2024. gads zinātnē: raidījuma komandas apskats. Kāds aizvadītais gads bijis programmā Zināmais nezināmajā? Aizraujoši fakti un atklājumi, iedvesmojošas sarunas, temati, kas liek aizdomāties un atklāj pasauli no jauna.

Kultūras rondo gada satikšanās, izvēloties savas īpašās sarunas un cilvēkus, kuri atstājuši nospiedumus šim gadam. Kopā ar raidījuma veidotājiem vaibstus gadam iezīmē arī režisors un producents Matīss Kaža.

2024. Gada ieraksti - I daļa.
Vēl tikai dažas stundas un arī šis gads tūlīt, tūlīt jau būs vēsturē. Arī šodien tradicionāli atskatīsimies - ar kādiem jauniem ierakstiem mūs šogad vēlējušies pārsteigt un iepriecināt mūsu mūziķi. Neliela, liriska atkāpe. Tā kā pie mums goda vietā joprojām celts austrumu kalendārs, tad izrādās, ka - atvadoties no Zaļā koka pūķa gada mēs ieiesim - gan ne tūlīt - Zaļās koka čūskas gadā. Kā izrādās - nekur tālu jau nebūsim tikuši, jo Ķīniešu kultūrā čūska tiek uztverta kā mazs pūķītis, kas pārstāv gudrību. Čūskas gads solās paiet bez būtiskiem satricinājumiem, jo šis simbols rūpīgi gādā, lai tā klātbūtnē apkārt valdītu miers. Turklāt zaļā krāsa norādot uz harmoniju un mieru, kas uzlabos mierīgo vidi pasaulē. Kaut nu tā būtu. Un arī latviešu mitoloģijā ir ticējums - ja zem mājas sliekšņa dzīvoja zalktis, tas nesa visai mājai un tās iedzīvotājiem svētību un labklājību.

Gada pēdējā dienā raidījuma radošā komanda sapulcējas studijā pilnā sastāvā, lai apspriestu aizvadītā 2024. gada spilgtākos iespaidus. Kādi ir bijuši gada prieki, bēdas, pārsteigumi, gandarījuma brīži un vilšanās? Ko ģimenes problemātikā – attiecībās, veselībā, izglītībā – būtu svarīgi turpināt aktualizēt un izzināt nākamgad?

Filmu „Zeme, kas dzied” papildina Daiņa Īvāna un Māra Martinsona grāmata „Zeme, kas dzied. 1873. gads”. Sarunā ar Daini Īvānu atklājas uzņēmīgo un skoloto latviešu gudrais šahs starp Vācijas un Krievijas varām. Protams, arī domstarpības pašu starpā; Rīga, kura vēl top; valodu jautājumi, arī utopiski sapņi par restorānu ar akvārijiem.

Gada noslēguma raidījumā vēlreiz tiksimies ar gada laikā sastaptajiem mājražotājiem un mazajiem uzņēmējiem.

Muzikāli poētiski satīrisks pirmatskaņojums „Kad lauva smejas, zaķi drosmi jūt”, ko paveikuši trīs dižgari – Raimonds Pauls, Gunārs Jākobsons un Valdis Artavs. 2020.gada ieraksts.

Gada beigās parasti atskatāmies uz to, kas ir noticis pēdējos 12 mēnešos. Tad var arī izsvērt, kuriem procesiem būs turpinājums nākotnē, bet kas tā arī paliks 2024 .gada notikums.

Kāpēc sniegs vizuļo? Pasaku stāsta Venta Vecumniece. 2 daļa

2024. Gada ieraksti - I daļa.
Vēl tikai dažas stundas un arī šis gads tūlīt, tūlīt jau būs vēsturē. Arī šodien tradicionāli atskatīsimies - ar kādiem jauniem ierakstiem mūs šogad vēlējušies pārsteigt un iepriecināt mūsu mūziķi. Neliela, liriska atkāpe. Tā kā pie mums goda vietā joprojām celts austrumu kalendārs, tad izrādās, ka - atvadoties no Zaļā koka pūķa gada mēs ieiesim - gan ne tūlīt - Zaļās koka čūskas gadā. Kā izrādās - nekur tālu jau nebūsim tikuši, jo Ķīniešu kultūrā čūska tiek uztverta kā mazs pūķītis, kas pārstāv gudrību. Čūskas gads solās paiet bez būtiskiem satricinājumiem, jo šis simbols rūpīgi gādā, lai tā klātbūtnē apkārt valdītu miers. Turklāt zaļā krāsa norādot uz harmoniju un mieru, kas uzlabos mierīgo vidi pasaulē. Kaut nu tā būtu. Un arī latviešu mitoloģijā ir ticējums - ja zem mājas sliekšņa dzīvoja zalktis, tas nesa visai mājai un tās iedzīvotājiem svētību un labklājību.

Latviešu dzejnieku liriska kompozīcija "Gads aiziet, mēs paliekam". Kompozīcijas autore Līga Kokare. Režisors Andrejs Migla. Lasa Ivars Puga. 1992.gada ieraksts.