Ar Gustavu domāsim par to, kāpēc pasaulē ir vajadzīgi dīvaiņi. Lasīsim Ditas Cipfeles stāstu pusaudžiem "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli" (Liels un mazs), kurā pusaudžu dumpīgums sastopas ar ilgām, humoru, sirsnību un ģimeni visdažādākajās tās izpausmēs un sarežģījumos. Bet otra grāmata būs Alenas Volstras "Sprādziens būs sešos" (Pētergailis), kas patiks visiem, kas aizraujas ar dabaszinātnēm, īpaši fiziku, par kuru jūsmo arī stāsta galvenais varonis.

Raidieraksts bērniem "Leģendām pa pēdām". Gandrīz neticami, taču pilnīgi īsti stāsti par vēsturi. Šodien divi stāsti - "Lohnesa ezera briesmonis" un "Pētnieku Deividu Livingstonu meklējot". Teicēja Madara Viļčuka, lomās Ansis Pavasaris un Andrejs Siliņš.

Pirms 40 gadiem,  1985. gada 7. jūlijā, Turaidā tika atklāts Dainu kalns. Par Atmodas gadu uzdrošināšanos, par latviešu mūsdienu rituālu vietu, stāsts raidījumā.

„Ir paaudze, kam "Osiris" saistās ar brīvību, neatkarību, pieaugšanu, mājām, pirmo balzamu ar kolu, pēdējo oficiālo cigareti iekštelpās un dejām uz galdiem. Šis stāsts lielā mērā ir tieši par viņiem. Un par Andreju Žagaru, kurš nenoliedzami bija un joprojām ir "Oziris" sirds," tā grāmatu "Oziris. Sākums" ievada Anete Konste, kura pati noteikti nepieder tai paaudzei, kurai "Oziris" bija tā brīvības un neatkarības vieta. Viņa ir jauna. Tagad viņa ir uzklausījusi atmiņu stāstus (arī pretrunīgus), lasījusi 90. gadu presi ar ēdienu, viesu un kokteiļu aprakstiem (tādu vairs mūsdienu Latvijas presē nav), papētījusi arī dažus dokumentus un, protams, ēdienkartes. Anete Konste atbild, ka, protams, viņa ir bijusi Ozirisā, bet grāmatas dizaina autors Ģirts Reiniks gan tikai tagad esot aizgājis, taču grāmatas apvāks ir precīzs trāpījums. Kāpēc no daudzajiem Andreja Žagara restorāniem izdzīvoja tieši šis? Ko 90. gadu realitātē nozīmēja ledus? Kāpēc putekļusūcēju bija jāved no Šveices? Kāpēc viesi atdauzīja kājas? Kas ir "binoklis"? Kas ir Aivara Vilipsōna mīļākais ēdiens? Kāpēc Edīti Piafu nevarēja spēlēt no rīta? Šie un daudzi citi jautājumi tiek atbildēti vai arī atstāti bez skaidrām atbildēm, jo katram ir tiesības strīdēties par grāmatā aprakstīto. Tāpat kā domās pievienot grāmatas tekstam un fotogrāfijām paša piedzīvoto Lāčplēša un Krišjāņa Barona ielas stūra telpās. Anete Konste "Oziris. Sākums". Ideja - Katrīna Jaunupe. Izdevis fonds „Mākslai vajag telpu".

Mārim Čaklajam - 85 !!!
Jautājums gluži kā no prāta spēles - kas varētu būt kopīgs dziesmām - „Saldus saule, „Pilsētā, kurā piedzimst vējš, „Dzeguzes balss, „Lilioma dziesma un pat „Uzsniga sniedziņš balts - vispirmām kārtām, protams, tās visas ierindojamas latviešu populārās dziesmas zelta fondā. Un vēl kas tās vieno - visām vārdus sarakstījis Māris Čaklais, kuru viņa draugs un līdzgaitnieks - dzejnieks Jānis Peters dēvēja par vienu no izcilākajām personībām 20-tā gadsimta latviešu kultūrā. Māris Čaklais ir radījis vairākus simtus dzejoļu, kas vēlāk pārdzimuši mūzikā. To vidū ir gan latviešu solo un kora dziesmas, teātra un kino mūzika, gan estrādes un rokmūzikas dziesmas. Imants Kalniņš, Juris Kulakovs, Raimonds Pauls, Ēriks Ķiģelis, Uldis Stabulnieks, Juris Pavītols, Jānis Lūsēns, Adrians Kukuvass, Mārtiņš Brauns - tie ir tikai daži no komponistiem, kurus uzrunājuši Čaklā dzejoļi. Rakstnieks Alberts Bels par Māri teica: viņš bija ziņkārīgs kā bērns un gudrs kā sirmgalvis. Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš atzīmēja, ka Čaklais bijis dzejnieks no Dieva, bet mazliet arī no velna. Kādreizējie varas vīri velnam neticēja, bet saprata, ka ar Māri Čaklo jābūt piesardzīgiem - viņa pirmais dzejoļu krājums ar zīmīgu nosaukumu Gribu pamosties dzīvs - kā ideoloģiski nepieņemams
1962. gadā tā arī palika neizdots un dienasgaismu ieraudzīja tikai 2017-tajā gadā Māra Čaklā rakstu pirmajā sējumā. Šonedēļ apritēja 85-it gadi kopš Māra Čaklā dzimšanas un šīsdienas raidījums veltīts dziesmām, kurām komponisti smēlušies iedvesmu viņa dzejas rindās.

