Sēdē uzrunas teiks Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa. Plānotas arī Igaunijas Republikas Rīgikogu priekšsēdētāja Lauri Husara un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Sauļus Skverneļa uzrunas.

Tuvojoties 4. maijam, raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts mudina aizdomāties par to, cik sazarota visā pasaulē bija ideja par Latvijas neatkarības atgūšanu un kāda bija trimdas latviešu loma, lai mums būtu iespēja atgūt neatkarību.

Raidījumā skan bijušo Latvijas Radio darbinieku Aivara Berķa (1936.-2020.), Māras Krontāles un Ingrīdas Ābolas atmiņas par laiku, kad tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība. Publiciste, rakstniece un arī radio žurnāliste Marina Kosteņecka runā par Baltā galdauta svētkiem un šodienas paaudzi.

Pelēkais kaķis, nemirstīgie, mūžīgi jaunie un jaunās asinis – izsveram 2025. gada pirmo mēnešu Latvijas kino.

4.maija pasākums pie Brīvības pieminekļa. Koncerts "Saknes, kas sien" un svinīgās uzrunas.

Kā funkcionēja tiesu sistēma totalitārā režīmā un ko ar šo padomju mantojumu izdarīja 90. gados? Viens no aizvadītā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas atzītajiem pētījumiem ir profesores Daigas Rezevskas tiesību teorija. Skaidrojam, kāda bija tiesiskuma loma vēsturē un kāda tā ir mūsdienās demokrātiskā sabiedrībā.

Kā precīzāk noteikt savas robežas un kā nomierināties, saskaroties ar daudzajiem pasaules izaicinājumiem, attīstot savas iekšējās miera stratēģijas.

Grūti iedomāties mūsdienu pasauli bez "kustīgo bilžu" jeb kino mākslas klātbūtnes. Un grūti iedomāties, ka kādreiz tas tika saukts par "Lielo mēmo", kaut gan klusumā neviena filma jau netika izrādīta - vismaz pianists vai kārtīgs orķestris smalkākajās vietās bija neatņemama priekšnesuma sastāvdaļa.

Šogad Latvijā notiks Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Atsauksim atmiņā festivāla pirmsākumus un Atmodas gadu notikumus

Ja rakstnieks Osvalds Zebris nebūtu saticis Aizputes skolotāju un novadpētnieci Mirdzu Birznieci, iespējams, viņš neuzrakstītu romānu par Frici Brīvzemnieku, bet viņš satiek un uzraksta, apliecinot, ka joprojām dzīvs ir stāsts par latviešu tautas pašapziņas urdīšanu 19. gadsimta beigās un latvieti Frici Brīvzemnieku, kurš nekļuva par mērnieku.