Carnikavas novadpētniecības centrā uzklausīsim stāstu par tautastērpu, ko pagājušā gadsimta 30. gados uzšuva carikaviete, trimdas latviešu dramaturga Ulda Siliņa mamma Elza. Atceroties laikus, kad Carnikavā slējās lepna pils, uzzināsim kā šajā namā uzņēmēja Gēgingera ģimene svinēja Ziemassvētkus.

Vai grāmatas mums uzdod jautājumus? Un kam uz tiem ir jāatbild - rakstniekam vai mums? Par to domājam ar Rūtu, kad lasām Noras Ikstenas "Draugus" (Dienas grāmata) un Kristīnes Jacino "Kur rodas saldējums?" (Zvaigzne ABC).

Kārļa Anitena raidluga "Zetiņa Ziemassvētki". 2. daļa.

Ar nupat iznākušo romānu "Lu-lū un Eņģelis" rakstniece Dace Rukšāne turpina četru romānu sēriju - 20. gadsimta vēsturi no sievietes skatu punkta. "Lu-lū un Eņģelis" atvedina vēl nesenas atmiņas par trauksmainajiem deviņdesmitajiem, kad dzīve bija jāiemācās no jauna. 

Teksts, kurš būtībā kļūst par apziņas stāvokli – Klarisas Lispektores „Dzīvais ūdens” Edvīna Raupa tulkojumā no portugāļu valodas. Vēstule (sev, lasītājam vai kādam mīļam cilvēkam?) – dzejolis-eseja, bet par ko – nezina pati autore.

Kas var būt labāk, kā noslēgt aizejošo gadu ar jautru ballīti… Un kas gan mūsu platuma grādos šim gadījumam varētu būt piemērotāks, ja ne grupa "Labvēlīgais tips" - lieliskie, kā paši sevi dēvē - "banketroka" klasiķi.

Teju trīsdesmit tūkstoši latviešu, vismaz deviņi latviešu centri un jau septiņdesmit gadu koptas tradīcijas - tie ir tikai pāris no lielumiem, kas raksturo diasporu Kanādā. Raidījumā pētām tuvāk, kāda ir latviešu kopiena Kanādā un cik spēcīga ir tās saikne ar Latviju.

Sasniedzot raidījumu cikla Grāmatai pa pēdām finiša taisni, šo sēriju veltīsim latviešu trimdas literatūrai Zviedrijā. Kādu ietekmi uz grāmatniecību atstāja ziemeļnieciskā vide un Zviedrijas sabiedrība? Runāsim par apgādiem, kas savu darbību izvērsa tieši šajā zemē - tas bija Dagnijas un Jura Šleieru apgāds “Daugava” un Jāņa Abuča “Ziemeļblāzma”.

Jāņa Akuratera stāsti "Raugs", "Noslēpums" un "Vadātājs" Lolitas Caukas, Kārļa Auškāpa un Ulda Vazdika izpildījumā. 1990.gada ieraksts.

Dodamies uz Zemgali pie zemnieka Ulda Vangaļa. Zemnieku saimniecību "Sniedzes" Jelgavas novada Sesavas pagastā viņš izveidoja pirms 28 gadiem, nomājot zemi. Tagad viņa īpašumā ir 1000 hektāri zemes, vēl 500 hektāri tiek nomāti. Konkursā "Sējējs" Uldis pērnā gada nogalē kļuva par laureātu nominācijā "Gada lauku saimniecība".

Oskaram Špickopfam ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem un dēliem radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Tā tapa „Izdzīvošanas skola”.

Nereti dzirdām sakām, ka izskaidrojot brīnumaino mums apkārt, šis brīnums zūd. Varbūt tieši otrādi? Varbūt priecāties un brīnīties par neparasto pasauli mums apkārt palīdz tieši zināšanas par to? Vai zinātnieki brīnās? Vai viņi tic brīnumiem? Un vai pasaules izpēte ļauj labāk novērtēt sarežģīto pasauli, kurā dzīvojam?

Vai muzejs un mākslas darbu izstāde var būt terapeitiski? Ja jā, tad kā to izmantot, lai uzlabotu psihoemocionālo stāvokli, mazinātu spriedzi un ļautu sev atgūties?

Kas var būt labāk, kā noslēgt aizejošo gadu ar jautru ballīti… Un kas gan mūsu platuma grādos šim gadījumam varētu būt piemērotāks, ja ne grupa "Labvēlīgais tips" - lieliskie, kā paši sevi dēvē - "banketroka" klasiķi.

Ar nupat iznākušo romānu "Lu-lū un Eņģelis" rakstniece Dace Rukšāne turpina četru romānu sēriju - 20. gadsimta vēsturi no sievietes skatu punkta. "Lu-lū un Eņģelis" atvedina vēl nesenas atmiņas par trauksmainajiem deviņdesmitajiem, kad dzīve bija jāiemācās no jauna. 

Teksts, kurš būtībā kļūst par apziņas stāvokli – Klarisas Lispektores „Dzīvais ūdens” Edvīna Raupa tulkojumā no portugāļu valodas. Vēstule (sev, lasītājam vai kādam mīļam cilvēkam?) – dzejolis-eseja, bet par ko – nezina pati autore.

Oskaram Špickopfam ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem un dēliem radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Tā tapa „Izdzīvošanas skola”.