Svētdiena, 2024. gada 26. maijs

Vārda diena: Varis, Eduards, Edvards, Edvarts

Latvijas Sabiedriskie Mediji

Preses relīzes

Atklātā vēstulē amatpersonām Latvijas Radio prasa apturēt sasteigto sabiedrisko mediju apvienošanu

Ņemot vērā sasteigto procesu un lielos riskus, kas iezīmē vēlmi vājināt sabiedrisko mediju darbību, Latvijas Radio darbinieki ir parakstījuši atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu. Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka nepamatotā steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024. gada 1. janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās malipulējamības risku. Kopumā atklāto vēstuli kopš piektdienas pēcpusdienas parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks.

 

Latvijas Radio darbinieki iestājas pret steidzamības kārtā Saeimā virzītajām likuma izmaiņām, kas paredz LR un LTV apvienošanu uzņēmumā „Latvijas Sabiedriskais medijis” jau no nākamā gada. Šodien, 27. martā, par to lems valdošā koalīcija, bet ceturtdien, 30. martā, Saeimai jābalso otrajā, jau galīgajā, lasījumā. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) sabiedrisko mediju pārvaldības reformas mērķis ir izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kam ir nodrošināts neatkarīgs un prognozējams, Eiropas vidējam līmenim atbilstošs finansējums. SEPLP par piemērotāko finansējuma modeli uzskata sasaisti ar noteiktu nodokļu ieņēmumiem,  paredzot novirzīt sabiedrisko mediju finansēšanai 1,3% no IIN un 2,12% no akcīzes nodokļu kopbudžeta ieņēmumiem, sākot ar 2027. gadu. Tajā pašā laikā īpaši izveidotā darba grupa apvienotā medija finansēšanas modeļa izstrādei, uzsāka darbu vien pirms nedēļas, bet Finanšu ministrija jau pērn savā atzinumā pauda, ka SEPLP izstrādātajā sabiedrisko mediju apvienošanas modelī nav skaidri norādītas izmaksas un tāpēc neatbalsta šī jautājuma virzību. Arī šobrīd nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs. Latvijas Radio darbinieki uzskata, ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota.

 

Virzot lēmumu par LR un LTV apvienošanu, otrajā lasījumā iesniegta virkne koalīcijas partneru priekšlikumu, kas paredz būtiskas izmaiņas, tai skaitā tai skaitā faktisku mazākumtautību valodās raidošā Latvijas Radio 4 – Doma laukums likvidāciju, vēsturisko zīmolu  „Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzija” iznīcināšanu, faktisku mazākumtautību valodās raidošā Latvijas Radio 4 – Doma laukums likvidāciju, kā arī apvienotā medija galvenā redaktora ietekmes un neatkarības no valdes mazināšanu. Tāpat 2. lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās.

 

„Lēmumi par likuma grozījumiem tiek virzīti koalīcijas sēdēs, bet Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apstiprināšanai virza Kultūras ministrijas izstrādātus, nevis Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un mediju atbalstītus grozījumus likumprojektā un lemj par to virzību paātrinātā kārtībā sēdē, kurā nav uzaicināti ne SEPLP, ne LR un LTV pārstāvji. Šīs neprognozējamās izmaiņas skars ne tikai visus sabiedrisko mediju darbiniekus, bet arī visu sabiedrību kopumā. Notiekošais liek domāt, ka šādā apvienošanās procesa virzībā izpaužas politiķu izpratnes trūkums par sabiedrisko mediju nozīmi Latvijas mediju telpas stiprināšanā un atsevišķu politiķu vēlme uz sabiedrisko mediju vājināšanas rēķina gūt lielāku ietekmi pār sabiedrisko domu, izmantojot angažētus komercmedijus un sociālos tīklus. Tādēļ mēs aicinām apturēt likuma grozījumus līdz brīdim, kad būs skaidri un saprotami ieguvumi no apvienošanas procesa. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd – laikā, kad Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta nopietniem ārējiem apdraudējumiem,”- teikts Latvijas Radio darbinieku vēstulē. Latvijas Radio darbinieki nekad nav bijuši pret pārmaiņām, kas stiprina sabiedriskos medijus, tomēr uzsver, ka šobrīd notiek gluži pretējais.

Kopumā atklāto vēstuli pāris dienu laikā parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks, tostarp vēstuli parakstījuši informatīvi analītisko programmu žurnālisti, visu kanālu, tāpat arī tehnisko un atbalsta struktūrvienību vadītāji un darbinieki.

Par Latvijas Radio

Latvijas Radio kanālu grupa ar 35,02% radio klausīšanās laika daļu joprojām saglabā tirgus līdera pozīciju Latvijā, liecina Kantar TNS auditorijas dati par 2022. gadu kopumā. Latvijas Radio programmas klausās vairāk nekā 750 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Šobrīd Latvijas Radio ir lielākais programmu producents Latvijā. Latvijas Radio veido piecas programmas: Latvijas Radio 1 (trešais klausītākais kanāls Latvijā), Latvijas Radio 2 (visklausītākā radio stacija Latvijā), Latvijas Radio 3 – Klasika (vienīgais klasiskās mūzikas kanāls Latvijā), Latvijas Radio 4 – Doma laukums (kanāls mazākumtautību valodās), jauniešu multimediālā platforma Latvijas Radio 5 – Pieci.lv. Saskaņā ar Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) datiem Latvijas Radio uzrāda ļoti labus rezultātus sasniegtās auditorijas ziņā – 2021. gadā iknedēļas sasniedzamības rādījumā Latvijas Radio  ierindojas labākā snieguma grupā līdzās Skandināvijai, Šveicei, Austrijai un vēl vairākām valstīm. Tāpat Latvijas Radio uz kopējā Eiropas fona izceļas arī ar lielisku sniegumu jauniešu auditorijas sasniegšanā, ierindojoties labākā snieguma grupā.

 

Papildu informācijai:

Liene Pālēna

Latvijas Radio

Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: +371 26104145

E-pasts: liene.palena@latvijasradio.lv