Raidījumā, kurā runājam gan par futbolu, gan hokeju un sportu vispār radio ēterā, Gunārs Jākobsons atcerās savu iecienītāko translāciju 1965. gadā, Mārtiņš Kļavenieks stāsta par intervijām ar hokejistiem, kā arī izzinām, kā sporta pārraides veidoja Latvijas Radio pirmsākumos.

Kā var zināt, kādu profesiju izvēlēties? Varbūt var lidināties kā raibais tauriņš? Par to runājam ar Gunu, kad lasām Kristinas Rimkutes "Profesiju enciklopēdiju" un dzejoļu grāmatu "Kā tauriņi raibi", ko sarakstījis Uldis Auseklis.

Radioteātris aicina uz tikšanos ar dzejnieci Ēriku Bērziņu un muzikālā kompozīcijā klausīties „Mammas dzejoļus"

Šobrīd Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā skatāma franču izcelsmes komponista, mūziķa, kino režisora un pasaules apceļotāja Zigfrīda Debrebanta jeb Siga izstāde “Kino klejotājs”. Tas ir izstādes veidotāju stāsts par draugu, kurš ar savu azartisko dabu bija viens no iekustinātājiem gan Kaņepes kultūras centra izveidei, gan brīnišķīgiem koncertiem.

Viņš jau bija uzbūvējis eklektisma un jūgendstila ēkas kosmopolītiskajā Rīgā. Bet kāpēc viņš pēc Pirmā pasaules kara pievērsās arī funkcionālismam? Mūs, protams, visvairāk interesē tagadējā Latvijas Radio nama tapšana, kuras autors ir Pauls Mandelštams. Arhitektūras pētnieks Jānis Lejnieks grāmatā "Arhitekta Paula Mandelšatama trešais stils", protams, ne tikai par mūsu eklektisko namu, bet arī par daudzām citām publiskajām un privātajām ēkām Rīgā.

Ērikam Ķiģelim, rudens vēju muzikantam, bija paredzēta īpaša loma latviešu rokmūzikas attīstībā. 11. maijā viņam būtu apritējuši 70, bet kaut kur augšā kāds aizsauca viņu spēlēt ģitāru pie sevis jau pirms četrdesmit gadiem. Bet Ērika paveiktais nekur nav zudis. Raidījums veltīts Ērika Ķiģeļa un viņa mūzikas atcerei.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. gadā daudzi trimdas latvieši sāka plānot atgriešanos dzimtenē. Kā bija atstāt dzīvi, kas bija stabila, prognozējama, lai iejustos un pielāgotos dzīvei Latvijā?

Šajā epizodē lūkojam divus kardināli atšķirīgus darbus. Holivudas režisora Raiena Kūglera jaunākais darbs "Grēcinieki" pietveras Lielās depresijas blūzmenu eskapādēm, savukārt poļu dokumentārista Konrāda Šolaiska darbs "Putina spēļlaukums" izmanto analītiskās žurnālistikas instrumentāriju, lai iezīmētu reģionā izvērstā hibrīdkara patiesos apmērus, tiem piešķirot politiķu un pilsoņu sejas.

Frānsisas Bārnetas stāsta "Noslēpumainais dārzs" radioiestudējums. Dramatizējuma autors Arnolds Auziņš, režisore Vera Singajevska. Lomās Ilze Rūdolfa, Vaironis Jakāns, Helēna Laukmane, Māris Finks, Raimonds Gruntiņš, Tālivaldis Āboliņš.1990. gada ieraksts. .

Daiga Plociņa keramikas pamatus sāka apgūt, mācoties 2. klasē. Pēc 20 gadu pārtraukuma, apsēžoties pie virpas, viņa saprata, ka virpot joprojām patīk un pirms pieciem gadiem izveidoja savu uzņēmumu "DR Keramika". Daiga gatavo darbus no baltā un melnā māla un projektā "Skolas soma" vada meistarklases skolēniem.

Krišjānis Caune ir Latvijas čempions autosportā, pirmais latvietis, kurš piedalījies rallijā „Parīze–Dakara”, kā arī vēsturiskā rallija „Monte-Carlo historique” laureāts. Savukārt uz skatuves improvizācijas žanrā Krišjānis darbojas kopš 2007. gada.

Liela daļa mūsu ikdienas darbību ir automātiskas - mūsu ķermenis un prāts tās ir iegaumējis, ļaujot mums atcerēties jaunas lietas. Taču, kā īslaicīgā un automātiskā atmiņa darbojas cilvēkiem, kuri pārcietuši dažādas slimības? Kas notiek ar mūsu ierastajām darbībām un neseno notikumu atminēšanos, kad kļūstam vecāki?

Sācies hokeja pavasaris, bet vakara mieram Latvijas hekejisti mazākajiem radio klausītājiem stāsta savas mīļākās pasakas. Šovakar Kaspars Daugaviņš un latviešu tautas pasaka "Skopais saimnieks un ganuzēns"

Vai vardarbību var izdoties novērst, ja cilvēks, kurš tiecas kļūt vardarbīgs, izmanto krīzes tālruņa līniju un vai kopumā vardarbības novēršanā citos gadījumos var palīdzēt šādi rīki?

Ērikam Ķiģelim, rudens vēju muzikantam, bija paredzēta īpaša loma latviešu rokmūzikas attīstībā. 11. maijā viņam būtu apritējuši 70, bet kaut kur augšā kāds aizsauca viņu spēlēt ģitāru pie sevis jau pirms četrdesmit gadiem. Bet Ērika paveiktais nekur nav zudis. Raidījums veltīts Ērika Ķiģeļa un viņa mūzikas atcerei.

Šobrīd Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā skatāma franču izcelsmes komponista, mūziķa, kino režisora un pasaules apceļotāja Zigfrīda Debrebanta jeb Siga izstāde “Kino klejotājs”. Tas ir izstādes veidotāju stāsts par draugu, kurš ar savu azartisko dabu bija viens no iekustinātājiem gan Kaņepes kultūras centra izveidei, gan brīnišķīgiem koncertiem.

Viņš jau bija uzbūvējis eklektisma un jūgendstila ēkas kosmopolītiskajā Rīgā. Bet kāpēc viņš pēc Pirmā pasaules kara pievērsās arī funkcionālismam? Mūs, protams, visvairāk interesē tagadējā Latvijas Radio nama tapšana, kuras autors ir Pauls Mandelštams. Arhitektūras pētnieks Jānis Lejnieks grāmatā "Arhitekta Paula Mandelšatama trešais stils", protams, ne tikai par mūsu eklektisko namu, bet arī par daudzām citām publiskajām un privātajām ēkām Rīgā.

Krišjānis Caune ir Latvijas čempions autosportā, pirmais latvietis, kurš piedalījies rallijā „Parīze–Dakara”, kā arī vēsturiskā rallija „Monte-Carlo historique” laureāts. Savukārt uz skatuves improvizācijas žanrā Krišjānis darbojas kopš 2007. gada.

Kā var zināt, kādu profesiju izvēlēties? Varbūt var lidināties kā raibais tauriņš? Par to runājam ar Gunu, kad lasām Kristinas Rimkutes "Profesiju enciklopēdiju" un dzejoļu grāmatu "Kā tauriņi raibi", ko sarakstījis Uldis Auseklis.