Vai var draudzēties ar mammu un kāpēc ir jākārto istaba? Par to pļāpājam ar Amēliju, iepazīstot Anitas Rupeikas bilžu grāmatu "Labrīt, mammu!" ("Liels un mazs") un "Zivtiņš Īgņa. Filmas stāsts" ("Zvaigzne ABC").

Otfrīda Preislera pasakas "Mazā raganiņa" radioiestudējums. 6.daļa. Lasa Guna Zariņa, režisore Irēna Cērmane.

Lietuviešu rakstnieces Akvilinas Cicēnaites romānā "Angļu valodas vārdnīca" pilsētām ir būtiska nozīme, jo tas ir ceļojums no Sidnejas uz Brokenhilu. Sarunā ar tulkotāju Daci Meieri uzzinām, ka šajā gadījumā visgrūtāk tulkojamais bija saistīts ar pilsētu nosaukumiem, proti, latviešu valodā pilsētas parasti ir sieviešu dzimtē, bet lietuviski – vīriešu.

Aplūkojam darbus, kuri izvēlējušies galēji pretējas stratēģijas ievērojamu sieviešu dzīvju attēlošanās. Režisores Kristīnes Želves filma “Mildas istaba” izmanto sev raksturīgos dokumentārā un spēles kino hibrīdformas risinājumus, lai vēstītu par latviešu pirmās filozofijas doktores Mildas Palēvičas dzīvi. Režisora Deivida Frenkela atgriešanās pie divtūkstošo kulta darba “Sātans Pradas brunčos” savukārt ļauj apvienoties leģendāram aktieru sastāvam, taču uzdod jautājumus par jebkāda veida attiecībām ar realitāti.

Pagājušā gadsimta 50. gados aizsākās stāsts, kas kļuva par vienu no spilgtākajām lappusēm latviešu estrādes mūzikas vēsturē – komponista Raimonda Paula melodijas sastapās ar dzejnieka Alfrēda Krūkļa dzeju. Šinī radošajā savienībā radās dziesmas, kas uzrunājušas vairākas paaudzes un joprojām ir populāras.

Par latvieti var piedzimt, bet vai par latvieti var kļūt? Šo svarīgo jautājumu izzinām 4. maija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar cittautiešiem, kuri Latviju sauc par savām mājām, bet, runājot par latviešiem, saka “mēs”.

 

Muzikāla dzejas kompozīcija "Veltījums Mātei". Ulda Plūmītes dzeja un dziesmu teksti. Ērika Eglīša un Māra Lasmaņa dziesmas.

Pagājušā gadsimta 50. gados aizsākās stāsts, kas kļuva par vienu no spilgtākajām lappusēm latviešu estrādes mūzikas vēsturē – komponista Raimonda Paula melodijas sastapās ar dzejnieka Alfrēda Krūkļa dzeju. Šinī radošajā savienībā radās dziesmas, kas uzrunājušas vairākas paaudzes un joprojām ir populāras.

Dabas vērošana bija vienīgā agrāk pieejamā laika ziņu prognozēšanas metode, mūsdienās talkā nāk zinātne un tehnoloģijas. Vai latvietis aizvien prot vērot dabu un norises tajā? Vai pamanām lielas un mazas pārmaiņas?

Imanta Ziedoņa „Zaļo pasaku lasīja Mārcis Maņjakovs.
2003.gada ieraksts.

Mātes dienas vakarā raidījumā saruna, protams, par māmiņām, vecākiem, vecāku un bērnu attiecībām, palūkojoties uz tām no Svēto rakstu skatupunkta.

Pagājušā gadsimta 50. gados aizsākās stāsts, kas kļuva par vienu no spilgtākajām lappusēm latviešu estrādes mūzikas vēsturē – komponista Raimonda Paula melodijas sastapās ar dzejnieka Alfrēda Krūkļa dzeju. Šinī radošajā savienībā radās dziesmas, kas uzrunājušas vairākas paaudzes un joprojām ir populāras.

Lietuviešu rakstnieces Akvilinas Cicēnaites romānā "Angļu valodas vārdnīca" pilsētām ir būtiska nozīme, jo tas ir ceļojums no Sidnejas uz Brokenhilu. Sarunā ar tulkotāju Daci Meieri uzzinām, ka šajā gadījumā visgrūtāk tulkojamais bija saistīts ar pilsētu nosaukumiem, proti, latviešu valodā pilsētas parasti ir sieviešu dzimtē, bet lietuviski – vīriešu.

Vai var draudzēties ar mammu un kāpēc ir jākārto istaba? Par to pļāpājam ar Amēliju, iepazīstot Anitas Rupeikas bilžu grāmatu "Labrīt, mammu!" ("Liels un mazs") un "Zivtiņš Īgņa. Filmas stāsts" ("Zvaigzne ABC").