satikās Mažors ar Minoru"
Starptautiskajā Baltā spieķa dienā – pirmdien, 15. oktobrī, plkst. 18.00 Latvijas Radio 3 "Klasika" klausītājiem piedāvās sirsnīgo muzikālo projektu -– muzikālo sajūtu stāstu "Reiz satikās Mažors ar Minoru".
Ar pāri plūstošu enerģiju, nebeidzamu spēles prieku, gaišiem smaidiem un arī nopietniem pārdomu brīžiem Latvijas Radio I studijā tas izskanēja 24. septembrī. Pēc fonda "Nāc līdzās!" vadītājas Sarmas Freibergas un pianistes Agneses Egliņas ierosmes tapušo vēstījumu izspēlēja pati Agnese kopā ar saviem muzikālajiem draugiem – Integratīvā mākslas festivāla "Nāc līdzās!" laureātiem, kuriem liktenis liedzis acu gaismu, toties dāvājis brīnišķu muzikālo talantu un absolūto dzirdi: saksofoniste Līva Paula Paleja, flautiste Maija Fogele un akordeonists Mihails Oļehovs, bet Mažora un Minora lomās iejutās šarmantā Diāna Ponaskova un vīrišķīgais Māris Skrodis. Muzikālo kompāniju papildināja arī kontrabasists Aivars Meijers un fonda "Nāc līdzās!" kora dziedātāji.
… Reiz sensenos laikos Mūzikas karalistē dzīvoja dažnedažādi trokšņi – visvisādi skaņu augstumi. Tajā valdīja haoss un neprātīgs skaļums. Pa zemi lēkāja nebēdnīgie bekari un amizantie diēzi – tie uzklupa notīm un radīja baisus tritonus! Katra skaņa vēlējās būt galvenā un vissvarīgākā! Taču kādu dienu šajā trokšņu jūklī ieradās hercogs Mažors, kurš pavēstīja, ka pienācis laiks priecāties un draudzēties. Jau nākamajā dienā viņš uzaicināja septiņus nošu augstumus – do, re, mi, fa, sol, la un si, salika tos vienā komandā, nosaucot to par Mažora gammu. Tā skanēja skaisti, priecīgi un ļoti līksmi. Taču tālajā Skumīgo bemolu zemē vientuļš dzīvoja grāfs Minors, kurš ik dienas bija mazliet bēdīgs, un ļoti ilgojās pēc jauniem draugiem…
Tā sākas aizraujošais stāsts, kuram Baltā spieķa dienas vakarā līdzi dzīvot varēs gan lielie, gan mazie "Klasikas" draugi. Daļu stāsta par Minora un Mažora piedzīvojumiem Mūzikas karalistē sacerējušas pašas meitenes – Maija Fogele un Līva Paleja, taču radošā sadarbībā ar lielisko pianisti Agnesi Egliņu stāsts laika gaitā papildināts, un tajā ir daudz negaidītu pavērsienu.
Maija Fogele apgūst flautas spēli Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie pasniedzējas Ilonas Meijas, Līva Paula Paleja Juglas mūzikas skolā pēc veiksmīgi absolvētas klavieru klases turpina mācīties saksofona spēli pie skolotājas Ievas Slokas, bet Mihails Oļehovs mācas Pāvula Jurjāna mūzikas skolā pie Nadeždas Pisarevas. Katrs no viņiem ir lielisks interprets, tālab koncertā viņi spēlē ne tikai duetā ar pianisti Agnesi Egliņu, bet arī solo. Programmā iekļauti opusi, ko radījis Georgs Filips Tēlemanis, Feliče Fugaca, Astors Pjacolla, Žozefs Eduārs Barā, Pēteris Vasks, Jurijs Peškovs, Jānis Mediņš, Arvīds Žilinskis un Jānis Ķirsis.
"Varam diskutēt, kas ir laime, bet, esot kopā ar šiem jauniešiem uz skatuves un koncertos, esmu sajutusi to, ko vārdos ietērpt grūti. Turklāt laimes sajūta ir klejojoša – to sajūt arī apkārtējie. Tā aiziet kā sniega bumba, un laimes sajūta ir gan tevī, gan ap tevi," neslēpj Agnese Egliņa. Ideja muzikālo stāstu risināt Latvijas Radio studijā pieder tieši viņai, kuras vadītais trio Art-i-Shock pērn bija pirmais rezidences ansamblis Latvijas Radio vēsturē.
"Liels paldies "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei, kura akceptēja mūsu ierosmi uzstāties Radio studijā, tādējādi sagādājot iespēju šo stāstu dzirdēt klausītājiem visā Latvijā un arī ārpus tās," atzīmē Agnese Egliņa.
"Mūzikas un skaņas uztvere šiem jauniešiem ir īpaši jūtīga un smalka – šķiet, katra skaņa viņiem nozīmē veselu mikrokosmosu," novērojusi Latvijas Radio 3 "Klasika" mūzikas ierakstu producente Anna Veismane. "Jaunie mūziķi atzīst, ka spēj atšķirt mūzikas ierakstu tehniskās kvalitātes nianses, precīzus skaņu augstumus un pievērš uzmanību skaņdarbu interpretācijai. Brīnišķīgi, ka fantāzijai nav robežu – gan dziedot, gan spēlējot!"
Baltā spieķa dienas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad Bristolē dzīvojošais mākslinieks Džeimss Bigss cietis negadījumā, zaudējot redzi, un rezultātā bijis spiests pielāgoties pavisam jaunai, tumsas ieskautai pasaulei. Apzinoties, ka braucošie transportlīdzekļi kļuvuši viņam bīstami, mākslinieks savu pastaigu spieķi nokrāsojis baltu, lai kļūtu pamanāmāks. Baltais spieķis kā neredzīgu un vājredzīgu cilvēku simbols lielāku atpazīstamību sabiedrībā guva tikai pēc 10 gadiem, par ko lielā mērā jāpateicas BBC radio pārraidei. Baltā spieķa tradīcija aizsākās Eiropā, bet vēlāk piedzīvoja attīstību ASV: 1964. gadā pēc vairāku organizāciju neatlaidīgiem pūliņiem šeit tika panākts, ka neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tiesības būt neatkarīgiem, bet 15. oktobris ar likumu tika noteikts kā Baltā spieķa diena, kas tiek atzīmēta arī Latvijā.
---
Informāciju sagatavoja:
Ieviņa Ancena, Latvijas Radio Multimediju daļas interneta redaktore
Mob. tālr.: 26337544
E-pasts: ievina.ancena@latvijasradio.lv
Indra Zomerovska
Latvijas Radio Komunikācijas daļas
Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 28808589
E-pasts: indra.zomerovska@latvijasradio.lv
