Ekumēniskais dievkalpojums Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 36 .gadadienai.

Saeimas svinīgā sēde, veltīta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 36.gadadienai.

Krustpunktā Lielā intervija: vēsturnieks Dainis Poziņš.

Par latvieti var piedzimt, bet vai par latvieti var kļūt? Šo svarīgo jautājumu izzinām 4. maija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar cittautiešiem, kuri Latviju sauc par savām mājām, bet, runājot par latviešiem, saka “mēs”.

 

Raimonds Biedrītis maizi cep jau 14 gadus, bet veikalu - ražotni "Grauda spēks" Jelgavā atvēra pirms trim gadiem. Pilngraudu graudi tiek malti nelielās koka dzirnavās, kas atrodas uzņēmumā, un ražotnē cep gan maizi, gan cepumus, gan gatavo kukurūzas un kartupeļu galetes

Pirmatskaņojums. "Atmiņas par nākotni". Daiņa Īvāna atmiņās balstīts dokumentāls tēlojums. Veltījums Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienai. 

 

 

 

Neatkarības atjaunošanas svinīgu kulminācija – koncertstāsts "Pavasaris. Mūžīgā jaunība", kas caur mūziku un stāstu atklāj Latvijas atmodas, paaudžu pārmantojamības un mūžīgās jaunības ideju. Tas ir stāsts par 4. maiju – pavasari ne tikai dabā, bet arī mūsu valsts liktenī.

Piedāvājam noklausīties literāri muzikālu kompozīciju "Uzvelciet baltu kreklu".

Kino mūzika Latvijā.
Grūti iedomāties mūsdienu pasauli bez „kustīgo bilžu jeb kino mākslas klātbūtnes. Un grūti iedomāties, ka kādreiz tas tika saukts par „Lielo mēmo, kaut gan klusumā neviena filma jau netika izrādīta – vismaz pianists vai kārtīgs orķestris smalkākajās vietās bija neatņemama priekšnesuma sastāvdaļa.
Mēmā kino ēras beigās filmām jau tiek sacerēta īpaša mūzika. Revolucionāra bija īsta skaņu kino rašanās 20-tā gadsimta 20-tajos gados. 30-tajos gados diezgan skaidri iezīmējās mūzikas un kino proporcijas: sākotnēji mūzika aizņēma procentus 20 no filmas kopējā laika, mūsdienās
mūzika var skanēt teju visu filmas laiku.
Pavisam drīz skaņu filmas sāka uzņemt arī Latvijā – pirmā bija īsmetrāžas, tā saucamā „kultūrfilma „Daugava māmuliņa, savukārt 1934. gada 29. aprīlī uz Latvijas kinoekrāniem iznāca pilnmetrāžas skaņu filma
„Daugava, kuru producēja
jaunizveidota filmu kompānija „Latvijas skaņu filma.
Par īsto Latviešu kino mūzikas dzimšanas dienu
var uzskatīt vēsturisko momentu pirms astoņiem gadu desmitiem – 1940-tā gada 2. janvārī kinoteātrī „Splendid Palace notika režisora Viļa Lapenieka filmas „Zvejnieka dēls pirmizrāde. Ažiotāža bija milzīga – kinoteātra durvis tika izlauztas, kases logs izsists un divu mēnešu laikā filmu noskatījās 250 tūkstoši skatītāju.
Pie šīs filmas panākumiem noteikti jāpieskaita arī
lieliskā mūzika, ko sarakstīja Jānis Mediņš. Dziesma par Laša kundzi, ko izpildīja Garozas lomas atveidotājs – Latvijas nacionālās operas solists Rūdolfs Bērziņš - tik tālu folklorizējās, ka nereti tika piemirsts komponista paša vārds. Turpmākajos gados šāds liktenis piemeklēja daudzas no melodijām, kas bija radītas filmu vajadzībām, bet turpināja savu dzīvi ārpus ekrāna. Šīsdienas raidījumā – pavisam, pavisam neliels ieskats dažās latviešu kino mūzikas lapaspusēs.