Spēlē piedalās Anete Blazeviča, Andris Putniņš, Miks Pietkevičs un Mārtiņš Mertens.

Tikko aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija nedaudz lielākā nekā 2021. gadā, vairāk balsotāju bija arī ārzemēs, pa pastu. Kas mudina latviešus, kuri nedzīvo Latvijā, balsot pašvaldību vēlēšanās un kā uzlabot diasporas aktivitāti visa veida vēlēšanās?

"Teātra garša" -2025.gada raidījumu cikls. Pie viena galda satiekas divi aktieri - dažādu paaudžu, dažādu ceļu gājēji, bet ar vienu kopīgu valodu - teātri. Kaspars Pūce un Santa Didžus

Atkārtojums. Jānis Kapačs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā pirmās ābeles iestādīja kopā ar vectēvu, vēl mācoties skolā. Tagad 26 ha lielajā dārzā aug āboli, bumbieri, saldie un skābie ķirši, uzcelta augļu noliktava un izveidots pārstrādes uzņēmums. Jānis Ābeļu pagastā izveidojis 2 uzņēmumus - "Alfrēda dārzi" un "Kapačmuiža", kopā ar sievu Līgu audzina 5 bērnus un darbojas biedrībā "Jauniešu pietura" Jēkabpilī.

Jana Duļevska  ir aktrise, humoriste un TV šovu vadītāja. Viņa studējusi aktiermākslu Ņujorkā, ASV. Jana ir piedalījusies vairākos humora šovos. Pavasarī visa Latvija dzīvoja hokeja kaislībās, bet Jana Duļevska – īpaši, jo Latvijas izlases rindās cīnījās viņas vecākais dēls Martins Laviņš.

Pasaku par saulessveci lasa Harijs Misiņš.

Mārim Čaklajam - 85 !!!
Jautājums gluži kā no prāta spēles - kas varētu būt kopīgs dziesmām - „Saldus saule, „Pilsētā, kurā piedzimst vējš, „Dzeguzes balss, „Lilioma dziesma un pat „Uzsniga sniedziņš balts - vispirmām kārtām, protams, tās visas ierindojamas latviešu populārās dziesmas zelta fondā. Un vēl kas tās vieno - visām vārdus sarakstījis Māris Čaklais, kuru viņa draugs un līdzgaitnieks - dzejnieks Jānis Peters dēvēja par vienu no izcilākajām personībām 20-tā gadsimta latviešu kultūrā. Māris Čaklais ir radījis vairākus simtus dzejoļu, kas vēlāk pārdzimuši mūzikā. To vidū ir gan latviešu solo un kora dziesmas, teātra un kino mūzika, gan estrādes un rokmūzikas dziesmas. Imants Kalniņš, Juris Kulakovs, Raimonds Pauls, Ēriks Ķiģelis, Uldis Stabulnieks, Juris Pavītols, Jānis Lūsēns, Adrians Kukuvass, Mārtiņš Brauns - tie ir tikai daži no komponistiem, kurus uzrunājuši Čaklā dzejoļi. Rakstnieks Alberts Bels par Māri teica: viņš bija ziņkārīgs kā bērns un gudrs kā sirmgalvis. Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš atzīmēja, ka Čaklais bijis dzejnieks no Dieva, bet mazliet arī no velna. Kādreizējie varas vīri velnam neticēja, bet saprata, ka ar Māri Čaklo jābūt piesardzīgiem - viņa pirmais dzejoļu krājums ar zīmīgu nosaukumu Gribu pamosties dzīvs - kā ideoloģiski nepieņemams
1962. gadā tā arī palika neizdots un dienasgaismu ieraudzīja tikai 2017-tajā gadā Māra Čaklā rakstu pirmajā sējumā. Šonedēļ apritēja 85-it gadi kopš Māra Čaklā dzimšanas un šīsdienas raidījums veltīts dziesmām, kurām komponisti smēlušies iedvesmu viņa dzejas rindās.

Pirms 40 gadiem,  1985. gada 7. jūlijā, Turaidā tika atklāts Dainu kalns. Par Atmodas gadu uzdrošināšanos, par latviešu mūsdienu rituālu vietu, stāsts raidījumā.

Spēlē piedalās Anete Blazeviča, Andris Putniņš, Miks Pietkevičs un Mārtiņš Mertens.

Jana Duļevska  ir aktrise, humoriste un TV šovu vadītāja. Viņa studējusi aktiermākslu Ņujorkā, ASV. Jana ir piedalījusies vairākos humora šovos. Pavasarī visa Latvija dzīvoja hokeja kaislībās, bet Jana Duļevska – īpaši, jo Latvijas izlases rindās cīnījās viņas vecākais dēls Martins Laviņš.